Ziedi ir vieni no krāšņākajām vasaras rotām. Un, jo košāki un dažādāki ziedi, jo sirdij tīkamāk, uzskata Pāvilostas Dzintara ielas iedzīvotāja Vizma Ģēģere. Viņa piemājas dārzā audzē rozes un savu kolekciju cer papildināt ar kādas neparastākas krāsas krāšņumaugu.

“Kā pirms Jāņiem sāka, tā zied līdz pat rudenim,” par savām rozēm stāsta V. Ģēģere. Vaicāta, vai nav bijusi doma kādreiz tās tuvējā tirdziņā arī pārdot, sieviete atmet ar roku: “Nē! Es neesmu tirgus sieva!” Rozes viņa audzējot vien pašas priekam un dvēselei. “Man patīk, jo mammai kādreiz patika,” saka V. Ģēģere. Savu pirmo rozi viņa iestādījusi 1977. gadā, kad no Aizputes pārnākusi dzīvot uz Pāvilostu. Un kopš tā laika rozes dārzu daiļo joprojām.

Īpašas rūpes šiem krāšņajiem ziediem neesot nepieciešamas. “Paravēju, uzleju kūtsmēslus, un viss. Citi liek skujas, bet es atstāju tāpat,” saka rožu cienītāja. To, kādas šķirnes krāšņo piemājas dārzu, V. Ģēģere nezina. “Es tikai pērku. Ne es tās jaunās zāles zinu, ne tās šķirnes.” Un tas arī neesot būtiskākais, galvenais, ka skaista un krāsas dažādas.

Reiz no iepirkumu kataloga pasūtītas trīs atšķirīgu krāsu rozes, bet, kad tās iestādītas un sākušas plaukt, visas izrādījušās vienādi sarkanas. Dažkārt ziedi tiek iegādāti arī no dažādiem rožu audzētājiem, pie kuriem būts ekskursijā.

Pagaidām dārzā zied 28 rožu pudurīši, taču, lai būtu pavisam skaisti, to skaitu vajadzētu palielināt līdz 50, uzskata V. Ģēģere. Baltas, oranžas, sarkanas, rozā – krāsu dažādība dārza saimnieci piesaista visvairāk. Taču visspilgtāk atmiņā palikusi reiz kādā žurnālā redzētā zilas krāsas roze. “To es gribētu atrast un izaudzēt!”

Dana France,
“Kurzemes Vārds”

Rožu mūžs vidēji ir pieci līdz seši gadi, novērojusi to cienītāja Vizma Ģēģere.