Šodien un rīt pulksten 11 ikkatrs bija un būs gaidīts sertificētā augļkopja, selekcionāra un bioloģiskā lauksaimnieka Eglona Brūna bioloģiskajā saimniecībā “Meldri E.B.” Otaņķu pagasta Rudē.

E. Brūns gadu gaitā saimniecībā izaudzējis ap 50 atzītām ābeļu šķirnēm un vairāk nekā 500 pašu veidotu hibrīdu, koncentrējoties uz ābeļu šķirņu selekciju, kas piemērotas piejūras klimatam. 

Ar to viņš lepojas, tāpēc labprāt stāsta par saviem piedzīvojumiem, eksperimentiem, ražām un neražām. 

Tikpat dedzīgi viņš sagaidīja arī katru interesentu.

Pat stāstījuma vidū, E. Brūns pamanīja, ka nelielajā cilvēku grupā uzradās kāda jauna seja. Tad stāstāmo uz brīdi pārtrauca un ar viesiem devās sasveicināties – katram paspieda roku un pajautāja vārdu un no kurienes šodien atbraucis. 

Mīļā sagaidīšana ļaudis iedrošināja runāt – stāstīt, kāpēc ieradušies, kas pašus visvairāk interesē. Kāds jau ienākot sētā nekautrējās uzdot sev degošus jautājumus.

“Jums šeit nav ūdensžurkas? Es ar savām netieku galā,” pienācis pie Eglona degustācijas galda, jautāja kāds kungs no Grobiņas pagasta. 

“Esmu no Madonas, bet manas lauku mājas ir Varakļānos. Šeit esmu pirmo reizi.

Ļoti gribēju atbraukt, paskatīties kā te ir, jo par šo cilvēku jau iepriekš biju dzirdējusi.

Tāpēc jāsaka paldies meitai, ka viņa mani atveda,” teic, Anna Tropa kura atzīst, ka pašai braukt nekas neliedz, jo dzīvo brīvo pensionāres dzīvi. 

Pati ābolus diži nemaz neaudzē, jo tādu vaļasprieku īsti vairs nevarot atļauties. Apkārt mājai vēl vectēva stādīti ozoli, zeme nav tā labākā un mazbērni mīl pa dārzu izklaidēties.

“Domāju, ko tad es mocīšu tos kociņus. Šāds prieks atkrīt. Bet papriecāties gan vēlējos atbraukt. 

Man šķiet, ka neviens teātris nav tik foršs kā dzīvē paskatīties uz šādu interesantu cilvēku – tā viņa runa, viņa inteliģence!”

priecājas kundze, kas atbraukusi no Latgales puses. 

Vispirms selekcionārs iepazīstināja ar to, ko dara.

Vislepnāk visiem stāstīja, ka savā saimniecībā neizmanto un nekad nav izmantojis ķīmiskās vielas. Tās viņš neatbalsta pilnīgi nemaz un uz āboliem veikalos pat neesot vērts skatīties, ja nu vienīgi, lai nobildētu kā pierādījumu, cik ķīmiski tie ir, ja tik ilgi izskatās svaigi.

“Esmu ievērojis, ka Brūna kungs tirgū gadu gadiem ir andelējies. Iedomājos, ka, ja viņš pēdējo gadu šādi sevi prezentē, tad jāpaspēj atbraukt.

Sen jau gribēju, bet nekad tā arī nesanāca,” atzīst Ilgvars Zundmanis no Grobiņas pagasta. 

Jau pirmajā stundā no pieredzējušā augļkopja dzirdējis daudz ko vērtīgu un interesantu. 

“Gan es, gan citi visu laiku kaut ko viņam jautājam. Nosegtas tiek dažādas tēmas. Man pašam arī ir dārzs – nekas liels, bet daudzi dažādi koki. Audzēju aprikozes, persikus, plūmes, ābolus, ķiršus, bumbierus. Stādu visādus kokus! Arī bērzus, priedes, apses. Tagad īpašums no kokiem vien sastāv,” pastāsta I. Zundmanis. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.