Grobiņniece uz dzīvojamo māju Bārtas ielā pārvācās pirms trim gadiem. Atkritumi tur mētājušies jau tobrīd. “Es rakstīju Dienvidkurzemes novada pašvaldībai ziņu par šo problēmu, taču atbildi nesaņēmu.”

Tagad kundze to atkārtoti izklāstījusi novada sociālo tīklu komentāros.

“Pašreiz tur ir “ļoti skaisti”. Samestas drēbes, klozetpods, riepas, šīferis, stikli un viss cits iespējamais.

Tas, ka ceļa malā ir publiska izgāztuve, ir drausmīgi. Tāda ir mūsu pilsētas vizītkarte,”

savu nepatiku atklāj grobiņniece.

Sieviete arī raizējas, vai viņai un citiem daudzdzīvokļu namu iemītniekiem nav jāmaksā par uz turieni atvestajiem atkritumiem.

“Kāds jau par to maksā. Zinu, ka brālim Vaiņodē un arī grobiņniekiem otrpus sporta hallei mēnesī vienai personai par atkritumiem jāmaksā mazāk.”

Pēdējā rēķinā L. Sproģe samaksājusi virs pieciem eiro.

Viņa atzīst, ka dažkārt kāda smagā mašīna tomēr atbrauc izmestās mantas savākt, bet viņai nav ne jausmas, kas maksā par šo atkritumu izvešanu, taču cer, ka rēķins netiek pieskaitīts viņai.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore apstiprina, ka pašvaldība par Bārtas ielā esošo nelegālo izgāztuvi ir informēta.

“Šo vietu pašvaldība kopj regulāri un aicina cilvēkus tur nemest atkritumus.

Plānojam novietot arī uzrakstu ar šo aicinājumu.”

Viņa paskaidro, ka tuvējo māju iedzīvotājiem par šiem atkritumiem netiek prasīta papildu samaksa, jo par to maksājot pašvaldība.

K. Pastore pastāsta, ka problēma sākusies, kad tajā vietā tika novietotas sagrābtās lapas, kurām pakaļ brauca novada atkritumu savācēji.

“Ieraugot lapu kaudzes, iedzīvotāji no mazdārziņiem sāka uz turieni nest arī savus dārza atkritumus. Redzot, ka tur jau ir atkritumi, savus aiznesa arī citi iedzīvotāji. Un tā tie gruži tur krājās.

Pašvaldība pēc kāda laika savāca, bet pēc brīža atkal jau bija jauni atkritumi.”

Tāds cikls turpinās arī šobrīd, jo pēc tam, kad portāls uzrunāja novada pašvaldību par esošo izgāztuvi, grobiņniece L. Sproģe jau pēc pāris stundām ziņoja, ka atkritumi ir savākti.

Taču jau nākamajā dienā kundze novērojusi, ka parādījušies jauni atkritumu maisi.

Grobiņas pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Dabars atzina, ka pilsētā ir izvietoti vairāki lieli konteineri, kur cilvēki var izmest savus lielos sadzīves atkritumus, un ka nesaprot, kāpēc cilvēki neizvēlas atkritumus izmest tur.

To, ka pilsētā izvietoti vairāki lielgabarīta atkritumu konteineri, apstiprina arī K. Pastore. Viņa informē, ka Grobiņā ir izvietoti arī seši brīvpieejas atkritumu šķirošanas laukumi.

“Problēmas ir arī tur, jo daudzās vietās cilvēki šķirošanas konteineros samet visu ko. Līdz ar to pašvaldībai tas ir ļoti liels slogs, jo, tiklīdz tur ir iemests kaut viens cita veida atkritums, šķirotājs tos nepieņem.

Tad šie atkritumi kļūst par sadzīves atkritumiem, kas izmaksā dārgāk,”

atzīst novada pašvaldības pārstāve.

K. Pastore vērš uzmanību, ka jautājums, vai pašvaldībai vajadzētu maksāt par iedzīvotāju lielgabarīta atkritumu izvešanu, vienmēr esot aktuāls.

“Mēs varētu šos lielos konteinerus nelikt, bet tad cilvēki savus dīvānus vai krēslus izmetīs tuvējā mežā. Un tad jādomā – vai pašvaldība atvēlē naudu šiem konteineriem un to izvešanai vai pēc tam maksā par to, lai no visādiem atkritumiem atbrīvotu grāvjus, mežus.”

Izgāztuve pie Bārtas ielas neesot vienīgā vieta, kur iedzīvotāji mēdzot atstāt sev nevajadzīgās lietas.

Tāda pati situācija esot, piemēram, novada kapsētās, kur ir vairāki konteineri, kas regulāri piepildīti ar dažādiem lielgabarīta un sadzīves atkritumiem.

Kurā nakts laikā un kurš tos tur aizved, nezinām, bet skaidrs, ka neviens tur uz vietas nestāv un to nekontrolē, atzīst K. Pastore.

Viņa ir pārliecināta, ka konteinerus var likt, cik un kur grib, bet vienalga būs cilvēki, kas labāk savas mantas izmetīs tur, kur to nevajadzētu darīt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.