liepajniekiem.lv
Tās vakar bija vienas no daudzajām darbībām Apvienoto reaģēšanas spēku organizētajās starptautiskajās mācībās “TARASSIS”.
Portāla sastaptie vaiņodnieki teica, ka karavīri viņiem it nemaz netraucē, ir ļoti pieklājīgi – atver veikala durvis un automašīnas apdzen ar lielu intervālu.
Vērienīgākās mācības
Mācības “TARASSIS” Latvijā sākās septembrī un ilgs līdz oktobra beigām. Tās norit sauszemē, jūrā, gaisā, kosmosā un kibertelpā, iesaistot tūkstošiem karavīru, kā arī desmitiem kuģu un lidaparātu visā Ziemeļatlantijā, Skandināvijā un Baltijas jūras reģionā.
Līdzās Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstīm tajās piedalās arī Kanādas bruņotie spēki.
Vaiņodes lidlauka apkaimē uz visiem ceļiem dežurē karavīri, pie iebrauktuves novietotas vairākas bruņumašīnas.
Inženieru un kājnieku vienības, kas šeit apmetušās, trenējas sadarboties un atbalstīt vienai otru, galvenokārt trenējot spēju ievest valstī lielu daudzumu armijas.
Redzams liels skaits smagās tehnikas, sākot no degvielas vedējiem līdz pat ekskavatoriem aizsargkrāsojumā, kuri vecajā lidlaukā rok tranšeju.
Karavīriem šeit ir viss nepieciešamais – nometnes teltis, higiēnas ēkas un lauka virtuve ar daudzveidīgu un garšīgu ēdienu piedāvājumu,
ko Mediju dienā baudīja arī žurnālisti.
Karavīrus apmeklēja arī Lielbritānijas vēstniece Latvijā Ketija Līča.
“”TARASSIS” ir līdz šim vērienīgākās Apvienoto reaģēšanas spēku mācības kopš to izveides,” uzsvēra operatīvā štāba komandieris ģenerālmajors Toms Betmens.
Spēkus izveidoja Lielbritānijas vadībā pirms desmit gadiem. Latvija ir laipna namamāte, kura uzņem aktivitātes, kas fokusētas tieši Baltijas valstīs, viņš atzīmēja.
Reaģējot uz reģionālās drošības apdraudējumiem, partneru valstis un Kanāda demonstrē vienotību, spēku un spēju aizsargāt mieru un drošību Ziemeļeiropā, papildinot NATO veiktos pasākumus.
“Esam uzņemošā valsts, un mums ir ne tikai tāda loma, bet arī pašiem ir mērķis vingrināties, uzņemot sabiedroto spēkus, kas dažādos ceļos ierodas pie mums –
gan gaisa platformās, gan pa ceļiem un pa jūru,” pastāstīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
Izmantojot sabiedroto klātbūtni, gan militārajām, gan civilajām struktūrām ir iespēja pārbaudīt dažādas sadarbības procedūras un saņemt viņu atbalstu Latvijas valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.
“Grūtākais ir šo daudzo, dažādo elementu savilkšana kopā,”
viņš atzina.
“Šī ir viena maza epizode lielā kopējā scenārijā, un komandieriem grūtākais ir vienlaikus saprast situāciju un prioritizēt resursus. Man kā komandierim šī ir lielākā vērtība – vingrināt mūsu štābus šo funkciju izvērtēt.”
Cer uz vēl kādu aviošovu
Vaiņodes lidlauka atjaunošana pašlaik nav NBS prioritāte, attīstīti tiek pastāvīgie objekti.
“Tomēr saprotam, ka konflikta vai kara kaut kādās fāzēs nebūs iespējams izmantot mūsu plānotos, tāpēc vingrināmies dažādās vietās, trenējamies arī ārpus militāriem poligoniem, izmantojam dažādas vietas, arī pamestas bāzes un lidlaukus,” pastāstīja K. Pudāns.
Nepieciešamo Vaiņodes lidlauka pilnveidošanu inženieri veic tieši “TARASSIS” mācību laikā.
“Mēs neinvestēsim lielus līdzekļus šādu rezerves infrastruktūru sagatavošanā. Mēs tās apzinām, izvērtējam spējas, ko tajās var veikt, dalāmies ar sabiedrotajiem,”
viņš skaidroja.
NBS prioritāte ir spēju attīstīšana, uzsvēra K. Pudāns.
Gaisa telpas aizsardzība ir reālās dzīves izaicinājums, tāpēc šobrīd tiek plānota operācijas “Austrumu sardze” nodrošināšana kopā ar NATO, kas pastiprinās mūsu pretgaisa aizsardzības operāciju Latvijas austrumos pret gaisa telpas pārkāpumiem.
“Šis mums būs galvenais mērķis, ko varēsim vēl efektīvāk risināt, piesaistot resursus, ko mūsu sabiedrotie var nodrošināt, lai mēs spētu laikus atpazīt un arī ietekmēt dažādos gaisa telpas pārkāpumus,” pauda NBS komandieris.
Portāls Vaiņodes centrā apvaicājās iedzīvotājiem, kā viņi uztver daudzskaitlīgos kaimiņus lidlaukā un vai militārās mācības vietējiem netraucē.
“Es turpat netālu dzīvoju, bet man viņi vispār netraucē. Tā ir viņu republika, viņu darīšana,” atbildēja kapu pārzine Rita Baranovska.
“Mēs tur grābām, bet, kad sāka lidmašīnas lidot, visu šepti atmetām, stāvējām un skatījāmies.”
Viņai ļoti patīk karavīru kultūras līmenis – reiz bēru laikā kāds no viņiem nostājies priekšā automašīnai un rādījis, lai pagaida, kamēr beidzas ceremonija.
Savukārt Guntis Birmanis no trimmeristu brigādes uzaudzis pie lidlauka, dienējis padomju armijā pretgaisa aizsardzības spēkos un jaunajos laikos nogulējis savu sapni iestāties NBS.
“Kad šodien lidoja divi iznīcinātāji un lielā lidmašīna, tas vienkārši bija super!
Žēl, ka neaizbraucu tuvāk, jo viņi virs lidlauka zemu laida. Viņi te būs līdz 31. oktobrim, un es ceru uz vēl kādu aviošovu.”
Vīrietis saka, ka no lidmašīnām nav jābaidās, ja “vien kāds kaut ko nezina, nesaprot un nesadzejo, ka sācies karš”.
Lienei saskares ar militāristiem neesot un viņi netraucē. “Tikai šodien gan bija jocīga sajūta. Es zināju, ka notiek mācības, bet viņi lidoja tik šausmīgi zemu, virs pašas mājas, briesmīgs troksnis. Iedomājos, ja nu iesākas tas karš…” pauda seniore.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
