Medzes “Mazčunčos” Grobiņā jau 25 gadus saimnieko Tālivaldis Saulīte. Pensijas gadi nomaļā vietā vīrietim tīri labi iet pie sirds, tomēr pēdējos desmit gadus ikdienu traucē nenoskaidrotas personas, kuras nepārtraukti ložņā pa viņa īpašumu, vēro Tālivalža ikdienas gaitas, neļauj izgulēties un nu sākušas šaut arī mājas logos.

Vajā desmit gadus

“Es no tiem ložņām nebaidos, man vienkārši ir nepatīkami, esmu no tā visa noguris. Nu, cik te var līst un traucēt manu naktsmieru? Ja ir kāds, kurš tik ļoti grib ko uzzināt, lai nāk, stājas man pretī aci pret aci, un visu izrunāsim,” Tālivaldis ir nokaitināts. Ilgus gadus nostrādājis apsardzē un zina, kā par drošību parūpēties, tomēr nu jau esot par daudz. “Uzskatu, ka viņi mani vienkārši grib izspiest no īpašuma, lai to pārņemtu. Cita izskaidrojuma nav.” Sākumā ik pa laikam viņam piederošajā teritorijā iebraukusi kāda mašīna, kas izlikusies pētām tuvumā esošos īpašumus, it kā plānotu iegādāties kādu no tiem. Vēlāk mašīnas sākušas braukt aizvien biežāk, teju katru dienu. “Viņi mani vēroja, skatījās, kas man te ir,” ir pārliecināts saimnieks, jo tālāk no viņa mājas ceļš nekur nevedot. Lai šādu braukāšanu novērstu, vīrietis uz ceļa salicis lielus akmeņus, vēlāk nostiepis arī barjeru un dzeloņstieples. “Bija gadījumi, ka mašīna iebrauc sētā, kamēr es skrienu ārā, jau pagūst aizmukt,” atceras Tālivaldis. “Nākamais mēģinājums kaitēt bija, kad man gribēja uzlaist uguni virsū. Blakus īpašumā, kas toreiz piederēja Jānim Preisam, aizdedzināja zāli. Bija austrumu vējš un visu uguni pūta tieši manā sētā, tas jau bija paredzams.” Tomēr ar kaimiņu Jāni tas nu nekādi neesot bijis saistīts, ir pārliecināts T. Saulīte. Sākumā ar situāciju Tālivaldis pats labi ticis galā, bijis jaunāks – klusējis un apkārt nestāstījis, bet nu pacietības mērs esot pilns.

Kļūst tikai sliktāk

Pāris gadus “Mazčunčos” bijis miers. Tas iestājies brīdi pēc tam, kad Tālivaldis vērsies ar sūdzību Grobiņas policijā. “Viņiem tas nebija interesanti. Ieteica man dārzā uzlikt video novērošanu vai tamlīdzīgu iekārtu, kas uz telefonu ziņos, ja reiz kāds būs ielauzies. Viņi saka, kad brauks reidā, piebrauks apskatīties, bet tas viss tikai tāpēc, lai es liktos mierā. Iesniegumu domāju rakstīt, bet policijā to negribēja pieņemt,” stāsta T. Saulīte.

Nu ložņāšana ir atsākusies. “Cilvēks taču intuitīvi jūt, ka viņam mugurā skatās. No attāluma mani vēro. Apsekojot īpašumu, redzu, kur zari nolauzti, kur koks nogāzts. Tie nav dzīvnieki, esmu pārliecināts. Tagad arī logos sācis šaut ar pneimatisko ieroci. Divus gadus šaušana notiek intensīvi, viņi vienkārši pielavās pie mājas un šauj tieši logā iekšā. No sākuma raidīja lodes pa virtuves logu, slīpeniski. Tā logu izšaut nevarēja, lodīte aizlidoja gar stiklu, bet tagad jau ir iemanījies pienākt pie paša loga. Izšāva ar, to nomainīju,” stāsta cietušais un rāda nelielus baltus punktiņus blakus ieplaisājušam logam, tās esot šāvienu pēdas.

Vārdu nezina, bet aizdomas ir

Apskatot teritoriju, kurā T. Saulīte dzīvo, rodas iespaids, ka tā ir kāda no militārajām nometnēm – teritoriju apjož pašdarināts žogs un dzeloņdrātis, arī iebraucamā ceļa galā redzami dzeloņdrāšu mudžekļi. Kādā no augstākajiem kokiem uzslietas augstas koka trepes – iekārtots novērošanas punkts. Vienā mājas pusē T. Saulīte uzslējis lielu bloku sienu – aizsargmūri, kura vidū ielikts arī lodziņš, lai redzētu, vai tiešām šāvējs lavās no tās puses. Galvenais ziņotājs ir suns pie ķēdes, kurš ar riešanu saimnieku pat naktī sauc ārā. Tuvākie kaimiņi dzīvo aptuveni puskilometra attālumā. Tālivalža intuīcija saka, ka tieši viens no kaimiņiem nekaunīgi izložņā viņa teritoriju. “Vārdu gan nezinu, tikai divreiz esmu redzējis. Viens tāds baku rētainu seju pļāva zāli. Kad mēģināju ar viņu runāt, viņš pat acis uz mani nepacēla. Tad man radās aizdomas,” saka vīrietis. Lai arī māja no apkārtējās vides ir norobežota, cik nu bijis spēka, saimnieks attapies pie uzlauztas slēdzenes. Iebrucējs bija nolējis arī pusi no pieciem litriem ābolu sulas un pusvirus atstājis saldētavas durtiņas. “Visticamāk, iekšā viņi meklēja dokumentus uz īpašumu. Bet varbūt tā vaļā atstātā saldētava bija kā zīme, ka, redz, te es arī nevaru būt drošs. Saprotu, ka tas viss izklausās nereāli, bet kaut kā tas ir jārisina. Viss, ko gribu, ir mierīgi dzīvot un rušināties pa savu dārziņu,” saka T. Saulīte.

Iesaka likt kameras

Grobiņas novada Pašvaldības policijas priekšniece Ieva Dalke laikrakstam apstiprina, ka šādas informācijas nav, sūdzības neesot saņemtas, tādēļ situāciju komentēt īsti nevarot. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova apstiprina, ka pagājušā gada nogalē Valsts policijā Grobiņā vērsās vīrietis, kurš apgalvoja, ka kāds nezināms cilvēks ar šaujamieroci no pļavas puses šaujot pa viņa mājas logiem. Vīrietis gan pats šāvēju nekad nav redzējis, kaut gan teritorija, no kuras it kā ir šauts, ir pārskatāma. “Vīrietis vēlējās saņemt drošības risku izvērtējumu konsultāciju par to, kā viņam turpmāk rīkoties. Sarunā atklājās, ka vīrietim ir bažas par to, ka pļavā kāds esot un tēmējot uz viņu ar ieroci, kaut viņš nevienu cilvēku līdz šim nav redzējis. Viņš arī nenorādīja nevienu personu, kura gribētu radīt kaitējumu viņam vai viņa īpašumam. Vīrietis bija norūpējies par to, ka kāds staigā pa viņa lauku un sagriež sēnes,” stāsta M. Šeršņova. Vīrietim tika ieteikti standarta drošības risinājumi, lai pasargātu savu īpašumu – uzstādīt videonovērošanas kameras vai “mednieku kameras”, kā arī uzlikt kustības sensorus, lai gadījumā, ja kāds tuvojas viņa mājoklim, ieslēdzas gaismas, kas nelūgtos viesus parasti aizbaida. “Vīrietim no mājokļa nekas nav ticis nozagts, tāpat Valsts policijā nav informācijas par to, ka viņam būtu izteikti draudi. Vīrietis uzklausīja ieteikumus un devās prom, līdz šim brīdim viņš vairs nav policijā vērsies par to, ka kaut kas no iepriekš minētā turpinātos,” saka policijas pārstāve.

Jānorāda vainīgais

M. Šeršņova zina teikt, ka Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī šobrīd nav uzsākts neviens kriminālprocess par vajāšanu. “Tas ir jauns Krimināllikuma pants, kurš stājās spēkā nesen. Tomēr iedzīvotājam, vēršoties Valsts policijā par šādu situāciju, būtu jāiesniedz informācija, kas apstiprina šādu faktu, – pirmkārt, jau ir jānorāda, kura ir tā persona, kas veic šo noziegumu. Otrkārt, ir jābūt pierādījumiem par to, ka persona tiek vajāta, – iesniegumam pievienojot saraksti, zvanus, arī, ja persona atrodas ilgstoši pie īpašuma un seko, būtu jāsniedz arī bildes vai videomateriāls, kur šī persona ir redzama pie cietušā darbavietas vai dzīvesvietas. Tas pats attiecas uz Krimināllikuma pantu, kurš skan šādi: “Draudi izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti”. Arī šajā gadījumā ir nepieciešami pierādījumi un jāspēj norādīt uz personu, kura šos draudus izsaka.”