Novada pašvaldība savus apbalvojumus pasniedza otro reizi, turpinot pērn aizsāktu tradīciju. Pretendentus ieteica iedzīvotāji.

Ar “Goda zīmi “Kurzemnieks”” apbalvoja Līviju Otaņķi par mūža ieguldījumu Bārtas etnogrāfiskā ansambļa attīstībā un tradicionālās dziedāšanas prasmju uzturēšanā 66 gadu garumā; Anitu Poriņu par mūža ieguldījumu jaunās paaudzes izglītošanā, matemātiskās un loģiskās domāšanas attīstīšanā; Mārtiņu Biti par izcilu darbu Vecpils pagasta iedzīvotāju labā un augstiem sasniegumiem autosportā, kopā ar autosportistu Mārtiņu Sesku senioru nodibinot leģendāro autoralliju “Kurzeme”.

Balvu “Gada cilvēks 2024” saņēma Lelde Jagmina par sabiedrisko aktivitāti, dibinot jaunu biedrību “Otanka”, kurā apvienojušies otaņķnieki rūpēs par pagasta kultūrvēsturisko mantojumu; Varis Sants par iniciatīvu Aizputes vēstures izzināšanā, uzstādot par saviem līdzekļiem piemiņas zīmi Dzirkaļu mežā noslepkavotajiem ebrejiem; Andris Tauriņš par Aizputes vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un izpētes semināriem ar jomas ekspertiem; Agris Pulkstens par Durbes vēsturiskā centra iedzīvināšanu un Sīmaņa Klēvera dārza atjaunošanas ideju, kā arī pirmo ābeļdārza svētku rīkošanu.

Goda rakstu pasniedza 18 cilvēkiem, Atzinības rakstu – 8, Pateicības rakstu – 20 cilvēkiem.

Augļkopi Eglonu Brūnu apbalvoja gan pašvaldība ar Goda rakstu par izcilu un nesavtīgu selekcionāra darbu 75 gadu garumā, radot simtiem ābeļu hibrīdu un 50 starptautiski atzītu šķirņu, gan Zemkopības ministrija ar medaļu “Par centību”.

To piešķir par ilggadēju, sekmīgu un mērķtiecīgu darbu lauksaimniecībā.

E. Brūns bija aizkustināts ar apbalvojumu, un viņa pateicības runa skāra arī klausītāju sirdis. Sirmais augļkopis atcerējās savas sūrās bērnu dienas, kādas nenovēl šodienas jaunajai paaudzei.

Savukārt visiem cilvēkiem viņš novēlēja nepieredzēt kara šausmas, kas tagad skar ukraiņu tautu.

“Visvairāk man žēl, ka cieš bērni,” E. Brūnam aizlūza balss.

Viņš sacīja, ka ir daudz ziedojis Ukrainai un tai arī veltīs apbalvojuma prēmiju.

Godināšanu papildināja svētku koncerts, kurā uzstājās grupa “Kopā Reti Esošu Draugu Organizācija”, tā īpašais viesis bija diriģents Jēkabs Ozoliņš, kas šoreiz – taustiņinstrumentālista lomā. Tā ka sarīkojuma otrā daļa bija muzikāla.

Taču pirmās noslēgumu citādāk nevar nodēvēt kā par rozīnīti vai ķirsīti uz tortes. Bārteniece, priekšdziedātāja Līvija Otaņķe visus uzjautrināja.

Saņēmusi balvu un ziedu klēpi, viņa atteicās iet pie mikrofona teikt runu, bet piedāvāja nodziedāt pasaules radīšanas dziesmu par Ādamu un Ievu.

Ģitārists improvizēti piespēlēja akordus, un garā dziesma aizveda pie smiekliem un ovācijām.

“Es uzskatu, ka labs punkts pielikts manai darbībai,” tā par saņemto Goda zīmi “Kurzemnieks” sacīja Mārtiņš Bite.

“Es Vecpilī nostrādāju 19 gadus par pagasta padomes priekšsēdētāju, un, ja cilvēki ir bijuši apmierināti, tad man arī apmierinājums.

Bet 21 gadu strādāju arī Grobiņas “Lauktehnikā”, vispirms par galveno inženieri, tad par vadītāju, un esmu gandarīts, ka tās ēkas, kas manā vadībā tika uzbūvētas, šodien ir izmantotas.”

Jautāts par šī gada spilgtāko piedzīvoto notikumu, vecpilnieks atbildēja nedomājot: “Es sagaidīju, ka Vecpilī bija pasaules rallijs. Caur manu sētu brauca visas mašīnas.

Ātrumposms gan nebija, bet pārbraucienā, un mēs pamājām sportistiem ar roku, un viņi mums. Un apbalvošanā man bija gods, ka varēju pasaules čempionam Rovanperam paspiest roku. To nevar aizmirst.”

Goda kurzemnieks pajokoja, ka līdz ar to sociālistiskās saistības izpildījis un nu ir mērķis nodzīvot līdz 90 gadiem. Tagad M. Bitem 85.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.