liepajniekiem.lv
Preču zīme “Durbes veltes” šogad uzmirdzēja arī konkursā “Novada garša”, kur pussaldais “Cidoniju vīns” saņēma sudraba medaļu.
20 tūkstoši burciņu sezonā
Šobrīd “Durbes veltes” piedāvā piecas produktu līnijas: ievārījumus, kompotus, dārzeņu salātus, marinējumus un dažādas augļu-ogu vīna šķirnes.
Kad liepajniekiem.lv ciemojas pie Evijas ražotnes ēkā, tā pilna saldena aromāta, jo ir ābolu-dzērveņu ievārījuma laiks.
Saimniece lūdz uzkavēties veikalā, kur viņa arī uzņem apmeklētāju grupas, un aizsteidz pabeigt dienas darbus.
Uzņēmumā strādā trīs cilvēki, bet Evija pati stāv pie katliem, savukārt dārza sezonā – sēj, stāda, ravē un novāc ražu, jo daļu pārstrādājamās produkcijas izaudzē vīra zemnieku saimniecībā.
Ik gadu siltumnīcās nolasa aptuveni pustonnu tomātu un ar tiem piepilda 2000 burciņu.
Gurķus arī audzē paši, tos konservējumiem vajag ap divām tonnām, bet šis bija neražas gads un izauga vien ap 500 kilogramiem nepieciešamo divu tonnu vietā, tā ka vajadzēja piepirkt.
Ienākusi veikalā, Evija padalās ar recepti, kas gan ir veca kā pasaule: “Ābolu-dzērveņu ievārījumā attiecībai jābūt – viena daļa dzērvenes, trīs – āboli, bet cukurs – pēc garšas. Kādas receptes ir manis radītas, lielākā daļa – adaptētas. Ir arī nemainīgas lietas, piemēram, zemeņu ievārījums un ābolu-brūkleņu – tur vairs nav, ko izgudrot. Jābūt svaigam, savārītam, cukuram – ne par daudz, ne par maz, un viss.”
Sīpolu ievārījumam viņa franču karamelizēto sīpolu recepti pamainījusi pa savam. Tajā baltvīnu un sauso sarkanvīnu aizvietojusi ar savu “Rabarberu vīnu” un “Jāņogu vīnu”.
“Manis izgudrots sastāvs ir “Vīriešu zaptē”;
es ik pa laikam paeksperimentēju,”
viņa saka un piemin ievārījumu “Ziemassvētku aromāts”, kurā ir piparkūku garšvielas. Pamatā – āboli, tumšsarkano krāsu dod aroniju sula.
Oriģinālā recepte esot mazliet citāda, bet var taču to pielāgot tehniskajām iespējām un vietējiem produktiem.
“Ar konservējumiem un ievārījumu gadā piepildām aptuveni 20 tūkstošus burciņu, bet vajadzētu sataisīt kādus 30 tūkstošus,”
Evija pastāsta, ka ziemā neko nevāra, lai gan varētu, piemēram, sīpolu ievārījumu un bietes.
“Konservēšanas sezonu sākam jūnija beigās, bet vīna darīšanas – maijā ar pienenēm, rabarberiem, tālāk nāk zemenes. Tad jau ir dārzeņi, un darbs uzņem pilnus apgriezienus,” uzņēmumā jūnijs, jūlijs, augusts ir intensīvākā darba mēneši, tad saimniecei nav ne sestdienu, ne svētdienu.
Popularizē Latvijas vīnu
“Durbes veltēm” pagājušajā vasarā palika 15 gadu – cienījams gadu skaits ekonomiskās nestabilitātes laikā.
“Tagad jau mēs arī esam mazliet tādās kā šūpolēs, jo šis gads nav diez ko veiksmīgs, gurķu cena ļoti cēlās – vasarā divi eiro kilogramā!” Evija ir atklāta.
“Taču arī Polijā šogad nebija ražas, un mēs jau esam ļoti atkarīgi no Polijas lielās ekonomikas. Esam zemnieki, bet ar to valsti nevaram sacensties.”
Ko uzņēmēja atbildētu uz komentāru, ka lauksaimnieki raud vienmēr, viņiem nekad nav labi?
“Es nezinu, ko var teikt pretī… Mazu zemnieku vairs nav, ir lielie, kam jauna tehnika un apjomīgas kredītsaistības. Tāpēc, kad notiek kādas kataklizmas, kas ietekmē ražību, viņi ir neaizsargāti un nonāk neapskaužamā situācijā. Man kredītu nav, un, ja neizaug – neizaug, kaut kā iztiksim, taču neviens neko neatņems,” Evija uzskata, ka lauksaimnieki ar kredītiem pakļauj sevi riskam.
“Ir jāattīstās, jāinvestē, bet viss notiek skrējienā – attīstība ir par strauju.
Ar biznesu ir tāpat kā ar cilvēku – viņš taču nevar gada laikā no trīsgadīga bērna kļūt par pieaugušo.
Tas ir lēns, pakāpenisks process, kurā izaug augums un attīstās smadzenes. Ar uzņēmumu jau ir tas pats.”
Evija teic, ka ar gadiem viņai nākusi saprašana, kā ir jādara. Dienā izvāra četrus katlus ievārījuma, un ir labi, pietiks. Ar laiku iemācās strādāt tā, lai, to daudzumu vārot, vakarā nebūtu bez spēka. Visam jānotiek organiski.
Uzņēmēja teic: “Varbūt neesam pietiekami efektīvi un neaugam ātri, taču, no otras puses, –
labāk lēnāk, bet iet uz priekšu, nevis tā, ka ir liels lēciens, bet pēc tam – kritiens.”
Viņa ir taupīga un krāj naudu, lai pirkumiem nebūtu jāaizņemas. Gan jaunas iekārtas, gan māju, kurā atrodas cehs un veikaliņš, pirms pieciem gadiem Evija iegādājās par uzņēmuma līdzekļiem.
Trīs gadus Dienvidkurzemes pašvaldība apmaksājusi novada uzņēmējiem kopīgu stendu izstādē “Ražots Latvijā”, visas reizes “Durbes veltes” tajā piedalījušās.
Savukārt tagad durbeniece kopā ar Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrību pošas uz starptautisko tūrisma izstādi “Adventur 2026” Viļņā janvārī.
“Mēs, 12 Latvijas vīna darītavas, turamies kopā un neuzskatām cita citu par konkurenti.
Es rakstu projektus, un pa visiem tos īstenojam, popularizējam un nesam tautās Latvijas ogu-augļu vīnu, nu starp tiem ir arī vīnogu vīns,” stāsta vīndare.
“Rīgā “Balttour” izstādēs aicinām vīna cienītājus braukt pa Latvijas mazajām vīna darītavām, tikties ar vīndariem. Tas ir ceļojums garšu pasaulē. Vīns jebkurā kultūrā ir gastronomiskās kultūras neatņemama sastāvdaļa, tas ir baudviela, un nevajag to pārvērst par uzturlīdzekli.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
