Ripina gan vietējie, gan tūristi

Veloceļu patiešām jau lieto daudzi, saka Renāte Gašpuite no Pērkones bērnu ballīšu mājām “Sillauki”.

Viņas ģimene, četri cilvēki, arī jau izbraukuši ar divriteņiem uz Liepājas pusi – līdz Kontrolpunktam. Todien daudzi cilvēki braukuši uz otru pusi – no Kontrolpunkta uz Bernātiem.

R. Gašpuite redzējusi, ka ap Grīnvaltiem nepabeigtajā veloceļā cilvēki arī pastaigājas.

“Viss nav pabeigts, ir grantēti posmi, bet braukt – ļoti labi, ātri var tikt uz priekšu.

Mēs nobraucām kādus četrus kilometrus no mājām, tad, lai nesagurtu, devāmies atpakaļ,” viņa atceras pirmo pieredzi.

“Sillauku” saimniece novērojusi, ka veloceļā daudz tūristu; viņus nevarot sajaukt ar parastiem velomaršruta baudītājiem.

“Mana meita nopirka skrituļslidas, vakaros ejam pie mūsu ceļgala mācīties braukt un tad viņus redzam,” R. Gašpuite dalās novērotajā.

Viņa apgalvo, ka veloceļš ir ļoti gaidīts objekts, redzējusi pa to braucam arī kaimiņus ar bērniem. Savukārt Gašpuiši vienojušies, ka nākamreiz dosies Bernātu virzienā.

Pašvaldības teritorijā, bet ne atbildībā

Veloceļā ir dažādi gatavības posmi – kādā tikai noņemta virskārta, citviet tas izskatās puspabeigts, bet ir gabali, kuros varētu būt izdarīts viss.

Ar ko tas skaidrojams, kā notiek izbūve, un vai procesā ir aizķeršanās, ko nevarēja paredzēt? Ar šādiem jautājumiem portāls liepajniekiem.lv vērsās uzņēmumā “CTB”, kas būvē veloceļu.

Būvnieka atsūtītā e-pastā, ko parakstījis tā pārstāvis Mārtiņš Brokans, teikts: “Ievērojot pasūtītāja – VSIA “Latvijas valsts ceļi” – uzstādījumus par komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem, lūdzam ar jautājumiem par veloceļa būvniecību vērsties pie VSIA “Latvijas valsts ceļi”.”

Sazinoties ar “Latvijas valsts ceļu” pārstāvi, kurš bija labi informēts par darbiem veloceļā, bet nevēlējās, ka portālā min viņa vārdu, noskaidrojām, ka objektā tik tiešām ir dažādi gatavības posmi.

“Notiek būvniecības process. Atsevišķās vietās ir cita veida darbi, nepieciešams pastiprināt grunti, tāpēc arī tur veloceļš nav pabeigts.

Atsevišķi jābūvē gabioni – stiepļu pinuma kastes, ko piepilda ar oļiem vai akmeņiem – privātīpašuma pusē, kur nevar taisīt nogāzi,” uzņēmuma pārstāvis paskaidroja, kāpēc vietumis vēl nav asfaltēts un ka darbu plāns šādu gaitu paredz.

“Sarežģītākajiem posmiem vispirms jāsagatavo pamatne, bet, kur viss bija kārtībā, tur asfalts jau uzliets.”

Citas atbildes, piemēram, par privātīpašumu atsavināšanu veloceļa vajadzībām, kā arī objekta ekspluatācijā nodošanas termiņu, gaidām no “Latvijas valsts ceļu” Komunikācijas daļas.

Jautājām arī Dienvidkurzemes novada pašvaldībai, ko tā zina par topošo veloceļu. Arhitektūras un plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Grundbergs paskaidroja: “”Latvijas valsts ceļiem” ir sava būvvalde, un viņi nekādā veidā par saviem projektiem neatskaitās [pašvaldības] būvvaldei, mūs neinformē, tā ka

par veloceļa izbūvi diemžēl neko nezinām.”

Būvobjekts un tā darba posmi ir tikai “Latvijas valsts ceļu” kompetencē.

Uzņēmums pats pārrauga savus būvobjektus, pats tiem izsniedz būvatļaujas un veic būvkontroli, kā arī tos pieņem ekspluatācijā. Tāpat, kā pašvaldība dara ar saviem objektiem.

“Agrāk bija sistēma, ka mūs vismaz informēja, kur kāds objekts tiks pārbūvēts vai tajā darīs ko citu, bet šobrīd nenotiek pat tā. Es neesmu par to priecīgs,” J. Grundbergs bija tiešs.

Viņš atzina, ka labi saprotot cilvēkus, kuri nepabeigto veloceļu jau lieto. Teica: ja pats dzīvotu tajā apvidū, viņu arī interesētu iespēja braukt pa labu asfaltu blakus autoceļam.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.