“Mums katram
savi cikli, savas trajektorijas, savas matērijas. Bet ik pa laikam tie cikli
kaut kā satiekas.” Tas ir citāts no arhitekta un animatora Ivara Šmita
vēstījuma skolas laika draugam Mārtiņam Freimanim, izlasāms izstādē ar
amatierfotogrāfijām. Vakar Aizputē atzīmēja Mārtiņdienu.

Citādi rimto
darbdienas pēcpusdienas dzīvi mazpilsētā mazliet izjauc grupa
“Tumsa”, kas no Aizputes Mākslas skolas balkoniņa caur skandām piedārdina
galveno ielu. Ēkas augšstāvā pirms dažām stundām atklāta izstāde “Mārtiņa Freimaņa dziesmas attēlojums
tēlniecībā”. Tajā skatāmi 20 mākslas skolu audzēkņu veidotie darbi dažādās
tehnikās. Bērni izvēlējušies gan ierasto mālu, gan ģipsi, vati, filcu, stieples
un citus materiālus. Vienas populārākās dziesmas, kas atainota skulptūrās, nav,
bet daudzi darbi veltīti “Draugam”, “Maniem strazdiem” un
“Dzīvei kā košums”.

Tikmēr piemiņas brīdis Misiņkalna kapsētā ir beidzies,
un cilvēki sāk pulcēties Aizputes Tūrisma informācijas un mūžizglītības centrā,
kur atklās izstādi “Mārtiņš Freimanis amatieru foto redzējumā”.

Ideja izveidot šādu izstādi radās gada sākumā, sēžot kādu
dienu Rīgā pie tējas tases ar MFF pārstāvi Līvu Segliņu, “Kurzemes
Vārdam” pastāsta Tūrisma informācijas un mūžizglītības centra vadītāja
Signe Pucena. Viņa uzņēmās organizēšanu, un aicinājumam atsūtīt fotogrāfijas,
kurās redzams Freimanis, atsaucās 21 cilvēks. Maketu veidoja Mākslas skolas
pedagoģe Ance Ausmane, par druku rūpējās “24Print” Rīgā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11. novembra numurā.

#kvards-20151111-04#

35Skatīt galeriju