Ir pagasti, kur tīrumi apžuvuši un darbi norit raiti, bet citviet tos kavē augsnes mitrums un laikapstākļu svārstības. Tāpat ziemāju sējumi ir dažādi – gan veselīgi, gan izslīkuši un izsutuši, arī pārsēti.

Alda Preisa zemnieku saimniecības agronoms Vilnis Budnovics pastāsta, ka ziemāji iesēti divos pagastos.

“Rucavā tie izskatās ļoti labi, vien minimāli pabojājis ūdens, bet Sikšņos – problemātiskāk, jo sniega dēļ ir diezgan daudz izsutuši.

Nedaudz pārsējām.”

Ar vasarājiem apsēta vairāk nekā puse plānotās teritorijas. Ir daži mitrākie lauki, bet pārsvarā – diezgan sausi.

“Pagājušās nedēļas lietus tos nedaudz atsvaidzināja, bet gaisa temperatūra zema, tā ka zeme vēsa, tāpēc veģetācija ir lēna. Pirmie sējumi dīgst, taču negribīgi.

Kaut arī saule spīd, pūš auksts vējš, un augam arī auksti,”

skaidro V. Budnovics.

Pieredzējušais lauksaimnieks paredz, ka šogad graudkopībā nekas spīdošs nav gaidāms, jo izmaksas augušas, bet graudu cenas – ne pārāk.

“Liels optimisms nav nevienam lauksaimniekam,” viņš saka.

Zemnieks Valters Frems no Nīcas pagasta zemnieku saimniecības “Sieciņi” pastāsta, ka sēja rit pilnā sparā, bet lauki vēl ir diezgan slapji: “Te pagājušajā nedēļā tika lietus, kas bija laikam tikai Liepājā un pie mums Nīcā.”

Zemei esot izlijusi aptuveni 2,5 centimetru ūdens kārta.

“Ir lauki, kurus vēl žāvējam, bet cenšamies sēt, jo mums pārsvarā vasarāju kultūras un šobrīd darba daudz.”

V. Frems paskaidro, ka žāvēt zemi nozīmē ne tikai gaidīt, kad saule un vējš to padarīs sausāku, bet arī kustināt ar kultivatoru.

“Sieciņos” ziemas kviešus lielākajā daļā nācies pārsēt, jo tie ziemā izslīka, savukārt rapsis esot pārziemojis diezgan labi.

Embūtē nav lijis labu laiku. Kopš sniegs nokusa, vienreiz nedaudz uzlijis, bet vairāk lietus nav bijis – pastāsta “Zaļkalnu” saimnieks Aldis Trimeris.

Viņš iesējis zirņus, bet ar vasaras miežiem vēl nogaida, jo sola sliktu laiku.

“Lauki ir ļoti sausi. Mums arī ir smilšaina augsne, un mitrumu ļoti vajag,” saka zemnieks.

Saimniecībā gan labību neaudzē daudz, mazliet vairāk nekā 30 hektāros, tur galvenie ir kartupeļi. Agrās šķirnes jau ir zemē.

“Es tos sadiedzēju un stādu agri, šogad gan nedaudz vēlāk nekā parasti – 14. aprīlī.

Vēlos kartupeļus stādīsim nākamnedēļ.”

Uz jautājumu, kādu paredz šo gadu, A. Trimeris teic, ka visu noteiks iepirkumu cenas rudenī, tad arī redzēs ciparus, bet tagad grūti saprast.

Katrā ziņā darbs neapstāsies, jo process iesācies – ir iesēts, minerālmēsli iegādāti, un viss ir jāizdara.

“Mēs sējam auzas,” vakar teica Ināra Jansone no Aizputes pagasta bioloģiskās saimniecības “Kūdrāji”.

“Zeme esot laba – virskārta put, bet iekšā ir mitrums.”

Saimniece pastāsta, ka ziemāji auguši labi un šobrīd izskatās veselīgi, bet par turpmāko teic, ka vasara pēc ziemas aukstuma varētu sanākt sausa un karsta. Ko tādi laikapstākļi nozīmēs sējumiem?

“Skatoties, kurā brīdī iestāsies sauss laiks. Lietu solīja, bet neuzlija, taču tagad vajadzētu nedaudz lietu, lai labība varētu iesakņoties un līdz ar mitrumu no augšas dabūtu spēku. Vēlāk, vasaras vidū, karstums daudz neskādēs.”

Durbē, Aigara Putras saimniecībā “Pīlādži”, pavasara sēju jau pabeidza pagājušajā nedēļā – piektdien.

“Viss ir par sausu.

Lietus, kas nāca no Liepājas puses, bija mazs un nepietiekams, tas arī nepārgāja pāri Trumpes upei,” viņš pastāsta.

“Kā laikapstākļi ietekmēs sezonu kopumā, to prognozēt ir neiespējamā misija. Taču ražības ziņā un saistībā ar cenām būs bada gads. Minerālmēsli tagad palikuši nežēlīgi dārgi, bet biržā cenas – nemainīgi ļoti zemas.”

Ar “Pīlādžu” ziemājiem esot tā: palikušie 400 hektāros ir skaisti, vēl 400 hektāros – vidēji labi, bet 200 hektāros – pagalam švaki.