liepajniekiem.lv
Ieguldījums pretplūdu infrastruktūrā
Polderis ir zema, plūdu apdraudēta teritorija, ko no apkārtējiem ūdeņiem pasargā dambji un meliorācijas sistēma.
Tā kā šīs zemes atrodas zemāk par ūdens līmeni Liepājas ezerā, ūdens no tām pats aizplūst nevar. To pārsūknē sūkņu stacija, nodrošinot iespēju apsaimniekot lauksaimniecības zemi un pasargājot apkārtējo teritoriju no applūšanas.
Sūkņu stacijas nozīmi vislabāk izjūt cilvēki, kuri dzīvo poldera teritorijā un apsaimnieko atūdeņotās zemes.
Pateicoties meliorācijas sistēmai, iespējams ne vien nodarboties ar lauksaimniecību, bet arī attīstīt uzņēmējdarbību un dzīvot teritorijā, kas savulaik bija purvaina.
Pārbūvētās sūkņu stacijas atklāšanā gan Zemkopības ministrijas, gan Dienvidkurzemes novada pašvaldības amatpersonas uzsvēra drošību, ko apkaimes iedzīvotājiem rada inženierbūvē īstenotais projekts.
Pilnībā pārbūvēta un modernizēta sūkņu stacija un ar to saistītās hidrotehniskās būves, kā arī labiekārtota apkārtējā teritorija.
Uzstādīti jauni, energoefektīvi sūkņi, izbūvēts automātiskais restu tīrītājs, atjaunots krājbaseins un caurtekas-regulatori, kā arī pārbūvētas elektroapgādes sistēmas un ierīkotas ugunsgrēka atklāšanas, apsardzes un videonovērošanas sistēmas.
Reiņa poldera sūkņu stacijas pārbūve ir daļa no valsts īstenotās plūdu risku mazināšanas programmas,
kurā atjauno valsts nozīmes meliorācijas būves: 12 aizsargdambjus, 9 polderu sūkņu stacijas un vienu kanālu.
Objektu būvēja SIA “Vidzemes būvnieks”, kam šis nav vienīgais Dienvidkurzemē īstenotais projekts. Uzņēmums atjaunojis arī netālu esošo Bārtas aizsargdambi.
Darbs kļuvis vieglāks
Sūkņu stacijai blakus atrodas “Ezerlīču” mājas, kur dzīvo Līga Vasara-Brakmane, kas arī strādā stacijā. Uz jautājumu, kopš kura laika ir šajā darbā, viņa ātrumā atbildēt nevar, jo ģimenes dzīve ar šo būvi ir saistīta no 1983. gada.
“Iepriekš te strādāja mans tēvs Valentīns Vasars, tagad – es, un tā īsti nevaru pateikt, kad pārņemu darbu,”
teica Līga, kas pēc amata nu ir Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu Kurzemes reģiona meliorācijas nodaļas sūknēšanas iekārtas operatore.
Viņas pienākumos ir uzturēt staciju kārtībā – pļaut zāli, tīrīt sniegu un uzraudzīt, lai viss darbotos bez traucējumiem.
Agrāk bija nepārtraukti jāseko ūdens līmenim, noteiktā brīdī jāieslēdz sūknis, jāsagaida, kad līmenis nokrītas līdz vajadzīgajai atzīmei, un tad sūknis jāizslēdz.
Līmeni regulē atbilstoši gadalaikam un lauksaimniecības darbu ritmam.
Pavasarī un rudenī tur zemāku, lai varētu uz laukiem uzbraukt smagā tehnika, savukārt vasarā, veģetācijas periodā, kā arī ziemā līmenis augstāks.
Līdz šim sūkņus ieslēdza vienkārši – piespiežot pogu, bet krājbaseina attīrīšana no sanesumiem bija fizisks darbs. Tos izķeksēja ar grābekli, pēc tam aizveda ar ķerru. Tagad ūdens līmeni kontrolē sensori, sūkņi paši ieslēdzas un izslēdzas, arī restu un sanesumu tīrīšana notiek automātiski.
Operatores pienākums ir uzraudzīt sistēmas darbību un uzturēt staciju kārtībā.
Lielākā daļa sūkņu stacijas sistēmas atrodas zem zemes, augšpusē ir vien dzeltenā ēka ar automātikas paneļiem.
“Ikdienā iedzīvotāji stacijas darbu neredz. To pamanītu tikai tad, ja tā nedarbotos,”
teica Līga.
“Gan tehnika, gan būves laika gaitā novecoja, tāpēc labi, ka varēja rekonstruēt un atjaunot plānveidīgi, nevis pēc nopietnas avārijas. Turklāt jaunā sistēma ļauj daudz precīzāk un saudzīgāk regulēt ūdens līmeni, tā ka ir ieguvums gan cilvēkiem, gan arī dabai.”
Līgas darba specifika ir tāda, ka atvaļinājumu plāno tad, kad nav karstākais darba laiks. Zemkopības ministrijas pakļautībā ir pavisam 40 sūkņu staciju, un kolēģi cits citu aizstāj.
“Protams, tādas pēkšņas lietavas, kādas bija iepriekš, paredzēt nevarēja. Taču pie mums bija mierīgi, ūdens līmenis turējās stabils.”
To varēja secināt, arī neesot tuvumā, jo jaunā automatizētā sistēma ļauj attālināti sekot līdzi līmenim un sūkņu darbībai.
Plūdu risks vienalga pastāv, jo šī Lejaskurzemes daļa jūras tuvumā atrodas zemu. Tāpēc būtiska nozīme ir arī Bārtas aizsargdambim, kas pasargā mājas un zemes, ja ūdens līmenis upē pēkšņi kāpj.
Līga uzskata, ka, pateicoties atjaunotajai sūkņu stacijai, kas var atsūknēt ūdeni no laukiem, cilvēki var relatīvi mierīgi dzīvot tālāk.
“Pirms meliorācijas sistēmas izbūves šeit bija purvājs, kur nevarēja ne celt mājas, ne saimniekot. Tagad cilvēki te pārceļas, ir viesu mājas, atpūtas vietas,” viņa uzsvēra atūdeņošanas sistēmas nozīmi.
Uzziņai
– Sūkņu stacija pārbūvēta, izmantojot ES Atveseļošanas fonda un valsts budžeta finansējumu – 1,8 miljonus eiro.
– Reiņa poldera platība ir 412 hektāru, poldera baseina platība – 763 hektāri. Ja apstātos sūkņu stacijas darbība, var applūst pat 476 hektāri.
Avots: Zemkopības ministrija
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
