Darbdienās tirgojas grobiņniece Teiksma Bruže, bet nedēļas nogalēs – viņas meita Rita Ceriņa, kas egles audzē.

“Gata egles” Grobiņā pārdod otro gadu, un cilvēkiem par tām esot interese.

T. Bruže pastāstīja, ka pagājušogad līdz 23. decembrim izpirka visas, tā ka tirgošanās laukumu varēja sakopt jau pirms Ziemassvētkiem. 

Kociņu garumi ir no pusotra līdz trim metriem, ir gan pašu audzētas, gan ievestas ‘Nordmann’ jeb Normandijas egles.

Mazās ir lētākās – par 25 eiro, bet, jo kuplāka, jo cena lielāka. Trīsmetrīgās Normandijas maksā 100 eiro. Visas atvestas ar busiņu, un, kad papirks, tad atkal pievedīs jaunas.

“Nupat tikai sākam tirgoties. Pirmā diena bija silta un skaista, bet šodien nemīlīga, līst,”

T. Bruže otrajā tirgus dienā, ilgstoši stāvot nojumē, varēja nosalt, tāpēc ik pa laikam iekāpa netālu atstātajā automašīnā sasildīties. Viņa tirgojas visu dienu – līdz sakrēslo.

Kamēr nav pircēju, tikmēr pavēro cilvēkus, kuri iet garām, – pusdienlaikā viņi dodas ieturēt maltīti, pēc darba laika – ar bērniem uz mājām.

Viņa pamanījusi, ka egļu tirdziņš ar lampiņu virtenēm un kluso mūziku piesaista grobiņnieku uzmanību.

Uz jautājumu, ko nozīmē izaudzēt skaistu eglīti, Rita Ceriņa atbildēja, ka stādījumā jāstrādā augu gadu. 

“Paši audzējam populāro Normandijas šķirni, taču vēl nevaram nodrošināt pietiekami lielus kokus, tāpēc daļu lielāko eglīšu ievedam. Tirgū pieejamie koki ir vecumā no pieciem līdz desmit gadiem,” viņa skaidroja.

“Darbs sākas pavasarī ar zemes sagatavošanu un stādīšanu, vasarā eglītes jāveido un jākopj, tās prasa nepārtrauktu uzmanību.

Jāiegulda daudz pūļu, tāpēc cena nav nepamatota.”

Šobrīd Ceriņu ģimenes eglīšu stādījumi aizņem apmēram četrus hektārus lielu platību.

Audzētāja aicina cilvēkus nebaidīties iegādāties eglīti no vietējiem audzētājiem: “Daudzas ģimenes grib pēc tās doties uz mežu, un tā ir jauka pastaiga. Bet pagājušogad ne viens vien atgriezās slapjām kājām un beigās izvēlējās mūsu eglīti.

Audzētavā koki aug vienmērīgi un tiek kopti speciāli svētkiem, bet valsts mežā tādu var neatrast.”

“Gata eglēm” tirgošanas vietu R. Ceriņa nomā no Dienvidkurzemes novada pašvaldības, un uzņēmēja apmierināta ar sadarbību, kurā jutusi vienīgi pretimnākšanu.

Uzņēmums nokārtoja tirdzniecības atļauju un izvēlējās vietu pie pilsdrupām, kur, pēc R. Ceriņas domām, valda īstena svētku noskaņa: “Es ar nolūku neizvēlējos vietu pie lielveikala, bet gribēju šeit, kur cilvēki nāk ar bērniem, skan mūzika, un eglītes izvēle kļūst par jauku notikumu.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.