“Viss ietērpts mīļumā,” J. Rudzītis raksturo izstādes noskaņu. “Šobrīd pasaulei pāri tumšs plīvurs, bet mēs mēģinājām likt pretī ko gaišu, un kas gan cits tas varētu būt, ja ne ķepaiņi?”

Rudzīši paši ir kaķu īpašnieki, pat vēl vairāk – labvēļi sētas un apkaimes kaķiem.

“Mums jau ir sava svīta, kas sagaida uz katra stūra, kad nākam mājās. Mēs tos saucam par nogrieztajām austiņām, jo Liepājā ielu kaķiem, kuri ir apkopti un sterilizēti, vienai ausij nogriež galiņu.

Mums soma pilna ar kaķu barību, ka smagi panest,”

skolotājs pastāsta, ka ģimene adoptējusi divus kaķus.

Runčuku izglāba mazu, kad tas bija iemests kaimiņu sētā, bet kaķenīte jaunās mājas atradusi caur mokām un sāpēm – bijusi ar salauztām ūsām un rētām.

Taču tagad abiem minkām pasakaina dzīve, guļot gultā goda vietā.

“Kaķene nav redzama izstādes fotogrāfijās, jo tai tumšas spalvas un attēlos kā maza ēna, bet runcis ir,” saimnieks pastāsta, ka šis dzīvnieks inteliģents un apveltīts ar cilvēciskām īpašībām, jo saprotot, ko tam saka, pats arī runājot.

Savukārt kaķene apveltīta ar bezgalīgu mīlestību.

“Man patīk šo saukt par kaķu planētu, jo viņi tiešām ir neizdibināmi, un to jau senie ēģiptieši zināja,”

piebilst J. Rudzītis.

Jautāts, ko novēl izstādes apmeklētājiem, viņš saka: “Minūti vai piecas, bet lai cilvēki aizmirst par ikdienas rūpēm un raizēm šajās dienās, kad tuvojas veļu laiks. Lai kaķi ir labs stimuls gaišumam, mīļumam, siltumam, iekšējai neatkarībai! Lai cilvēki notic, ka pasaule ir mīļa!”

Izstāde “Kaķu pilna istabiņa” apskatāma līdz 29. novembrim.