Sestdiena, 18. maijs Inese, Inesis, Ēriks
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Foto: Seno ēku vērtību šarms un slogs

Aizputē tikās gan pieredzējuši, gan jauni vēsturisko ēku īpašnieki. Interesentiem bija iespēja uzzināt par novada pašvaldības līdzfinansējuma programmu un saprast, kādi pirmie soļi jāveic, lai varētu atjaunot senu ēku, kā arī iepazīties ar pieredzes stāstiem.

Foto: Seno ēku vērtību šarms un slogs
Kultūras mantojuma saglabāšanas speciālists un būvarheologs Juris Zviedrāns vēsturisko ēku īpašniekiem atzina, ka ir vērts kārtīgi izvērtēt, vai visas vecās ēkas maz ir vērts saglabāt. “Nav jau arī slikti, ja tās vecās mājas sabrūk, – visam savs mūžs. Pilsētai ir jādzīvo un jāattīstās, veco māju vietā jānāk jaunām.” (Foto: Ģirts Gertsons)
Kultūras mantojuma saglabāšanas speciālists un būvarheologs Juris Zviedrāns vēsturisko ēku īpašniekiem atzina, ka ir vērts kārtīgi izvērtēt, vai visas vecās ēkas maz ir vērts saglabāt. “Nav jau arī slikti, ja tās vecās mājas sabrūk, – visam savs mūžs. Pilsētai ir jādzīvo un jāattīstās, veco māju vietā jānāk jaunām.” (Foto: Ģirts Gertsons)
11.04.2024 00:25

liepajniekiem.lv

Jāmācās no citu kļūdām

Dienvidkurzemes novada pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības daļas projektu vadītāja Gita Golubova norāda, ka līdzfinansējuma programmas mērķis ir nodrošināt Aizputes, Durbes un Grobiņas pilsētu vēsturisko centru un novadā esošu ēku, kas iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, saglabāšanu un attīstību.

Viņa pastāsta, ka šis ir otrais gads, kad tiek īstenota šāda programma.

“Pirmajā konkursā saņēmām 15 vai 16 pieteikumus, bet līgumus par darbu realizāciju noslēdzām ar 12 kultūras pieminekļu īpašumiem.

Šobrīd viss vēl notiek un mēs regulāri saņemam arī atskaites par darbu realizāciju,”

stāsta G. Golubova.

Kultūras mantojuma saglabāšanas speciālists un būvarheologs Juris Zviedrāns savukārt vairākkārt uzsvēra, ka pirms jebkādu darbu uzsākšanas ir svarīgi visu kārtīgi pārdomāt. Esot liels informācijas un zināšanu trūkums, bet to varot viegli labot.

Atliekot vien pakonsultēties ar zinātājiem un savus jautājumus atrisināt laikus – pirms neapzināti sabojāts kāds kultūrvēsturisks objekts.

“Vajag pieaicināt cilvēkus, kas pastāstīs praktiskās lietas.

Tad mēģināt sakontaktēties ar profesionāļiem un veidot vidi, kas ir draudzīga gan pašam, gan ēkai, gan kultūras mantojumam. Vajag vairāk runāt, vairāk skatīties piemērus un nekāpt uz tiem pašiem grābekļiem,” viņš pamāca interesentus.

Nezina, ar ko sākt

Viena no semināra apmeklētājām bija Embūtes Tūrisma informācijas centra vadītāja Dina Ziemele, kura šobrīd esot krustcelēs ar vienu no Embūtes muižas ēkām.

“Viena kompleksa ēka ir restaurēta, bet blakus ir arī viens graustiņš, ar kuru gribu kaut ko iesākt. Šobrīd taustos, meklēju, ko darīt, lai to atjaunotu.

Tā lielākā sāpe, ka ēka redzami iet bojā.

Jumts arī iekritis. Nojaukt līdz pamatiem varbūt būtu tas vienkāršākais, bet ir arī pielietojuma idejas,” viņa norāda, ka vēl ir jāsaprot, vai viņas sapnis par funkcionējošu ēku maz ir iespējams, tāpēc pašlaik neko par turpmākajiem plāniem nesola.

Arī Elīna Medene, kurai pieder daļa no Kazdangas dzirnavām, ieradās, lai smeltos iedvesmu saviem turpmākajiem plāniem. Viņu šobrīd nomāc situācija ar kultūrvēsturiskā objekta jumtu.

“Otra puse pieder pašvaldībai, kas savukārt to iznomā. Viņu puses jumtā ir ielikts sarkans plastikāta lāpījums. Inspekcijas sūta vēstules, bet lietas labā nekas netiek darīts.

Manuprāt, tas ir pilnīgs noziegums – tā skatu izbojāt.

Tā puse tiešām tur brūk un jūk, pat bail iedomāties, kas notiek zem jumta,” E. Medene atzīst, ka dzirnavu liktenis ir sarežģīts, jo iesaistīti divi īpašnieki.

Viņa neslēpj, ka otra apsaimniekotāja nolaidības dēļ nevēlētos palikt bez ēkas otras puses.

“Seminārs man arī atgādināja, ka, lai es varētu kaut ko sākt plānot, mums ir jāveic arhitektoniskā izpēte visā ēkā,” sieviete norāda, ka jumta nomaiņai varētu būt nepieciešams kāds lielāks Eiropas projekts, tāpēc par to sāks domāt vien nākamgad.

Šobrīd viņa kopā ar vīru plāno dzirnavās attīstīt tur esošo kafejnīcu “Kazbārs” un iekštelpās izveidot restorānu.

Tāpat ir nepieciešams nomainīt ēkā esošos plastmasas logus uz autentiskiem koka logiem.

Neizvēlas vieglāko ceļu

Lielai daļai no pasākuma apmeklētājiem jau ir bijusi iepriekšēja pieredze ar kādas senākas ēkas atjaunošanu. Taču aizputniecei Aijai Dravniecei šis ir kas pilnīgi jauns.

Dravnieku ģimene pirms gada uz Aizputi pārvācās no Īrijas un, sapņojot par savu ģimenes māju, iegādājās Kalvenes ielā 40 esošo ēku.

Šobrīd nams nav apdzīvojams – tajā nav nedz ūdens, nedz kanalizācijas, kā arī grīdā esot lieli caurumi.

“Pašlaik dzīvojam manas mammas mājā, bet cenšamies pēc iespējas ātrāk atdzīvināt savu jauno īpašumu.

Īstenībā mēs ēku nopirkām, to nemaz neredzot, bet jau pieļāvām domu, ka nāksies padzīvot kur citur,”

atklāj A. Dravniece.

“Zinām, ka māja pastāv kopš 1885. gada, taču vairāk informācijas neesam atraduši. Pašlaik arī mēģinām saprast, vai ēka maz ietilpst pilsētas kultūrvēsturiskā centra teritorijā.

Seminārā biju ļoti pārsteigta, ka ir karte, kurā tiek uzrādīta šī teritorija, jo vairākos avotos ir norādītas dažādas šīs teritorijas robežas. Manuprāt, kartei vajadzētu būt pieejamai arī pašvaldības mājaslapā, lai tā ir viegli pieejama visiem.”

Aija Dravniece, kura kopā ar vīru iegādājusies namu Kalvenes ielā 40, pastāsta, ka ar laiku plāno ēku ar astoņiem dzīvokļiem pārveidot par savu sapņu ģimenes māju. ”Man ir četri bērni, tāpēc gribu, lai māja ir ar visām ērtībām, kā pagaidām tur nav. Šobrīd tur pat īsti nemaz nav grīdas, vien lieli caurumi,” viņa neslēpj. Foto: no Aijas Dravnieces personīgā arhīva

A. Dravniece smejot atklāj, ka ar vīru jau pirms ēkas iegādes esot kopīgi nolēmuši, ka labprāt kļūtu par “graustu miljonāriem”.

Apzinoties ēkas patieso stāvokli, abi nolēma iesaistīties arī Aizputes Renesanses biedrībā, kur smēlušies iedvesmu pētīt ne tikai restaurācijas iespējas, bet arī pašvaldības sniegto atbalstu.

Pašlaik gan viņi vēl nav pārliecināti par to, vai maz var kandidēt uz atbalstu, ja nams tomēr atrodas vien uz pilsētas kultūrvēsturiskā centra robežas.

“Tāpat uzzināju, ka ir jāveic arī ēkas arhitektoniskā izpēte, kas var aizņemt zināmu laiku.

Pat tik elementārai darbībai kā jaunu logu ielikšanai ir nepieciešami papīri.

J. Zviedrāns gan teica, ka pietiktu ar atzinumu, ka es neko nebojāju, bet pašvaldības darbinieki apgalvo, ka vajag lielo izpēti. Grūti saprast, kam ticēt,” norāda aizputniece.

Sieviete atzīst, ka nav arī vēlmes gadu gaidīt līdz kaut kādam slēgumam, ja tai pašā laika periodā varētu paspēt logus jau nomainīt.

“Esmu nedaudz vīlusies, jo gribēju vairāk saprast par finansējumu, par to, vai mēs maz varētu ko saņemt. Man šķiet, ka to dažu slaidu bija par maz tādiem parastiem iedzīvotājiem, kuriem šis ir kas pilnīgi jauns.”

Lai gan šobrīd ģimenei vēl nav skaidrības par iespējām saņemt finansiālu atbalstu no pašvaldības, viņiem jau top projekts, kas paredz dažu sienu pārplānošanu.

“Ēkas kadastrā ir reģistrēti astoņi dzīvokļi, bet mēs to gribam pārtaisīt par vienu lielu ģimenes māju, tāpēc ir nepieciešamas izmaiņas.

Gribam, lai māja ir kaut cik moderna, silta un ar ūdeni.”

A. Dravniece neslēpj, ka cilvēki vairākkārt ieteikuši namu nograut un tā vietā uzcelt ko jaunu. Arī vīrs atzinis, ka tas būtu ātrāk un vienkāršāk.

Tomēr viņa norāda, ka abiem ir svarīgi, lai paliek jau esošā fasāde, jo apzinās, ka mājai ir sava vēsturiskā vērtība.

Uzziņai:

Novada līdzfinansējums kultūrvēsturisko objektu atjaunošanai

Pieejamais līdzfinansējums 2024. gadam ir 40 000 eiro.

Pretendentam jāparedz finansējums no saviem līdzekļiem ne mazāk kā 50% no attiecīgo veicamo darbu izmaksu tāmes.

Pozitīva lēmuma gadījumā pašvaldības līdzfinansējumu piešķir 50% apmērā, bet ne vairāk kā 5000 eiro gadā restaurācijas būvdarbiem un ne vairāk kā 2500 eiro gadā citiem darbiem (būvdetaļu restaurācijai, būvniecības dokumentācijas un AMI izstrādei, būvju konservācijai).

Kopējais finansējums vienai ēkai vai būvei nedrīkst pārsniegt 40 000 eiro.

Avots: Dienvidkurzemes novada pašvaldības semināra materiāli

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz