liepajniekiem.lv
“Te nav nekā apspriežama, mēs jūs šeit nevēlamies!” ik pa laikam atgādināja Pāvilostas iedzīvotāji un vasarnieki.
Motivācija – aizsargāt krastu
“K2 Ventum” vēja elektrostaciju parka būvniecību mežos blakus Pāvilostai un elektropārvades pieslēguma izveidi Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā prezentēja pērn februārī.
Tad Pāvilostas kultūras nama zāle bija stāvgrūdām pilna un iedzīvotāju vairākums pateica, ka nevēlas pa saviem logiem redzēt turbīnas televīzijas torņa augstumā, kā arī uzsvēra, ka vēja parks nogremdēs tūrisma jomu un nodarīs neatgriezenisku kaitējumu dabai.
Iedzīvotāji apvienojās ar mērķi nosargāt savu vidi un šā gada sākumā Pāvilostā sarīkoja konferenci par vēja elektrostaciju (VES) ietekmi uz Kurzemes piekrasti, kurā secināja, ka daudzo iecerēto vēja parku iespējamais iespaids netiek skatīts kopumā un apspriešanas notiek ne tādēļ, lai cilvēkus uzklausītu, bet lai pārliecinātu par VES nekaitīgumu.
Šoreiz uz “K2 Ventum” rīkoto ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma 3. redakcijas apspriešanu iedzīvotāji kuplā skaitā sapulcējās ar plakātiem, bungām un svilpēm, dziedāja dziesmas par jūru,
skandēja “vējam jā, monstriem nē!” un gaidīja, kad projekta attīstītāji iznāks no kultūras nama pie viņiem.
Tā nenotika, un daudzi klātesošie teica – viņiem bail nākt pie mums.
Kopā ar pāvilostniekiem bija apmēram puse Dienvidkurzemes novada domes deputātu un jaunais priekšsēdētājs Andris Jankovskis.
“Mēs jau gadiem ar ģimeni braucam uz Pāvilostu atpūsties uz ilgu periodu. Šeit jau ir mājas sajūta,” Baiba pateica, kāpēc piedalās piketā.
VES viņa uzskata par dabai neveselīgām, dzirdējusi, ka turbīnu tuvumā nepaliek dzīvas radības, putni iet bojā, bet cilvēki saslimst. Viņai ir ļoti skumji un, ja vēja parku tomēr cels, būšot jādomā par pārvākšanos.
“Mana motivācija vienmēr bijusi aizsargāt krastu,”
uzsvēra Kārlis, kurš piederīgs gan Liepājai, gan Pāvilostai.
“Mēs runājam nevis par 300 metriem, ķērpīšiem, sūnām un kāpām, bet par pieciem kilometriem, kas pieder latviešiem, nevis plastmasām un metāliem, ko nevar pārstrādāt.”
Neizdošanos viņš nepieļauj, iedzīvotāji savākšot pierādījumus pret VES un nekad nepiekāpšoties.
Pāvilostnieki Kristiāns un Anda ieradušies ar bērnu ratiņiem, vēlas, lai viņu pilsēta paliek zaļa un lai pāris kilometru tuvumā nav ventilatoru, kas bojā skatu un rada vibrācijas. Ģimene sagaida labu dzīves vidi savam dēlam Leonardo Leo.
“Ļoti ceram, ka izdosies un varēsim nosargāt smuko Pāvilostu tādu, kāda tā ir,” pauda Kristiāns.
Mazāk turbīnu un veloceļš
Sapulcei bija jāsākas pulksten 18, un deputāti aicināja piketētājus tomēr doties uz zāli.
“Man prieks, ka esat tik daudz un cīnāties par savu pagastu un pilsētu, savu vidi,” sapulces dalībniekus uzrunāja A. Jankovskis.
“Es savā un lielas daļas kolēģu vārdā varu teikt, ka mēs jūs atbalstīsim. Es palieku jūsu pusē.”
Zāle uz priekšsēdētāja teikto reaģēja ar ovācijām.
Viņš atzīmēja, ka ieradies paklausīties, ko “kungi teiks” par iepriekš solīto, ka tikšot veiktas izmaiņas iedzīvotājiem un kopienai par labu.
Dienvidkurzemes domes jauno priekšsēdētāja vietnieku, ilggadēju bijušā Pāvilostas novada pašvaldības vadītāju Uldi Kristapsonu klātesošie sveica ar gavilēm.
Viņš uzsvēra, ka zālē ir gan pāvilostnieki, gan tie, kas mīl Pāvilostu, un tas ir ļoti svarīgi.
“Mēs šo pilsētu veidojām kā izcilu tūrisma galamērķi. Man liekas, tas tagad būtu pilnīgs neprāts, ka mēs ar šiem propelleriem divdesmit gadu darba sviedrus un sirmos matus kaut kā pārvērstu. Tas ir nepieļaujami.
Mums ir jāmēģina kaut kā no šīs ķezas tikt ārā,”
teica priekšsēdētāja vietnieks.
Viņš atzina, ka Dienvidkurzemes novada dome 2023. gadā ir pieņēmusi uzņēmēja iesniegumu un pieļāvusi, ka VES parka projekts turpina savu ritējumu.
U. Kristapsons aicināja uzklausīt attīstītājus – ar domu, ka viņiem varbūt sirdis atveras un var apsvērt alternatīvas, kur turbīnām griezties, taču nekādā gadījumā ne šeit, piekrastē.
“K2 Ventum” valdes locekli Agri Kalniņu sagaidīja ar saucieniem “Būuuu! Kauns! Nodevējs!”
Vieglāk neklājās arī uzņēmuma ekonomistam Rihardam Strengam un vides speciālistei Zanei Upmanei. Viens no iedzīvotājiem pavērsa pret viņiem mirgojošu prožektoru – “iejūtieties, kā tas ilgtermiņā būs mums”.
“Mēs esam ņēmuši vērā iedzīvotāju viedokli – esam samazinājuši turbīnu skaitu no 55 uz 46,”
teica R. Strenga, ko zālē kāds komentēja: “Tas ir tā, kā caureju samazināt par 15 procentiem.”
Četras turbīnas būs nevis 250, bet 225 metrus augstas, tāpēc tās neredzēšot no Pāvilostas promenādes. Mainīts VES izvietojums tā, lai divu kilometru rādiusā no tām būtu 60 mājsaimniecības, iepriekš bija 113.
Saskaņā ar izpēti trokšņu pārsniegums varētu būt vienai ēkai, kur to varot mazināt ar regulējumu vai ieliekot jaunus logus.
“Ja visas turbīnas strādā ar pilnu jaudu, saule ir zenītā un nav mākoņu, aprēķināts, ka mirgošanas būtiska ietekme ir sešām ēkām. To var novērst ar programmēšanu,” pauda R. Strenga.
“Ja saule zenītā, ēnas nav. Jūs skolā fiziku mācījāties?”
vaicāja no zāles.
Iegūts Aizsardzības ministrijas atzinums, ka vēja parks neietekmē aizsardzības infrastruktūru, un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prioritāra projekta statuss.
“Investīcijas būs vismaz desmit miljoni eiro, un LIAA ir pārliecinājusies, ka mums ir pieejams finansējums un varam realizēt šo projektu pilnā apmērā,” teica ekonomists.
Viņš uzskaitīja ieguvumus kopienai. Tagad likums nosaka, ka no katra iegūtā megavata enerģijas jāmaksā 2500 eiro gadā, kas šī VES parka gadījumā būs ap 80 tūkstošiem eiro, kuri nonāks Dienvidkurzemes pašvaldības budžetā.
Iedzīvotāji, kas dzīvo divu kilometru rādiusā, varēs pieteikties kompensācijai apmērā līdz trim minimālajām mēnešalgām.
Vēl ieguvumi iedzīvotājiem – veloceļš pa veco dzelzceļa līniju, kur izbūvēs pieslēgumu elektrolīnijai, skatu tornis, finansiāls atbalsts kopienai, piemēram, korim vai deju kolektīvam, kā arī Zaļās enerģijas izglītības centrs, kurā izzināt vēja parku darbību.
Zālē par šiem solījumiem smējās.
Uzņēmumam VES parkā pastāvīgi būs vajadzīgi četri darbinieki, savukārt būvniecības laikā varēs nodarbināt simtiem, turklāt izmantos materiālus no Dienvidkurzemes karjeriem.
“Jūs izvāksiet mūsu karjerus, un vēlāk novada ceļu uzturēšanai mēs pirksim granti no lietuviešiem,” iebilda deputāts Linards Tiļugs.
Sola uzsākt tiesvedību
Pāvilostnieki vēlējās zināt, vai ir aprēķināts, kā turbīnas iespaidos nekustamā īpašuma vērtību, kā tās aizvāks un utilizēs pēc VES parka darbības beigām, cik betona paliks zemē, sauca skaitļus, kas apliecina, ka Latvijā saražo pietiekami elektroenerģijas, tāpēc jaunas vēja fermas esot liekas un visdrīzāk domātas naudas atmazgāšanai un pārdošanai ārzemniekiem.
“Paldies par viedokli,” tā uz komentāriem regulāri atbildēja A. Kalniņš, raisot klātesošo dusmas.
Iedzīvotāju sašutumu izsauca gan sapulces formāts ar video pieslēgšanos Alsungai, gan prezentācijas ar shēmām, kuras papildina teksts angļu valodā.
“Jūs pārkāpjat Satversmi!” teica juriste Daina Paulovska.
Vēlāk viņa uzsvēra, ka ziņojums sagatavots neprofesionāli un šo sapulci var uzskatīt par prettiesisku.
“Ir pārkāptas mūsu tiesības saņemt informāciju un saņemt to valsts valodā,”
viņa teica.
Sandra Stepiņa jautāja, cik cilvēku parakstus attīstītāji nopirkuši. “Es saņēmu piedāvājumu uz 25 gadiem, ka man apmaksās elektrības rēķinu,” viņa atklāja.
Sapulcē bija klāt Kaspars Bokta no biedrības “Drosme darīt”, kas apvienojot ap 18 tūkstošus cilvēku “pret vēja elektrostaciju afēru”.
“Mums ir pierādījumi, ka esat mēģinājuši uzpirkt cilvēkus, lai viņi piekrīt VES fermām.
Jūs esat pārkāpuši likumus, arī par to mums ir pierādījumi. Pret jums tik uzsākta tiesvedība,” viņš teica.
Cits pēc cita runātāji nāca pie mikrofona un teica, ka viņi ir kategoriski pret vēja parku.
“Vai jums ir kritērijs, cik cilvēku parakstus pret vajag, lai jūs atkāptos no ieceres?” vaicāja Oskars Špickopfs. A. Kalniņš atbildēja, ka projektu īsteno uz privātas zemes.
“Jūs paši dzīvotu blakus tik lielam vēja parkam?” gribēja zināt Sanija Bērziņa, uz ko A. Kalniņš un R. Strenga pārliecinoši teica “jā”, bet Z. Upmane pieļāva, ka varētu dzīvot.
Dienvidkurzemes novadā šoruden sāksies jaunā teritorijas plānojuma izstrāde. Deputāti aicināja iedzīvotājus aktīvi iesaistīties un noteikt, ko vēlas un ko nevēlas savā novadā, tostarp arī Pāvilostas pusē.
Pārstrādātā IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana notiek līdz 20. jūlijam.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
