Liene Andersone
"Kurzemes Vārds"
23.marts Rucavas pamatskolas mazākajiem sākumskolēniem bija diena, kad viņi atgriezās skolas solos un satika klātienē klasesbiedrus un skolotājus. Skolas personāls, bērni un viņu vecāki uzsvēra, ka bijis tik ļoti pierasts pie šī mājmācības režīma, ka kādreiz ierastais dienas ritms tagad būs jāiemācās tikpat kā no jauna.
Jāpierod pie kādreizējā režīma
Rucavas novada pamatskola pirms mēneša, pēdējā brīdī pirms mācību atsākšanas klātienē, “izkrita” no drošo pašvaldību un skolu saraksta, jo pieauga saslimušo skaits.
Rucavas novadam, kura iedzīvotāju skaits ir neliels, tie tobrīd bija divi jauni saslimšanas gadījumi, un visas plānotās ieceres par mācībām skolu telpās bija jāatceļ.
1.klases audzinātāja un ģeogrāfijas skolotāja Sanita Cepleniece pirmajā darba atsākšanas dienā klātienē ierodas darba vietā ar smaidu un gaida, kad beidzot satiks savus audzēkņus.
Viņa atzīst, ka jūtas diezgan dīvaini. “Jāsaprot, kā bērni jutīsies, bija pierasts dzīvot pa mājām, bija cits režīms, tagad atkal būs citādi: agrāka celšanās, skolā jābūt laikus. Kā būs ar pierašanu skolas solā, koncentrēšanos,” teic pedagoģe.
3.klases skolnieks Martins Vindigs dzīvo tālāk no Rucavas centra, uz skolu nāk ar kājām.
“Foršāk bija attālināti, man liekas, bet vismaz skolasbiedrus beidzot satikšu,” teic puika.
Notiks latviešu valodas, matemātikas, ētikas un angļu valodas stundas. Viņa klasesbiedrene Līva Vajevska ir priecīga par atgriešanos skolā. “Man pietrūka skolas,” saka meitene. No mācībām mājās prātā paliks tas, ka mūsu kucēns man traucēja mācīties,” smaidot teic Līva.
“Ļoti ceram, ka tās nebūs dažas dienas, ka mums izdosies noturēties,” pauž L. Trumpika.
“Bijām gatavi atsākt mācības jau pirms mēneša, toreiz tas nojuka. Visu esam saplānojuši, skatīsimies, kā varam organizēt plūsmas. Pielāgošanos jaunai kārtībai tā nemaz nevar iemācīties. Esam visu izdomājuši, šodien mēģināsim, kā mums sanāk,” uzsver direktore.
Problēmas ar internetu un ierīcēm
S. Cepleniece pastāsta, ka attālinātajā mācību un darba režīmā visu izdevies veiksmīgi organizēt.
“Mums stundas notika Google Meet platformā. Reizēm bija tehniskās problēmas, ko izraisīja interneta ātrums, – tad par lēnu, tad uzkaras.
Ar ierīcēm bija problēmas ģimenēm, kur ir vairāk bērnu un vairākiem vajag vienlaikus pieslēgties stundām.
Ar ierīcēm skola palīdzēja – ja bija nepieciešams, iedeva datorus un planšetes,” pastāsta skolotāja.
Direktore arī uzsver, ka attālināto mācību un darba periodā lielākās ieguvējas ir to pašvaldību izglītības iestādes, kur skolēnu skaits ir mazs, tādēļ veiksmīgi izdodas atrisināt ierīču nodrošinājumu, visu var izdarīt ātrāk, skolotāji ir sasniedzamāki. To novērtē arī vecāki.
Pie skolas sastaptā Inga Fromane ar meitām – otrklasnieci Elizabeti un pirmsskolnieci Aneti – atzīst, ka attālinātās mācības viņai ļoti patikušas.
“Nebija problēmu, labi tikām galā. Esmu mājsaimniece. Mazākā meitene man arī ir mājās no jaunā gada. Daudz ko pati varēju klausīties un uzzināt tiešsaistes stundās.
Uzdevumi nebija par grūti, vajadzības gadījumā varējām sazināties ar skolotājiem. Režīms ļoti labi iegājies.
Elizabete iet arī mūzikas skolā, viņa attālināti spēlē klavieres – tas notiek vacapā,” stāsta mamma.
Grib, lai skolā iet visur
Jāpiebilst, ka pirms nedēļas iniciatīvu portālā manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana par atļauju mācīties visiem 1.–4. klašu skolēniem klātienē, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus, kā distances ievērošana, dezinfekcijas pasākumi, darbinieku testēšana, neatkarīgi no 14 dienu kumulatīvā saslimstības rādītāja uz 100 000 iedzīvotāju.
Uz otrdienas pēcpusdienu bija savākti nedaudz vairāk par pusotra tūkstoša parakstu.
“Lai 1.–4. klases skolēns spētu piedalīties neklātienes mācībās, tam ir nepieciešams pieaugušā – vecāka vai pieskatītāja – atbalsts. Tas nozīmē, ka pilnvērtīgi veikt savus pienākumus strādājošs vecāks bērna mācību laikā nevar.
Tas pakļauj šos vecākus lielākam riskam būt mazāk konkurētspējīgiem darba tirgū vai piespiež samierināties, iespējams, ar zemāku atalgojumu, ko samazināta paveiktā darba apjoma dēļ varētu piedāvāt darba devējs.
Darba devējam tāds darbinieks nav īsti “pievilcīgs”, jo no valsts puses nav pietiekama atbalsta mehānisma darba devējiem, kam jāsamierinās ar to, ka darbinieks faktiski strādā uz pusslodzi,” teikts iniciatīvas aprakstā.
Iniciatīvas iesniedzēji arī pauž, ka Slimību profilakses un kontroles centra un Centrālās statistikas pārvaldes dati par saslimstību ar Covid-19 liecina, ka februāra sākumā ieviestie ierobežojumi neesot sasnieguši savu mērķi – mazināt minēto saslimstību.
Minimālā saslimstības samazinājuma cēloņsakarība ar ierobežojumiem izglītības jomā nav pierādāma, saka iniciatīvas iesniedzēji.
