Festivāla organizators un Latvijas Folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts norāda, ka šī ir pirmā reize, kad šāds pasākums notiek Aizputes un Kazdangas pusē.

A. Kapusts norāda, ka dalībnieki ieradušies no visas Latvijas un Lietuvas.

Piektdien viss sācies ar masku gatavošanu meistardarbnīcu un sadancošanu Aizputē, bet sestdiena pagājusi lielākoties Kazdangā, kur senlatviešu tradīciju piekopēji gājuši ciemos uz dažādām mājsaimniecībām, piedalījušies masku tradīciju konferencē un individuālo masku skatē.

Kazdangas folkloras kopas “Zīle” vadītāja Ilona Freimane atzīst, ka viņiem šī ir pirmā reize šādā festivālā, taču masku gājienos gājuši arī iepriekš.

Šoreiz nepiedalīties nevarēja, ja jau pasākums tepat pie namdurvīm.

“Sajūtas ir ļoti labas! Vakar staigājām pa lauku sētām – tā bija burvīga diena ar lieliskiem pārgājieniem un fantastiskiem saimniekiem.

Vispirms jāizguļ šis nogurums un tad var runāt par dalību nākamajos festivālos,” viņa smej.

Kopa pastāsta, ka nogurums pēc šādām trīs dienu svinībām ir pamatīgs. “Bija gan masku parādes, gan balle. Un kā tie jaunie dauzījās – ar tādu enerģiju!” tas “Zīli” priecē visvairāk.

Iepriekš festivāls Dienvidkurzemes pusē noticis piejūras ciemos, pastāsta A. Kapusts.

Viens no iemesliem, kāpēc šoreiz ciemojas Aizputē un Kazdangā ir tieši tas, ka iepriekš šeit nav būts, taču otrs svarīgs iemesls ir šeit gūtais atbalsts.

“Festivāls pagājis ļoti jauki.

Vienīgi, ka šodien ir arī brīnišķīgs sals, kura dēļ dažas automašīnas nevarēja iedarbināt – diemžēl daži dalībnieki saskārās ar šo problēmu, bet cerams, ka līdz dienas beigām viss būs kārtībā.”

A. Kapusts norāda, ka festivāls pēc savas būtības nav vienkāršs, jo tajā apvienoti vairāki aspekti – no vienas puses bija jāsaglabā visa dabiskums, taču svarīgi ir, lai pasākums saglabā mūsdienīgu festivāla formu, tāpēc bija daudz organizatoriskie darbi.

“Es šajā festivālā piedalos pirmo reizi, jo sāku vairāk iesaistīties folkloras kopā.

Bet, protams, ir tradīcijas, kas vienmēr piekoptas – piemēram, Jāņi,” stāsta Laimdota Āboliņa, kura atbraukusi no Plakanciema kopas.

Viņa tērpta tradicionālā maskā, kuru no bērza mizas un ēvelētām mizām izgatavoja pati. Galvenais ir tērpties tā, lai neviens tevi neatpazītu.

“Maskas ir tradicionālas, bet ļoti autentiskas. Daudziem ir arī kaut kas stilizēts. Katru gadu ir arī personalizēto masku skate, kur ne tikai izrādām tās savas maskas, bet katrai kopai ir arī priekšnesums. Katrai ir savas izdarības.

Čigāni vienmēr zog, kaut ko ņemas, ir arī pelna āži, kas ķer un čamda meitas, jo viņi ir auglības simbols,”

pastāsta dalībniece.

Šodien festivāls noslēdzās ar gājienu, kas dalībniekus cauri Aizputei veda uz Misiņkalnu, kur iedegts bija ugunskurs.

Tur dažādās maskās tērptie teli dzina Meteņus jeb ar dziesmām un rotaļām sagaidīja pavasara sauli.

Gājiena pievienojām arī vairāki aizputnieki, kas pastāstīja, ka ieradušies intereses vadīti.

Kāda vietējā kundze atzina, ka kādreiz labprāt piedalītos arī pati, taču pirmajā reizē labprāt pastāv maliņā un palūko kā viss notiek.