Piektdien Durbes Kultūras namā lietišķu tikšanos, pavasarim strauji tuvojoties, graudu un rapšu audzētājiem sarīkoja kooperatīvā sabiedrība “Durbes grauds”. “Durbes grauda” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča teica, ka šāds sarīkojums bijis nepieciešams, lai lauksaimnieki varētu katrs savā saimniecībā izanalizēt pērn pieļautās kļūdas un pienācīgi sagatavotos sējas darbiem.

Analizē pērnās kļūdas

Tas, ka kļūdas bijušas, esot neapstrīdams fakts. Īpaši jau rapšu audzēšanā. Pērnajā vasarā, kad kooperatīvs rīkoja Lauku dienas, speciālisti uz augkopju pieļautajām nepilnībām aizrādījuši, taču tad kaut ko vērst par labu bijis jau par vēlu un ielaisto augu slimību dēļ rudenī nācies samierināties ar zemāku ražu. Valdes priekšsēdētājs teica, ka, ja zina, kā rīkoties, zaudējumus ir iespējams novērst. Citur Eiropā rapšu slimības ir pazīstamas, taču durbeniekiem, kas enerģētiskās kultūras audzēšanu vēl tikai apgūst, tas viss esot jaunums.

Sarīkojumu kuplināja firmu “Bayer” un “Augu aizsardzības serviss” speciālistu klātbūtne. Viņi pastāstīja par tiem herbicīdiem, kodnēm, fungicīdiem un insekticīdiem, kas pieejami tirdzniecībā, un, pareizi pielietoti, spēj novērst ražas zaudējumus.

Eliksīrs dubulto ražu

Pērn sadarbībā ar kolēģiem no Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības, ko vada pazīstamais lauksaimnieks Indulis Jansons, “Durbes grauds” iesaistījās eksperimentā, lai pārliecinātos, kādu efektu dod Ventspilī ražotais un augšanu sekmējošais preparāts “Kūdras eliksīrs 1”. Tas ieteicams arī bioloģiskajā lauksaimniecībā, jo ir izgatavots no kūdras un palīdz iegūt ekoloģiski tīru produkciju, kā arī samazina ražas zaudējumus tās uzglabāšanas periodā. Par šo izmēģinājumu interesi izrādījuši arī Krotes mazpulcēni, kas skolotājas Indras Zvirbules vadībā izmēģinājumu lauciņos pārbaudīja “Kūdras eliksīra 1” veicinošo iedarbību.

Piektdien bērni un viņu vadītāja zemniekiem uzskatāmi atspoguļoja paveiktos pētījumus un pastāstīja, kādus rezultātus izdevies sasniegt. Skolniece Santa Jaunzeme kūdras eliksīru izmēģinājusi zemeņu stādījumos. Viņa teica, ka, divreiz mēnesī pielietojot preparātu, ogas izaugušas sulīgas, saldas un tik lielas, ka tās knapi varēts iedabūt mutē. Bet tie mazie Krotes lauksaimnieki, kas bija noslēguši līgumu ar Rīgas apkārtnē izvietoto zemnieku saimniecību “Ezerkauliņi” par 100 kilogramu burkānu izaudzēšanu, rudenī, lietojot eliksīru, ieguva 240 kilogramu lielu ražu. Piektdien mazpulcēni saņēma kooperatoru pateicības balvas par čaklumu un līdzdalību eksperimentā.

Par mazo krotenieku čaklo darbu un gūtajiem panākumiem gandarīta bija Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības agronome Zinta Jansone, kas jau vairāku gadu garumā Cēsu rajona laukos pārbauda kūdras preparāta efektivitāti lauksaimniecībā. Viņa atzina, ka kooperatīvās sabiedrības attīstību lielā mērā ietekmējusi tieši kūdras preparāta pielietošana, jo tas veicina augsnes auglību un sējumiem nav nepieciešams minerālais mēslojums, kas tagad kļuvis arī ārkārtīgi dārgs.

Kūdras eliksīrs nav nekas ārkārtējs, pēc būtības tā ir humīnviela, kas mālainos un smilšainos tīrumos palīdz augiem izmantot augsnē esošās minerālvielas. “Preparāta izmantošanu var salīdzināt ar sējumu apdrošināšanu,” teica Z.Jansone. Jo tieši nelabvēlīgos laika apstākļos izpaužoties preparāta vērtība. Bet tā pielietošana zemkopjiem nesagādā lielas raizes, jo mazdārziņos un siltumnīcās eliksīra šķīdumu augsnē var iestrādāt ar vienkāršu lejkannu, bet lielās platībās tiek pielietota miglošana.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Krotes mazpulcēni un viņu vadītāja Indra Zvirbule iepazīstina agronomi Zintu Jansoni (no kreisās) ar izmēģinājuma rezultātiem.