liepajniekiem.lv
Gatavojas skatei
Viņiem pateicās par kolektīvu sagatavošanu XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas bija pagājušās sezonas galvenais notikums.
Savukārt tagad ir uzdevums noturēt dziedātājus un dejotājus pašdarbībā, jo ierasti pēc Dziesmu svētkiem iestājas pieklusums, koristu un dejotāju rindas retojas, portālam sacīja Kultūras pārvaldes vadītāja Linda Pričina.
Iespējams, ka šī vairāk būs atelpas sezona, kurā pašdarbnieki atgūs enerģiju. Vadītāja netrūkst nevienam kolektīvam, tā ka iedvesmotāji ir.
Grobiņas pagasta kultūras centra “Dubeņi” amatierteātra vadītāja Sabīne Gilma Ulmane sparīgi saka: “Mēs esam optimisma pilni, ķērušies pie jaunas lugas “Būšu tavs salmiņš”. Autors ir dramaturgs Andris Niedzviedzis, ar ko sadarbojamies jau sen.
Izrāde ir humora garā kā visas viņa lugas, tāpēc arī esam iemīlējuši šo autoru.”
Režisore atzīst, ka ir lutināti, jo A. Niedzviedzis atsūta lugas, ko raksta tieši šim kolektīvam, ņemot vērā aktieru skaitu, cik vīriešu, cik sieviešu lomu vajadzīgs.
“Esam daudz – 12 cilvēku, laukiem tas liels skaits. Šobrīd gatavojamies novada teātru skatei 9., 10. decembrī, tāpēc mēģinājumi notiek divreiz nedēļā,” Sabīne Gilma Ulmane aktierus pulcina pa dienu bērnudārza telpās, jo visi tur strādā.
“Es izmantoju vietējo materiālu,” viņa pajoko.
“Lugas iestudējam ne tikai skatēm, bet arī atsevišķi Jāņiem sagatavojam katru gadu jaunu. To izrādām savā parkā, arī braucam pie citiem, kuri mūs uzaicina viesizrādēs, – uz Medzi, Gaviezi.”
Par ceļa izdevumiem “Dubeņu” aktieriem nav jādomā, transportu apmaksā pašvaldība. Šosestdien viņi brauks uz Saldus novada Druvas kultūras namu, kur norisināsies festivāls “Teātra karuselis”, uz skatuves kāps pirmie.
Pārtraukuma nav
“Folkloras kopām nav jaunas sezonas, tās dzīvo saules ritmā, kurā viss tikai turpinās. Mums bija Jēkaba diena, Annas, tad Jumis un Miķeļdiena, tagad iet uz Ziemassvētkiem,” uzskaita Bunkas kultūras nama folkloras kopas “Traistēni” un Krotes Kronvalda Ata pamatskolas folkloras kopas vadītāja Līga Strēle.
Kādi viņas kolektīviem gaidāmi turpmākie mēneši, vai par kaut ko ir nemierīgs prāts?
“Mums nevienu brīdi neklājas slikti, kaut gan uz laukiem grūtības ir vienmēr.
Pirmām kārtām mēs nedzīvojam tuvu cita citai, ir attālumi, tas nozīmē – lai satiktos, mēģinātu, iemācītos, jāpārvar desmit, piecpadsmit kilometru. Kurš brauc ar savu mašīnu, kurš meklē transportu, kas atvedīs,” L. Strēle ir atklāta.
“Un tieši tāpat notiek ar bērniem. Viņiem nodarbība ir pēc stundām kultūras namā; kādam vecāki var atbraukt pakaļ, kādam nevar. Skolā mēģinām starpbrīžos, un tad – cik nu kurš var atslēgties no, piemēram, matemātikas un tajā brīdī pāriet uz stāstniecību. Bet tas nekas! Kad nāk Dziesmu svētki un citi svētki, tad atmaksājas grūtais darbs.”
Brīžiem “Traistēnos” ir, vadītājas vārdiem, kadru mainība. Kā jau skolā mēdz būt, ja aiziet skolotājs, kurš arī folkloras kopas dalībnieks, viņa vieta paliek tukša un jāatrod kāds cits.
“Taču mēs neskumstam. Jau sen esam sapratušas, ka tas, ko darām, nav īpaši publikai, darām sev un pieaicinām ļaudis klāt,”
vadītājas balss skan gaiši.
“Ja jūs nāksiet mūs klausīties, tad nebūs tā, ka sēdēsiet, bet mēs stāvēsim priekšā un dainosim jums. Nē! Mēs rotāsim, dziedāsim, un jūs rotāsiet līdzi; mēs dancāsim (nevis dejosim), un jūs dancāsiet līdzi; mēs teiksim spēka vārdus, un jūs teiksiet mums līdzi, tāpēc ka vienā zemē dzīvojam, vienas domas domājam, vienā valodā runājam.”
Darba līgumi – divējādi
Sarīkojumā “Robežnieku” kultūras centrā portālam kolektīvu vadītājas pastāstīja, ka jaunajā apvienotajā novadā viņu darbā ir gan ieguvumi, gan zaudējumi.
Piemēram, neliels atalgojums, ceļa izdevumus par braukšanu uz attālu pagastu neatmaksā, darba līgumu noslēdz uz noteiktu laiku, līdz ar vasaru tas beidzas.
“Kam kolektīva vadīšana ir hobijs, tiem nav tik smagi, bet vadītājiem, kuriem par šo darbu ir vienīgie ienākumi, situācija neapskaužama,”
teica kultūras darbinieces.
Kultūras pārvaldes vadītāja Linda Pričina paskaidro: “Pagājušajā gadā sākām pāriet uz kārtību, ka Dziesmu svētku tradīcijas turpinātāju – koru, ansambļu un deju kolektīvu vadītājiem ir pastāvīgais darba līgums, pārējiem ir terminētie līgumi, viņus pieņemam darbā no oktobra līdz maija beigām.
Taču – jāiesniedz darba plāni, un visi zina, kas viņiem vasarā jādara; ja jāuzstājas un darbs jāturpina, tad līgumus pagarinām.”
Par algām L. Pričina piekrīt – tās kultūras darbiniekiem nav lielas, bet, cik varēts, tik tās sakārtotas tajā brīdī, kad novadi apvienojās.
“Man liekas, ka tas izdevās tīri labi. Pagājis kāds laiks, un, veidojot jauno budžetu, atkal par to var domāt, bet viss jāskatās kopā.
Es nesaku, ka algas celsim, nesaku arī, ka necelsim; viss būs atkarīgs no budžeta.”
Kultūras pārvaldes vadītāja arī ir pašdarbniece, viņa dzied, tāpēc labi zina, ko gan dalībniekiem, gan kolektīvu vadītājiem nozīmē darbdienu vakaros iet ārā no mājām: “Bet tajā brīdī, kad pārnāc no mēģinājuma, ir tāds pacilājums! Tad nav vairs svarīgs nogurums. Tāpēc man liels prieks, ka mums ir kolektīvi, vēl lielāks prieks, ka tie turas kopā. Mūsu vērtība ir cilvēki, kuri grib; un, ja grib, tad arī notiek.”
Uzziņai
Dienvidkurzemē: kori un ansambļi – 24, amatierteātri – 16, deju kolektīvi – 22, rokdarbu un citi radošie pulciņi un kolektīvi – 7, folkloras kopas un tradicionālās kultūras kolektīvi – 12, pūtēju orķestris – 1, bērnu un jauniešu studijas un kolektīvi – 19.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
