Apsaimniekotājs nesteidz labot

Dubeņos, Ozolu ielas 2. namā, pirms pāris nedēļām nokrita Līvas Šenfeldes pirmā stāva lodžijas priekšpuse.

Sieviete pastāsta, ka pirms tam lodžijai bijis logs, kas iesprādzis: “Vīrs to ņēma ārā, un lodžijas ārējā mala ieplaisāja. Apsaimniekotājs atbrauca apskatīties.

Man teica, ka visas lodžijas ir pārbaudītas un nekas slikts nenotiks. Pēc kāda laika mala sagruva un nokrita. Sanāk, ka visu saturēja ārmala.”

Pēc atgadījuma nama apsaimniekotājs – SIA “Grobiņas namserviss” – apsekojis visas lodžijas no ārpuses, izmantojot ceļamkrānu.

Līva kopā ar kaimiņiem pastāsta, ka jau 2019. gadā nogāzušās divas lodžijas. Toreiz gan pirmā krita no trešā stāva, pa ceļam paķerot līdzi arī otrā stāva lodžiju.

“Kurzemes Vārds” Dubeņos novēro, ka ir saremontētas gan minētās divas lodžijas, gan arī pirmajā stāvā; pēc skata visas atšķiras no pārējām.

Starp abiem gadījumiem apsaimniekotāju bija izsaukusi arī kāda cita nama iemītniece, kas sūdzējās par to, ka arī viņas lodžija kustas.

“Toreiz atbrauca un metāla daļas sametināja. Mēs, kaimiņi, jau tad aizdomājāmies, ka viņiem vajadzēja pārbaudīt visas lodžijas. Tad varbūt arī manējā būtu laikus salabota, atklāta kāda problēma.

Uz tās izejot, jebkurš varēja redzēt, ka metāla konstrukcija, kas visu saturēja, izskatījās briesmīgi, sabirusi,”

stāsta Līva.

Galu galā “Grobiņas namserviss” lodžijas malu nomainīja. Darbi aizņēma gandrīz divas nedēļas.

Par dzīvokli, ko Līvai un viņas ģimenei piešķīra pašvaldība, mēneša īres maksa ir 30 eiro. Pirms tam dzīvoja citur tajā pašā mājā.

“Man tas dzīvoklis noplūda, jo jumts bija caurs. “Grobiņas namserviss” atbrauca un salika bļodas. Bēniņos tieši virs mums brusas izskatījās tā, ka jebkurā brīdī varēja krist lejā. Toreiz man teica, lai sarunāju kādu vīru, kurš uzkāps un visu sataisīs.

Viņi pat nevar salabot mājai jumtu.”

Andrejs pastāsta, ka kopā ar kaimiņiem krāsojuši kāpņu telpu, lai kaut cik to atdzīvinātu. Šāda prakse gan Dubeņu namā nav standarts.

Līva atzīst, ka ko līdzīgu centusies sarunāt arī ar saviem kaimiņiem, taču visus nebijis iespējams pierunāt. “Mums arī nav mājas vecākā vai cita cilvēka, kas kaut ko uzņemtos organizēt vai nokārtot.”

Problēma ir arī paliela betona grīdā izsista bedre kāpņu telpā. Tā traucē iebraukt ar bērnu ratiņiem, un pa reizei kādam aiz tās aizķeras kāja un jāklūp, īpaši – mazākiem bērniem.

Ilgstoši nesalabotas ir arī Līvas kāpņutelpas durvis. “Tās salauztas, un neviens nebrauc salabot. Kāpņutelpā neko nevar atstāt un ziemā iekšā nāk aukstums. Citreiz vējā durvis visu laiku sitas.

Apsaimniekotājs esot teicis, ka vairs nelabos, jo bērni tās vairākkārt salauzuši. Bet es uz šo dzīvokli atnācu vēlāk, kāpēc man tagad, dzīvojot pirmajā stāvā, būtu jācieš, ziemā jāsalst?” jautā sieviete.

Atbildīgie – dzīvokļu īpašnieki

SIA “Grobiņas namserviss” valdes locekle Ginta Veidemane norāda, ka pēdējo reizi Dubeņu namu vizuāli apsekoja 2025. gada janvārī.

Taču vizuālās apsekošanas laikā ne vienmēr esot iespējams konstatēt lodžijas margu stiprinājumu tehnisko stāvokli, jo tie atrodas iekšpusē un nav saskatāmi no ārpuses.

Saņemot izsaukumu par lodžijas margu bojājumu, “Grobiņas namserviss” konstatēja, ka pirmā stāva dzīvoklim pārlūzuši korodējušie stiprinājumi. Turklāt uz margas bija izbūvēts nesankcionēts aizstiklojums, kas radīja papildu slodzi.

Uzņēmums apstiprina, ka līdzīgs gadījums notika 2019. gadā. Tad atjaunojuši trīs lodžiju margas.

Citās viņu apsaimniekotajās ēkās ar ko tādu nav saskārušies, tomēr, ņemot vērā notikušo, apsaimniekotājs plāno pakāpeniski veikt padziļinātu lodžiju konstrukciju apsekošanu visās šāda tipa mājās, lai jau laikus novērstu iespējamos riskus.

“Pēc šī pēdējā negadījuma darbinieki veica padziļinātu pārējo lodžiju apsekošanu.

Ir konstatēts, ka vairākos dzīvokļos izbūvēti nesankcionēti aizstiklojumi, kā arī ir veikta lodžiju iekšējā apdare, kā rezultātā stiprinājumi ir aizklāti un nav iespējams saprast, kādā stāvoklī tie ir.

Šo dzīvokļu īpašnieki tiks aicināti labprātīgi veikt demontāžas darbus. Tāpat dažās lodžijās nepieciešama stiprinājumu pastiprināšana, ko izdarīs līdz 2025. gada 20. septembrim,” uzņēmums norāda, ka vizuālā ēku apsekošana notiek reizi gadā, taču iedzīvotāji rakstiski var pieprasīt padziļinātu apsekošanu.

Runājot par citām nepilnībām un bojātām ārdurvīm, uzņēmums norāda, ka iedzīvotājiem par to rakstiski jāinformē pārvaldnieks. Līdz šim šādu informāciju viņi neesot saņēmuši.

“Ņemot vērā, ka bojājums kāpņu telpas grīdā nav uzskatāms par avārijas situāciju, tad šāda bojājuma novēršana ir iespējama, ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem attiecīgu lēmumu un darbu veikšanai novirza nepieciešamos pārvaldīšanas līdzekļus,” skaidro G. Veidemane.

Apsaimniekotājs apstiprina, ka daļa no dzīvokļiem tik tiešām pieder pašvaldībai, kas esot tāds pats dzīvokļu īpašnieks kā pārējie iedzīvotāji, tāpēc arī tai jāpiedalās lēmumu pieņemšanā un pārvaldības izdevumu segšanā.

Gada sākumā mājas iedzīvotāji pieņēma lēmumu uzkrātos līdzekļus izmantot stāvlaukuma izbūvei, taču, ņemot vērā lodžiju tehnisko stāvokli, dalību konkursā apturēs un līdzekļus novirzīs konstrukciju pastiprināšanai.

“Nenoliedzami, ēka ir novecojusi, un tajā nepieciešami būtiski ieguldījumi, lai tā būtu droša, energoefektīva un atbilstoša mūsdienu prasībām.

Tomēr jāuzsver, ka galvenā atbildība par īpašuma uzturēšanu un atjaunošanu gulstas uz dzīvokļu īpašniekiem.

Pārvaldnieka uzdevums ir rīkoties dzīvokļu īpašnieku pieņemto lēmumu un viņu nodrošināto finanšu resursu ietvaros. Tikai ciešā sadarbībā starp īpašniekiem un pārvaldnieku iespējams nodrošināt ilgtspējīgu un sakārtotu dzīves vidi visiem nama iedzīvotājiem,” pauž uzņēmuma valdes locekle.

Bojājumus nosaka eksperti

“Godprātīgs namu apsaimniekotājs vispirms apseko īpašumus, kas ir viņa valdījumā, un konstatē, kur ir iespējama kaut kāda bīstamība. To var attiecināt uz jebkuru ēkas elementu, vai tas balkons, lodžija, skurstenis vai jumts.

Un, ja apsaimniekotājam rodas pamatotas aizdomas, ka kaut kas nav īsti labi, tad viņa pienākums ir uzaicināt sertificētu ekspertu, kurš nosaka bojājumus,” paskaidro Dienvidkurzemes novada pašvaldības Arhitektūras un plānošanas nodaļas vadītājs, arhitekts Jānis Grundbergs.

“Tāpat arī būvinspektors var veikt vizuālo apsekojumu, izteikt savu viedokli, ka, iespējams, namā bojāts tas vai tas, bet, lai noteiktu, kurā vietā, kas un kāda ir bojājuma pakāpe, jāpieaicina sertificēts būvinženieris vai būveksperts.”

Eksperta pakalpojumu apmaksā ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai biedrība, tomēr pirmkārt atbildīgs ir nama apsaimniekotājs, ar kuru viņi ir noslēguši līgumu.

“Tāpēc jau namu īpašnieki slēdz līgumu ar speciālistu, lai viņš profesionāli noteiktu iespējamos bojājumus, brīdinātu, ka būs nepieciešami līdzekļi remontam,”

turpina arhitekts.

Līgumi, ko noslēdz ar namu apsaimniekotājiem, var būt dažādi. Piemēram, dzīvokļu īpašnieki var izveidot biedrību un pārvaldīt īpašumu paši, nosakot galveno cilvēku. Tad arī paši atbildīgi par visu.

Ir juridiskās firmas, kas specializējas ēku apsaimniekošanā un pārvaldīšanā, kā “Grobiņas namserviss”.

J. Grundbergs zina, ka pašvaldība arī ir piesaistījusi sertificētu būvinspektoru bojājumu novērtēšanai saviem īpašumiem.

Tāpat dara daudzi privātie īpašnieki. Piemēram, būvinspektors pasaka, ka kaut kas namā slikti, bet viņš nav eksperts, lai to apgalvotu, un tad ēkas īpašnieks meklē speciālistu, lai viņš izvērtē.

Iedzīvotāji kārto renovāciju

Priekulē, Liepājas ielas kvartālā, ir trīsstāvu nams, ko apsaimnieko paši iedzīvotāji. Pirms gada viņi nodibināja biedrību “Liepājas 5”, un tā pārņēma pārvaldību no SIA “Priekules nami”.

Kādi ir ieguvumi, pašiem rūpējoties par 36 dzīvokļu māju? Biedrības valdes loceklis Juris Dirnēns atbild: “Ziemā paši regulējām apkuri un samazinājām siltuma rēķinus. Ja uz vienu kvadrātmetru varam ietaupīt 50 centus, tas ir jūtami.

Divus mēnešus pēc biedrības nodibināšanas mēs, iedzīvotāji, nolēmām, ka māja jārenovē, un šobrīd esam septiņiem būvniekiem aizsūtījuši projektu, iepirkuma piedāvājumu un gaidām atbildes par būvniecības cenām.”

Renovāciju īstenos sadarbībā ar finanšu institūciju “Altum”, kas segs 40% izmaksu, bet 60% samaksās iedzīvotāji.

“Protams, celsies apsaimniekošanas maksa, bet tas ir to vērts,”

J. Dirnēns domā, ka viss izdosies.

“Mājā ierīkos jaunu apkures sistēmu, izremontēs pagrabu, sakārtos jumtu, kanalizācijas sistēmu. Viss būs, kā nākas, nams iedzīvotājiem – drošs.

Cerams, varēsim izvēlēties lētāko būvniecības variantu, bet arī jāskatās, kādas garantijas piedāvās celtniecības firma. Ne vienmēr lētākais ir labākais.”

Par vēl vienu ieguvumu priekulnieks min, ka vairs nav jāmaksā apsaimniekošanas nauda “Priekules namiem”, kas grib nopelnīt.

“Gada laikā, kopš dabūjām mūsu naudu – uzkrājumu –, varējām atļauties samaksāt arhitektam par projektu, firmai – par grāmatvedības pakalpojumu un neesam nonākuši mīnusos,” viņš uzskata, ka tas ir labi.

“Arī divas kaimiņmājas pārgājušas uz biedrību, un vienu no tām iedzīvotāji arī gatavo renovācijai. Cerams, ka citi iedzīvotāji sekos mūsu piemēram.”

Tiesības un pienākumus nosaka līgumā

Andra Jaunskunga, juriste

Ja iedzīvotājus neapmierina apsaimniekotājs, tad viņiem vai nu jāmeklē cits, vai jāpārņem māja pašiem apsaimniekošanā.

Iedzīvotāju sūdzības pārsvarā ir par to, ka nav zināms, kā apsaimniekotājs izlieto finanses un kādās jomās tērē.

Iedzīvotiem arī liekas, ka apsaimniekotāja pakalpojums ir par dārgu, bet apsaimniekošanā viss sadārdzinās tāpat kā citur. Pakalpojumu sniedzējam jānorēķinās tālāk.

Maksā pakalpojumu sniedzējam neietilpst tikai darbinieku algas. Tur ir gan par tehnisko apkalpošanu, programmas uzturēšanu, lai varētu veikt visus aprēķinus, gan nepieciešamo telpu noma.

Daļa iedzīvotāju to neizprot un

domā, ka apsaimniekotājs cenšas viņus apkrāpt un, kā tautā saka, naudu iebāzt kabatā.

Ir apsaimniekotāji, kuri nesniedz iedzīvotājiem atskaites par finanšu izlietojumu, kā arī vienpersoniski, nekonsultējoties ar iedzīvotājiem, pieņem lēmumus par darbu veikšanu.

Pirmkārt, svarīgi – lai būtu noslēgts pārvaldīšanas līgums, kā daudzās mājās nav. To vairs neslēdz ar katru dzīvokli, bet ir viens līgums uz visu māju, un tas jāparaksta vairāk nekā pusei no dzīvokļu īpašniekiem.

Līgumā arī minētas līgumslēdzēju tiesības un pienākumi, un tas ir dokuments, uz kura pamata var prasīt atbildību. Ja šāda līguma nav, tad neviens neuzņemsies atbildību.

Juridiskai persona, kas ir biedrība, ir konts, kurā var redzēt līdzekļu apgrozījumu. Taču mājās, kurās pārvaldnieks ir fiziska persona, naudu dažkārt maksā uz rokas, izraksta kvīti vai citreiz pat ne, un apgrozījums nav redzams.

Tāpat, ja ieskaita fiziskas personas privātā kontā, nav zināms naudas izlietojums. 

Esmu saskārusies ar faktu, ka dzīvokļu īpašnieki nezina divus primāros likumus – Dzīvokļa īpašuma likumu un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu.

Ja viņi grib sevi aizstāvēt, grib, lai mājā viss notiku likumīgi, ir jāvadās pēc tiem.

Jāņem vērā, ka galvenā mājas pārvaldīšanas institūcija ir dzīvokļu īpašnieku kopība. Kādreiz tai nebija tiesiska statusa.

Bet tagad ar likumu atzīts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts, tas nozīmē, ka viņi var sūdzēt tiesā, viņus var iesūdzēt, viņi var atbildēt un rīkoties saskaņā ar normatīviem aktiem.

Uzziņai

Strīda gadījumā ar namu apsaimniekotāju iedzīvotāji var vērsties:

• vietējā pašvaldībā,
• tiesā,
• Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas sniedz palīdzību atbildes saņemšanai no komersanta,
• Īres valdē (tikai Rīgā), kas bez maksas konsultē par dzīvojamo telpu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Avots: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Es domāju tā: Kā vērtējat savu nama apsaimniekotāju?

Simona, šobrīd nestrādā:

– Nesen atgriezos no ārzemēm, tagad īrēju dzīvokli. Pagaidām vēl neko daudz nezinu. Nezinu arī, kas ir mājas apsaimniekotājs. Neesmu arī lietas kursā, cik bieži notiek mājas sapulces, bet zinu, ka mana dzīvokļa īpašniece ir diezgan aktīva. Arī, ja mani kaut kas neapmierina, varu teikt viņai.

Māja šķiet labi uzturēta, neredzu, par ko varētu sūdzēties. Bet no saimnieces esmu dzirdējusi, ka, ja kaut kas notiek, viss tiekot risināts ļoti ātri.

Ilga, auklē mazbērnus:

– Manu māju apsaimnieko SIA “MultiHouse”. Ar apsaimniekotāju līdz šim bijis dažādi, bet neko sliktu gan laikam nevarētu teikt. Ja ir kaut kādas problēmas vai sūdzības, mūs uzklausa, viss tiek risināts.

Pa retam notiek arī mājas sapulces, kuras īstenībā ir diezgan labi apmeklētas.

Nauris Lazdāns, strādā Liepājas Kultūras pārvaldē:

– Zinu, kas apsaimnieko, un viņi to dara labi. Dzīvoju koka mājā ar astoņiem dzīvokļiem. Ir adekvāti kaimiņi, tāpēc problēmas risinām kopā. Ja ir kādas problēmas ar putniem uz jumta, tad vienojamies, ka vajag putnu biedēkli. Ejam pie apsaimniekotāja, kurš to visu sakārto un summu pieliek klāt pie rēķina.

Protams, ir lietas, par kurām vienoties ir grūtāk, jo īpaši, ja tam vajadzīgs lielāks finansējums. Bet kopumā visi ir sakarīgi un apsaimniekotājs uz problēmām reaģē.

Vija, grāmatvede:

– Mūsu daudzdzīvokļu namu apsaimnieko “Apse”. Principā ar viņiem nav nekādu problēmu. Mums ir mājas biedrība, kas visu vienmēr nokārto. Mums ir tiešām labs priekšsēdētājs, kurš uzklausa un visu izdara.

Biedrībā it kā esam visi dzīvokļi, bet tiešām aktīvi darbojas vien daļa. Ar māju tagad viss ir kārtībā, un, ja vajag, mums ir, kur griezties.

Edvīns, pensionārs:

– Es vērtētu, ka par 90% viss mājā ir kārtībā. Vienīgais jautājums, kas mani ilgstoši uztrauc, ir atkritumu izvešana. Mums nav sētiņas ap konteineriem. Gruži citreiz tiek izvandīti. Un man par viena cilvēka gružu apsaimniekošanu jāmaksā vairāk nekā 11 eiro. Zinu, ka citur pilsētā ir jāmaksā mazāk. Iedomājieties, ja ģimenē ir cilvēki četri pieci?

Mums arī ir mājas biedrība, ar kuru par to esmu runājis, bet problēma joprojām ir.

15Skatīt galeriju