liepajniekiem.lv
Gandarīts par jaunajām telpām ir Priekules posteņa komandieris Jānis Orlovs. “Ciemos nāk ugunsdzēsēju ģimenes un draugi un priecājas par labajiem apstākļiem,” viņš stāsta.
Jaunas, skaistas mājas
Jaunais katastrofu pārvaldības centrs atklāts jau pērn, bet vairāk nekā pusgadu stāvēja tukšs, kamēr ugunsdzēsēji glābēji turpināja strādāt neērtajās vecajās telpās.
Būvniekam “ReRe būve” ilgstoši bija problēmas novērst ēkā konstatētos defektus un piegādāt trūkstošās iekārtas. Nu viss ir izdarīts, atzīst Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas departamenta Kurzemes īpašumu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja Raimonda Ābelīte.
Būvnieks vēl nav piegādājis vienu iekārtu, bet ar VUGD panākts kompromisa variants, kur uzkarināt un žāvēt spectērpus. Ventilējams metāla režģu skapis jau izgatavots Ukrainā, Harkivā, un tūliņ būs Latvijā.
“Šobrīd šis ir modernākais depo, pēc VUGD objektu funkcijām,”
uzsver Kurzemes īpašumu pārvaldīšanas nodaļas galvenā nekustamā īpašuma pārvaldniece Iveta Varlamova.
“Te viņiem ir viss, lai strādātu. Iekārtas un telpas pielāgotas mūsdienu prasībām, ir modernākas un ērtākas.”
Viņa atceras to dienu, kad vecajā depo puišiem teikusi – pacietieties, ticiet, drīz jums būs jaunas mājas. Bet viņi atmetuši ar roku – neticēs, kamēr nebūs.
“Priecājos kopā ar viņiem un ikvienam ugunsdzēsēju depo novēlu šādas jaunas, skaistas mājas,”
pauž I. Varlamova.
Šādas depo ēkas pēc tipveida projekta pamazām būvē visā Latvijā. Ir padomāts par ēkas energoefektivitāti un to, lai tas nebūtu dārgi uzturams objekts.
“Pat no izmaksu viedokļa ir prieks, ka ugunsdzēsēji izvākušies no vecā depo, kas ir apkurē nerentabls. Noteikti parādīsies ietaupījums. Vecā ēka iekļauta nojaucamo objektu sarakstā saskaņā ar ES prasībām. Ja tiek būvēts, ir jānojauc nerentablie objekti,” norāda R. Ābelīte.
Virtuvē stiprina komandas garu
Priekules postenī ir 18 štata vietas, 17 no tām aizpildītas. “Es redzu, ka dežūrmaiņas amatpersonas biežāk smaida,” nosmaida arī pats komandieris.
Ēkai ir galvenā ieeja apmeklētājiem, kur cilvēki nāk pie J. Orlova vai dodas uz policijas iecirkni. Durvis ir slēgtas, atnācējiem ir jāpiezvana pa norādīto tālruņa numuru, un tas ir gan droši, gan ērti.
Blakus ieejai ir komandiera kabinets, kur viņš plāno darbus un strādā ar dokumentiem.
Labiekārtotajā atpūtas telpā dežūrmaiņa pavada visvairāk laika starp nodarbībām un pēc tām. Blakus ir neliela dežūrtelpa, kur atrodas visas datu sistēmas un telefons izsaukumu saņemšanai.
“Monitorā var redzēt aktuālo informāciju, kuri kolēģi kurā vietā tobrīd strādā. Pirms vēl ir izsaukums, mēs jau redzam, kurp jādodas, un esam gatavībā.
Zvans – un mēs braucam,”
saka J. Orlovs. Visās telpās ierīkota apziņošanas sistēma.
Ēkā ir divas guļamtelpas, katrā – divas gultas. Blakus ir virtuve. “Vecajā ēkā mēs visi tā ģimeniski nevarējām apsēsties pie galda. Šeit ir skaisti, ērti, varam sasēsties un kādu vārdu pārmīt. Lielākā daļa ēdienu gatavo kopā, tā ir kopības sajūta, kas rada komandas garu,” atzīst komandieris.
Viena no mīļākajām telpām viņam ir trenažieru zāle. J. Orlovs atklāj, ka daži kolēģi iepriekš bijuši kūtrāki uz trenēšanos, bet tagad ļoti aktīvi darbojas. Priekšniekam nav jāmudina vīri ķerties pie svariem.
Katru mēnesi ugunsdzēsējiem glābējiem ir fiziskās sagatavotības nodarbības. “Čaļi atspiežas, pievelkas, taisa presītes, par to veic ierakstu apmācību žurnālā. Rūpējamies par fizisko sagatavošanu, jo katram ik gadu jāpilda fizionormatīvi.
Un arī notikumos jābūt spēcīgam, jo darbs nav viegls,”
saka komandieris.
VUGD amatpersonām ir atsevišķa ieeja, no kuras uzreiz nonāk ģērbtuvē, kur atstāj privāto apģērbu savā skapītī un pārvelk formu.
“Ļoti pārdomāti ir sadalītas tīrā un netīrā zona, kur glabājas aizsargtērpi un viss ekipējums ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem. Šeit ir plaša duša, trīs vienlaikus var nomazgāties. Visā ēkā apgaismojums darbojas ar sensoriem. Trauksme – ieskrien garāžā un kāp automašīnā, nav jāmeklē, kur ir gaismas slēdzis,” telpas izrāda J. Orlovs.
Mašīnas zem viena jumta
Garāžā novietotas divas autocisternas un vieglais automobilis. Autocisterna “Unimog” ir pavisam jauna, no beidzamā VUGD automašīnu iepirkuma. Tai ir labāka caurbraucamība, augstāks klīrenss, ļoti piemērota lauku apvidiem.
Pašlaik ugunsdzēsēji glābēji izbraukumos dodas ar vecāko “Scania” autocisternu, jo jaunajai ir pamainīts aprīkojums un jāveic daži uzlabojumi. “Vecajā postenī nebija iespējas šos abus izvietot zem jumta. Vienu cisternu glabāja Skrundā,” atklāj J. Orlovs.
Gar vienu garāžas sienu atrodas šļūteņu žāvēšanas iekārta. Sakarina, ar striķiem paceļ, gaisa pūtējiem noregulē atbilstošu temperatūru, lai šļūtenes žūst ātrāk.
Otra garāža ir mazgāšanas bokss.
“Autocisternas beidzot mazgājam zem jumta, ziemā tas nav jādara laukā mīnus grādos.
Te ir arī automātiska iekārta šļūteņu mazgāšanai, tās vairs nav jātīra, noklājot uz zemes,” izstāsta posteņa komandieris.
Atsevišķa telpa ir hidrotērpu glabāšanai un skalošanai, ir veļasmašīna, žāvēšanas skapji, kur izžāvāt gan zābakus, gan cimdus un aizsargtērpus.
Ir arī hidrotērpu žāvētājs, kas pēc izskata atgādina manekenu. Uzvelk tērpu tam virsū un izžāvē ar silta gaisa plūsmu. Tas notiek daudz ātrāk nekā agrāk, kad ekipējums ilgi žuva telpas temperatūrā.
Darbnīciņā vīri uz vietas var veikt apkopes un aprīkojuma sīkos remontus. Iespaidīgais instrumentu skapis ir katra vīrieša sapnis!
Agrāk uzpildīt saspiestā gaisa balonus bija jābrauc uz Liepāju, bet tagad tam ir īpaša telpa un kompresors. Divās plašās noliktavās plauktos kārtīgi glabājas šļūtenes un dažādu veidu aprīkojums, visam ir sava vieta.
Maisos ir tehniskais sāls, ko izmanto sodrēju nosišanai uz leju, kad nākas dzēst skursteņus, un absorbents, ar ko savāc noplūdušas vielas.
Ārā pie ēkas ir ugunsdzēsības hidrants, un plašajā laukumā var rīkot mācību nodarbības. “Ja mums ir 30 metrus jāizvēršas, varam to ērti šeit veikt, vairs nav jāskrien parkā pa zāli,” priecājas J. Orlovs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
