Latvijā trūkst gaļas – patēriņš ir lielāks, nekā šeit spēj saražot.

Tajā pašā laikā Latvijas lopu audzētāji savu preci pārdod uz ārzemēm, jo tur gluži vienkārši ir labāka cena. 

“Visu izšķir cena”

Liepājas tirgū, piemēram, neatrast gaļu no Dunalkas pagasta “Grošos” audzētajiem liellopiem, apstiprina saimnieks Kaspars Laups. Kurp tālāk aizceļo viņa saražotais, dunalcnieks sīkāk nepēta, taču zina, ka tas nonāk ārpus Latvijas robežām. “Visu izšķir cena, ārzemnieks maksā vairāk,” viņš norāda. “Un, kamēr ārzemniekam nauda, tā arī būs,” zemnieks piebilst, ka nezina, kam būtu jānotiek, lai situācija mainītos.

Līdzīgu viedokli pauduši arī citi lauksaimnieki. Latvijā audzētā liellopu gaļa gan tiek slavēta kā tīrs un veselīgs produkts, bet līdz plašam pircēju lokam tā nenonāk. Mūspuses kautuvēm cenu starpības dēļ tiek pārdoti mazāk vērtīgie gaļas lopi, “Kurzemes Vārdam” jau iepriekš izteicies Dunikas pagasta lauksaimnieks Jānis Kūma.

Latvijā arī nav sertificētu bioloģisko liellopu un cūku kautuvju, kas sagatavotu produkciju tiem, kas vēlas apstiprinājumu, ka ēd tiešām tīru gaļu. Uz šo problēmu savukārt “Kurzemes Vārdam” norādījusi Durbes novada “Stoķu” saimniece Silvija Penkule. Tādēļ arī viņa savu produkciju pārdod uz ārzemēm.

Lai gan Latvijā pēdējo gadu laikā stabili tiek saražots apmēram 80 tūkstoši tonnu visu veidu gaļas, patēriņš joprojām ir lielāks, nekā spēj piegādāt vietējie ražotāji. Tā, atsaucoties uz Zemkopības ministriju, raksta ziņu aģentūra “LETA”. Pērn svaigas cūkgaļas eksports bijis 2,1 miljona latu vērtībā, bet imports – 35,6 miljonu latu vērtībā.  

Pieprasījums ir ļoti dažāds

Visā Dienvidkurzemē ir arī tikai reģistrēta kautuve putnu kaušanai nelielos daudzumos, rāda Pārtikas un veterinārā dienesta informācija. Tā atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā. Kautuve sāka strādāt pērn, un veselīgu lauku putnu gaļa jau gadu ir nopērkama arī Liepājas Pētertirgū. Laidu “Viesturos” audzētās vistas, pīles, zosis, tītari paliek tikai Latvijā. Taču “Viesturu” saimniece Ligita Brūvere saskārusies ar problēmu, ka pircēju pieprasījums šeit ir ļoti svārstīgs – vasarā putnu gaļu pirkuši tik maz, ka nācies meklēt papildu nozari, kas noturētu uzņēmumu. Tā atrasta kūpināšanas niša – kūpinātavā Laidos nonāk gaļa no Pētertirgū pārstāvētajām kautuvēm, un pēc tam tā atgriežas atpakaļ skārnī.

“Ziemā mums pietrūka pīļu, zosu, arī vistu, bet vasarā pat pārtraucām kaut,” L. Brūvere norāda, ka situācija ir ļoti dažāda. Vasarā ļaudis vairāk ēd svaigus dārzeņus, ne gaļu. Lai arī gada aukstajā laikā par pircēju interesi gausties nenākoties, tomēr laideniece atzīst: ja cilvēks apskatās, ka blakus stendā, pie putnu gaļas lielražotāja, ir lētāk, viņš bieži vien ņems makam draudzīgāko preci. “Gribētu, bet nevar atļauties,” viņa nosaka.

Uzziņai
/ 2010. gada beigās Latvijā bija 379 500 liellopu, kas ir par 1300 vairāk nekā 2009. gada beigās, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.
/ Cūku skaits Latvijas saimniecībās pagājušā gada beigās sasniedza 389 700, kas ir par 13 200 tūkstošiem vairāk nekā 2009. gada beigās.
/ Bet saskaņā ar Zemkopības ministrijas statistiku kopš 2007. gada cūku un liellopu ganāmpulku skaits Latvijā ir samazinājies. Tas norādot uz ražošanas koncentrēšanos.

Avots: LETA

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Laidu pagasta “Viesturu” vistas galu galā nonāk arī pie Liepājas tirgus pircējiem. Taču no gadalaika atkarīgais pieprasījums ir tik svārstīgs, ka uzņēmējam jāmeklē papildu nišas, lai noturētos.