liepajniekiem.lv
Tomēr daudzi novadnieki atzīst – viņi par šādu padomju esamību un vēlēšanu norisi uzzina tikai tagad vai par tām nav dzirdējuši vispār.
Nav ticības, ka būs teikšana
Otrdien, pirmajā vēlēšanu dienā, Cīravas pagastā līdz pulksten 12.30 klātienē nebija nobalsojis neviens iedzīvotājs, stāsta Cīravas galvenā bibliotekāre un klientu apkalpošanas speciāliste Sanita Muceniece, kurai uzticēta vēlēšanu organizēšana pagastā.
Vietējie iedzīvotāji pa šo laiku iegriezušies bibliotēkā pēc grāmatām, taču par vēlēšanām nezinājuši.
“Man šķiet, ka lielākā daļa iedzīvotāju nezina, ka tādas šobrīd notiek. Noteikti atnāks paši kandidāti, viņu ģimenes un citi viņiem pietuvināti cilvēki.
Bet pirmajā dienā lielāks klusums ir sagaidāms, pēc tam jau cilvēki cits no cita padzird.
Domāju, ka līdz vēlēšanu beigām viņi saradīsies. Jāņem vērā, ka ir arī iespēja to izdarīt elektroniski,” stāsta S. Muceniece.
Apmeklētāji klientu apkalpošanas speciālistei vaicājuši, vai līdz šim jau nebija iespējams dalīties ar novērotajām problēmām pagastā un piedāvāt risinājumus, norādot, ka arī iedzīvotāju padomei lēmējvaras tāpat nebūs.
Viņa pastāsta, ka sākotnēji pat nebija pieteicies obligātais piecu kandidātu skaits, taču pagarinājumā vietējie kļuvuši aktīvāki, un šobrīd Cīravā ir viens no garākajiem kandidātu sarakstiem novadā – 10 cilvēki.
“Ja visi padomē tiešām būs aktīvi, tad labi!
Zinu, ka daļa no kandidātiem mūsu kopienā ļoti iesaistās arī šobrīd, jo nevienam jau arī tagad nav aizliegts izteikt savas vēlmes, kaut ko ierosināt. Tas viss tiek pieņemts, uzklausīts un virzīts tālāk. Vai ar padomi būs citādāk? Grūti teikt.”
S. Muceniece atzīst, ka nav manījusi kādu kandidātu pašreklāmu vai aicinājumus balsot, taču vairāki kandidāti vietējiem ir labi zināmi, piemēram, Cīravas kultūras nama vadītāja Santa Matvijčuka.
“Svešinieku sarakstā nav. Un pavisam liels prieks, ka kandidē gados jauni cilvēki, nav neviena pensionāra!”
viņa piebilst.
Kāda Cīravas pagasta pārvaldē sastaptā sieviete atzīst, ka par padomēm un vēlēšanām iepriekš nebija dzirdējusi.
Lai gan informatīvie materiāli izvietoti uz uzziņu dēļa, viņa norāda, ka daudzi iedzīvotāji uz pārvaldi dodas ar konkrētu mērķi un reti apstājas, lai izlasītu paziņojumus.
Līdzīgās domās ir arī vietējā veikalā sastaptā Dace. “Ar lielu interesi sākumā skatījos, kas tad nu būs tie kandidāti, bet laikam palaidu garām, kad to izziņoja. Tad nu tagad nemaz nezinu, kas pie mums kandidē.
Atklāti sakot, esmu diezgan pasīva, tāpēc, visticamāk, arī nemaz neiešu vēlēt. Man arī nav nekādas ticības, ka kaut kas varētu mainīties,
ka vietējiem būs kāda lielāka teikšana. Lai gan – daudz kas droši vien atkarīgs no cilvēkiem, kas mūs pārstāvēs,” viņa saka, atzīstot, ka arī kopienas pasākumos piedalās reti, un tādi esot daudzi cīravnieki.
Jāiesaistās pašiem
Aizputē vēlēšanu norise ir rosīgāka – otrdienas pirmajā pusē klātienē bija nobalsojuši jau padsmit iedzīvotāju.
Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra darbiniece Diāna Kronberga stāsta, ka daļa balsotāju bijuši šajā ēkā strādājošie, taču nozīme bijusi arī informācijas apritei.
“Daudzi lasa novada avīzi, seko līdzi jaunumiem sociālajos medijos, mums ir arī aktīva pilsētas iedzīvotāju grupa vatsapā ar 449 dalībniekiem. Tur ir cilvēki, kas šo aktualizē, saka, ka šādas vēlēšanas būs. Redzēju aicinājumu iet.”
Uz vietas sastapām arī aizputnieci Kristīni Bērziņu, kura ieradusies balsot, jo kandidātu sarakstā ir vairāki pazīstami vārdi, tostarp viņas vīra.
“Bijām uz pašvaldības rīkotu sapulci, kur iedzīvotājiem stāstīja par šīm padomēm, un man šķiet, ka tie, kas uz šo tikšanos bija atnākuši, lielākoties ir arī tie, kas pēc tam pieteica savu kandidatūru.
Pati neapsvēru domu kandidēt, bet vīrs gan pieteicās.
Tāpēc arī gājām uz tikšanos, lai noskaidrotu, kas tas ir un ko tas nozīmē. Tas nav amats ar algu, tas tomēr ir brīvprātīgais darbs, tāpēc ir jāsaprot, cik daudz no brīvā laika tas varētu aizņemt – vai esi spējīgs sevi tam veltīt.”
Viņas ģimenē valda uzskats, ja grib redzēt attīstību un pārmaiņas savā dzīvesvietā, pašiem ir jāiesaistās.
“Vienkārši sēdēt dīvānā un pukstēt, ka viss ir slikti, nav jēgas.
Novads ir liels, vajadzības ir ļoti dažādas, un beigās sanāk, ka viens novada gals ir apvainojies uz otru. Varbūt, iesaistoties padomēs, ir lielāka iespēja kaut ko ietekmēt,” spriež K. Bērziņa.
Arī Aizputē kandidāti publiski nav rīkojuši kampaņas vai detalizēti stāstījuši par saviem plāniem, lai gan Kristīne dzirdējusi, ka Grobiņā kandidāti paši sarīkojuši tikšanos ar iedzīvotājiem.
Vienlaikus daļa aizputnieku atzīst, ka informācija par vēlēšanām viņiem gājusi secen. Daiga Vītola pieļauj, ka to ietekmējusi ikdienas steiga un citi prioritāri notikumi.
Kāda skolotāja neslēpj sašutumu, atzīstot, lai gan seko pašvaldības jaunumiem, ziņas par padomēm un vēlēšanām palaidusi garām.
Tomēr ir iedzīvotāji, kuri procesam sekojuši līdzi.
“Visu zinu, ar kandidātiem esmu iepazinusies, bet neesmu izlēmusi, vai iešu vēlēt.
Ja ietu, tad sarakstā noteikti būtu arī kāds, kuru gribētu izsvītrot,” saka Aija, uzskatot, ka lielākajai daļai iedzīvotāju informācija bijusi pieejama, īpaši sociālajos medijos.
“Protams, grūti pateikt, vai tāda padome kaut ko reāli ietekmēs, vai kaut kas mainīsies. Kaut kas tāds šeit būs pirmo reizi, tā ka atliek vienkārši ievēlēt un skatīties, kas notiek.”
Visur padomju vēl nebūs
Novada izpilddirekcijas vecākā eksperte Marita Kurčanova informē, lai gan Dienvidkurzemē ir 31 teritoriālā vienība, vēlēšanas šonedēļ notiek tikai 21 no tām.
“Februārī tās notiks arī Pāvilostā un Priekules pagastā, jo arī šīs vietas sasniegušas pietiekamo kandidātu skaitu.
Paliek vēl astoņas teritorijas, kur pašlaik diemžēl iedzīvotāju padome neveidojas, jo pietrūka kandidātu.”
Pašvaldībā cer, ka iedzīvotāju padomes kļūs par starpposmu starp vietējiem iedzīvotājiem un domes vadību.
“Tagad to dara pārvaldnieki, bet viņi bieži risina dažādas saimnieciskas lietas, ir noslogoti, tāpēc līdz galam neierauga lokālās cilvēku sāpes – varbūt kaut kas tiek palaists garām, kāds paliek nesadzirdēts,” iepriekš skaidroja M. Kurčanova.
Paredzēts, ka padomes kompetencē būs labiekārtošanas, kultūras un ekonomiskās attīstības jautājumi,
taču netiks izslēgta arī izglītības vai sporta tēmu apspriešana.
“Primāri problēmu risināšana notiks ar pārvaldnieku, bet, ja jautājums nekustēsies uz priekšu, tad varēs sagatavot iesniegumu, lēmumprojektu un to iesniegt domē. Tālāk jau par visiem jautājumiem lems un tos risinās deputāti,” viņa norāda, uzsverot, ka galvenais mērķis ir iedrošināt iedzīvotājus uz atklātu sarunu un sadarbību ar pārvaldniekiem, jo tā atrisināmas daudzas problēmas.
M. Kurčanova norāda, ka apkopotu datu par to, cik cilvēku nobalsoja pirmajā vēlēšanu dienā, nav. Taču zināms, ka vismaz viens vēlētājs bijis katrā vietā.
Lielākā aktivitāte fiksēta Vērgalē, Kazdangā, Virgā un Nīcā.
Uzziņai
Informācija par iedzīvotāju padomju vēlēšanām Dienvidkurzemē
- Vēlētājs var balsot tikai tajā pilsētā vai pagastā, kurā vismaz mēnesi ir deklarēts.
- Jāuzrāda personu apliecinošs dokuments atbildīgajam darbiniekam valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā vai bibliotēkā.
- Piedalīties balsošanā var no 16 gadu vecuma.
- Balsošanas veidlapā var izdarīt atzīmes pie kandidātiem, ierakstot attiecīgajā ailē “+” vai “-“. Balsošanas veidlapu var atstāt arī negrozītu.
- Vēlēšanas notiek arī šodien no pulksten 8.30 līdz 17, kā arī sestdien no pulksten 8.30 līdz 14. Balsot var arī elektroniski, aizpildot balsošanas veidlapas.
Vietas, kur līdz šim nav pietiekams kandidātu skaits:
- Durbē, Aizputes pagastā, Bunkas pagastā, Durbes pagastā, Grobiņas pagastā, Lažas pagastā, Sakas pagastā, Tadaiķu pagastā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
