Otrdien pusotru kilometru no
Gaviezes centra nomedīti pieci vilki. Medībās piedalījās 49 mednieki no
tuvējiem medību kolektīviem. Par to pastāstīja Gaviezes mednieku kolektīva
vadītājs Uldis Jaunzems.

“Septiņi vilki Gaviezes centrā – tas ir notikums,” apgalvo
U. Jaunzems. Pērn pagasta teritorijā vilki esot nokodoši divus jaunlopus.
“Gan jau vēl kādus postu darbus izdarīja, ko mēs nezinām,” spriež
medību vadītājs. Viņš pieļauj, ka vilkiem šaipusē bijusi laba barības bāze.
“Mēs to konstatējām tikai tad, ka briežu baura tur vairs nebija. Zvēru
tajos krūmos nav. Tas skaitās ķēķa masts. Tur jābūt pārpilnībai, bet nekā
nebija. Sākām pētīt, kas par lietu,” stāsta U. Jaunzems. Par to, ka
vilki šeit uzturas, liecinājušas uzietās pēdas. Šie paši dzīvnieki varētu būt
klīduši arī pa Bārtu.

Lai vilkus varētu nomedīt, vispirms bijis jānoskaidro, kur tieši tie
atrodas. “Vilki ir jāsauc, lai zinātu, kur tie ir, jo viņš atsaucas. Citi
speciālisti to māk darīt bez palīgierīcēm. Mēs to izdarām ar vecu pažarnieku sirēnu,” skaidro
U. Jaunzems. Trīs dienu laikā izdevies sazīmēt vilku atrašanās vietu, un
tas esot ļoti ātri. Otrdien sešos no rīta vilki saukti atkal. “Jauns
mednieks Andris Mednis uzņēmās iniciatīvu. Katru vakaru brauca, grieza sirēnu,
vilka koordinātes, kur viņi varēja būt. Tad trijos vakaros savilkām, kur viņi
varētu būt,” U. Jaunzems stāsta.

Mednieki 40 hektāru platībā ielenkuši septiņus vilkus, bet nomedīt izdevies
piecus – vienu vilka māti un četrus kucēnus. “Pārējie divi ne jau bez
šāviena aizgāja, bet mednieki nebija tik veiksmīgi, netrāpījās,” teic
medību vadītājs.

Vilki bijuši ar ļoti labu akotu. “Es neesmu tik liels speciālists, lai
pateiktu, cik viņi apēd, bet katrā ziņā ir runa, ka viens vilks gadā apēd
trīsdesmit stirnas. Sivēnus viņi kā ogas lasa nost. Šādā barā, pieļauju domu,
arī briedi varētu nomedīt. Pagājušo gadu bija briežu baurs tajā objektā. No
sākuma nesapratām, kas notiek. Neviena brieža, nevienas mežacūkas, nekas tur
nedzīvoja. Tātad apēduši vai aizbaidījuši,” secina U. Jaunzems.

Gaviezē vilki pastāvīgi nedzīvojot. “Pēdējo vilku, kad mēs nomedījām,
es pat neatceros. Jauns mednieks vēl biju,” viņš teic.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 10. oktobra numurā.

#kvards-20131010-07#