Dzejas meistardarbnīcas un Astras Rancānes grāmatas izdošana. Tie pašlaik ir Liepājas Radošās apvienības lielākie darbi. Šī garā un formā brīvā organizācija jeb, precīzāk būtu teikt, domubiedru, citādo un draugu kopa radās pirms apmēram četriem gadiem. “Ja citām apvienībām varbūt ir mērķis savākt kopā dzejniekus, tad mūsu mērķis – sapulcināt kopā cilvēkus, kas spēj domāt radoši,” saka apvienības vadītāja Daiga Kadeģe.

Divi darbi ar tālejošām sekām

Dzejniece, rakstniece Astra Rancāne nepaguva izdot savu dzejoļu grāmatu. Tādēļ visus tehniskos un organizatoriskos darbus, kas ar to saistīti, uzņēmusies veikt rajona Radošā apvienība. D.Kadeģe izplatīja aicinājumu ziedot grāmatas tapšanai. “Un mums ir tāda atsaucība, par kādu pat nesapņojām – pēc nepilnām divām nedēļām kontā jau bija pusotra tūkstoša! Tad mēs sapratām: tas nav tā, ka mēs vienkārši esam iedomājušies, ka gribam šo grāmatu. Tātad tas ir svarīgi ne tikai mums,” apvienības vadītāja neslēpj gandarījumu. Ļoti atsaucīga esot Dunikas pašvaldība. Labas attiecības izveidojušās arī ar A.Rancānes literārās bagātības mantiniecēm – abām meitām.

Otrs būtisks darbs, kam paredzamas tālejošas sekas, ir Sandras Vensko meistardarbnīcu atsākšana. Radošā apvienība šādām darbnīcām sasparojusies tādēļ, ka tās dalībnieki sapratuši: nevar no jauniešiem prasīt, lai viņi uzreiz ir gatavi rakstītāji – tas prasa darbu.

Visas četras darbnīcu vadītājas – S.Vensko, D.Kadeģe, Gundega Rezevska un Iveta Vanaga – ir no Radošās apvienības. Un, kaut arī tās notiek Liepājā, uz pirmajām, kas risinājās februārī, bija sanākuši tikai novada bērni un jaunieši, kaut arī aicināti, pilsētnieki tajās nav piedalījušies, stāsta D.Kadeģe. “Jaunieši nesaprot, kas viņiem tur būs jādara. Kāda meitene man teica: “Ja man tur neliks sacerējumus rakstīt, tad es iešu.” Viņiem nav radīta interese par to.” Turpretī ar rajona jauniešiem šajā jomā ir strādāts, viņiem ir stāstīts, kas tādās darbnīcās notiek – tā nebūt nav garlaicīgu sacerējumu rakstīšana. Piemēram, vasarā I.Vanaga Ziemupē sarīkoja radošās apvienības, savienojot ar pārgājienu. No dalībniekiem vēl tagad dzirdamas jūsmīgas atsauksmes.

Nākamā nodarbība būs sestdien, 8.martā. Mazos dzejotājus no 1. līdz 4.klasei LPA foajē sagaidīs pulksten 10. Darbnīcas pusaudžiem un jauniešiem sāksies pulksten 13 Jaunatnes centrā, Latviešu biedrības namā.

“Sandra un Iveta ir ļoti meistarīgas,” atzīst D.Kadeģe. “Pati biju dalībniece jauniešu darbnīcā, ko vadīja Sandra. Un izrādās – nav nozīmes ne vecumam, ne pieredzei. Tas, kā viņa liek uz lietām skatīties, ir pārsteidzoši.”

Iesaistīties iespējams ikvienam

2004.gadā tika izdots “Krizdoļu ķocis” – Liepājas un novada dzejnieku kopkrājums. Un to laiku D.Kadeģe arī dēvē par atskaites punktu Liepājas rajona Radošās apvienības dibināšanai – tad viņi viens otru pirmo reizi esot tā pa īstam satikuši. “Biju ilgu laiku pavadījusi mājās, nezināju neko par to, ka rajonā vēl ir arī citi literāti. Bet, tā kā rakstīju es, rakstīja mans dēls Jānis, nolēmu piedalīties.” Tad viņa satikusi S.Vensko, iepazinusies ar A.Rancāni, vēl citiem radošajiem cilvēkiem no Liepājas rajona, un gluži stihiski radusies pašiem sava apvienība, jo pilsētnieki no novada dzejniekiem tā kā mazliet norobežojušies.

Tagad Radošajā apvienībā ir apmēram 50 cilvēku, gan sākumskolēni, gan ļaudis pēc gadiem 50. Skaits nemitīgi mainās, jo ikvienam ir iespējams tajā iesaistīties. “Kad esmu atradusi kādu jaunu dzejnieku, man ir sajūta, ka esmu kaut ko novinnējusi,” smejas D.Kadeģe. Apvienībai ir pilnīgi brīvprātīga lieta, tai nav nekāda juridiska statusa.

“No visiem dzejnieki varbūt arī neizaugs, bet izaugs tie, kas dzeju saprot, kas uz pasauli skatās citādāk – tas jau arī ir tas būtiskākais!” D.Kadeģe to pasaka ar patiesu aizrautību. “Sabiedrībā radošuma pietrūkst jebkurā jomā.”

Arī apvienības tikšanās reizes lielākoties ir stihiskas – ja notiek kāds ar dzeju saistīts pasākums, tad, pat vairs savā starpā nesaskaņojot, tur vienmēr satiksies vismaz daži tās dalībnieki. Un tad, D.Kadeģe nosmaida, reizēm sarīkojuma literārais līmenis pat vairs nav būtisks, jo Radošā apvienība jau ir aizrāvusies pati savās sarunās.

Laikus novada radošie ļaudis gatavojoties tikai diviem tradicionāliem sarīkojumiem gadā – Dzejas dienām un paši savai Vecgada ballei.

Pierāda, ka dzeja ir jauna

Kad Radošās apvienības dalībnieki pirmoreiz kopīgi devušies uz novada Dzejas dienām, tad sapratuši arī, ka no citiem rajoniem atšķiras ar savu jauneklīgo sastāvu – tagadējie dzejnieki divdesmitgadnieki tad vēl bijuši tīņi. “Mēdz uzskatīt, ka uz Dzejas dienām brauc tikai vīri ar sirmām bārdām,” smejas D.Kadeģe. “Mēs pierādījām, ka tā nav.” Pēc kāda laiciņa bijis vien jāsecina, ka, pateicoties liepājnieku piemēram, arī citur novadā atradušies jaunie dzejnieki.

Ritvars Rekmanis, aizputnieks, kurš tagad studē Rīgā, dzeju iepazinis, kad 5.klasē sācis apmeklēt S.Vensko literārās darbnīcas. “Cilvēki no šīs pasaules ir iemācījuši saprast, ka neeksistē tikai materiālās vērtības un bezpersoniska pasaules uztvere,” saka dzejnieks.

Radošā apvienība dod iespēju publicēties. Un daudz jauku, neaizmirstamu pasākumu, un kolosālu cilvēku sabiedrība – savus ieguvumus no Radošās apvienības min Elīna Dobele. Arī viņa ir aizputniece un pašlaik mācās Rīgā. “Mūžam būšu pateicīga liktenim, ka saveda mani kopā ar tik atraktīviem un sirsnīgiem cilvēkiem, no kuriem daudzi man ir kļuvuši patiešām labi draugi.”

Tie, kuri raksta, ir citādāki, un viņiem ir svarīgi satikt citus tādus pašus, citādākos. Tā domā Liepājā mītošā vērgalniece Daina Vanaga. “Man, kas esmu tur iekšā, jau liekas, ka dzeja ir modē.” Un, kad viņa un Jānis Mackus Dzejas dienās devušies savus darbus lasīt skolās, kā pārsteigums nākusi atklāsme, ka jauniešiem tas tiešām interesē. Liela nozīme ir arī tam, ka Radošajā apvienībā satiekas un saprotas dažādas paaudzes. “Agrāk arī es domāju, ka draugi var būt tikai vienaudži. Izrādās – tā nav!” saka D.Vanaga.

Liepājas rajona Radošās apvienības dalībnieku darbi pašu izdevumā “Ceļā”, žurnālā “Helikons”, “Kurzemes Vārda” pielikumā “…Vārds”, kopkrājumos. “Rietumu radio” ēterā divas reizes dienā, pulksten 11 un 14 skan arī novada dzejnieku dzeja. Svētdienās pulksten 14 pusstundu skan proza.

D.Kadeģe vairākkārt atkārto, ka daudzas labas lietas rodas tieši tad, ja lietas un cilvēki mijiedarbojas, nevis norobežojas katrs savā lauciņā. Radošā apvienība rāda, ka viņai taisnība.

Ko jaunam cilvēkam dod dzeja?
Elīna Dobele: “Dzeja – tā ir dāvana. Jebkura dāvana, arī nauda un lietas, spēj kaut ko dot tikai tam, kas prot saņemt. Dzeja ir kā spēle, kā dzīves kaleidoskops, kur uz pavisam parastām lietām paskatās no cita punkta un saprot, izjūt to neparastumu. Un nemaz nevajag obligāti pašam rakstīt.”

 Ritvars Rekmanis: “Jaunam cilvēkam dzeja dod brīvību. Ko nepaturi sevī, izliec uz papīra un dāvā citiem. Dzeja man ir tas pats, kas citam dejot, citam dziedāt un citam piedzerties.”

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Esot bijuši gadījumi, kad cilvēki pie stūres, dzeju pa radio klausoties, aizsapņojas pie sarkanās gaismas. “Rietumu radio” balss Dāvis Gūtmanis ieraksta priekulnieces Līgas Taurēnas dzeju.