Liepājas Lauku konsultāciju birojā sākušies par Eiropas Savienības līdzekļiem finansēto profesionālo apmācību kursi augkopējiem. Tiem pieteikušies labi pazīstami un jau tagad visai sekmīgi strādājoši lauksaimnieki, kas tomēr uzskata, ka ir nepieciešams zināt vēl vairāk. Kaut gan vairāki no klausītājiem nebija varējuši ierasties, jo tīrumos vēl turpinās rudens darbi, vakar Vērgales pagasta zemnieku saimniecībā “Gausēni” notika praktiskas nodarbības par augsnes kvalitatīvas sagatavošanas un mūsdienīgas tehnikas pielietošanas jautājumiem.

Novērtējot un pašrocīgi izmēģinot jaunākās lauksaimniecības ierīces, graudkopēji nekavējās apspriest savas aktualitātes un šī brīža situāciju.

Kulšana Lejaskurzemē joprojām turpinās

“Sals tik drīz vismaz pie mums vēl neiestāsies. Par to liecina sliekas un peles, kas vēl dūšīgi rušinās pa augsnes virskārtu. Arīdzan zeme patlaban Lejaskurzemē ir nedaudz apžuvusi, tāpēc uz laukiem, kur nebija iespējams strādāt, nule – novembrī – pat notiek kulšana,” novērojumos ar kolēģiem dalījās Vērgales zemnieks Ainars Vigulis. Kolēģi tūdaļ apstiprināja, ka arī citos pagastos esot novērojama tāda pati aina. Rolavā gandrīz simts hektāros nenovākti stāvot rapši, labība uz lauka palikusi vairākās vietās Dunikas un citos pagastos. Pat kādam vērienīgam saimniekotājam, kurš graudus audzē trīssimt hektāru platībā, trešā daļa no ražas joprojām guļot uz lauka. Vietumis graudi jau sadīguši. Taču tādus var izmantot vismaz lopbarībai.

“Kurzemē graudkopējiem nemaz tik spīdošs šis gads nav bijis,” to dzirdot, secināja “Gausēnu” saimnieks Jānis Cielava. Tāpēc, viņaprāt, eiforijai, kas pārņēmusi vienu otru graudu audzētāju šī rudens augsto cenu dēļ, neesot nekāda pamata.

Bet Latvija labības tirgū neko nosacīt nespējot. Tur noteikumus diktējot graudkopības lielās valstis. Jau patlaban esot uzskatāmi redzams, kā tas notiek. Tiklīdz sava kūluma eksportu uz Rietumeiropu caur Latvijas ostu termināļiem uzsākusi Kazahstāna, cenas labības tirgū uzreiz nokritušās par 20 līdz 30 latiem. Nākamgad, kā rēķina “Gausēnu” īpašnieks, tās pazemināsies vēl par latiem 30–40. Tā notiks tāpēc, ka tuvākajā laikā sadārdzināšoties ķimikālijas, bet minerālajam mēslojumam turpina palielināties pieprasījums.

Sasniegtajās pozīcijās jāprot turēties

Tomēr J.Cielava domā, ka, gudri saimniekojot un aktīvi piesaistot ES atvēlētos maksājumus, pastāvēt ir un arī nākotnē būs iespējams. Tomēr vairāk esot nepieciešams orientēties uz struktūrfondiem, jo tiešie maksājumi, ko piešķir arī tikai par zālītes appļaušanu, drīz samazināsies, bet pēc tam pavisam beigsies.

Par to, ka strādāt ar perspektīvu var, savā ziņā liecina arīdzan “Gausēnu” piemērs. Šī saimniecība gadu no gada graudaugiem atvēl 127 hektārus. Liekot lietā ES atbalsta un nacionālo subsīdiju maksājumus, pamazām vien sagādāta visa nepieciešamā tehnika, iekārtota graudu kalte, apgūta rapšu audzēšana. Tagad turpinot pilnveidoties, saimniecība cenšas turēties savās pozīcijās.

Šogad “Gausēnu” pagalmā ieripojis spilgti dzeltenais kombains “Sampo”, ar kuru strādāt esot prieks. Kolēģi nekavējās pārbaudīt šo saimnieka apgalvojumu, kombains tika iedarbināts, un arī izmēģināti visi tā kloķi.

Saimniecībā audzē dažādus graudaugus, nodarbojas ar sēklkopību. Tādēļ ļoti svarīgi, ka bez atslēgu izmantošanas kombainam piecu minūšu laikā var izņemt visus sietus un šnekus, lai to iztīrītu un ķertos pie citas kultūras novākšanas.

Svarīgi rēķināties ar realitāti

“Rau, Zemgales un citu mūsu valsts novadu graudkopējiem šovasar un šoruden klājies vieglāk nekā mums, tāpēc viņiem tagad naudas netrūkstot,” iestarpināja kāds no klātesošajiem. “Gausēnu” saimnieks uz to reaģēja ar paskaidrojumu, ka tieši tāpēc jau neviens neceļ brēku par Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem. Pērn šajā laikā tie jau tika pārskaitīti zemnieku kontos. Sekoja skarbs pārmetums novadniekiem, kas esot nepietiekami aktīvi savās prasībās.

Kā uzskata pieredzējušais vērgalnieks, viens no graudkopēju klupšanas akmeņiem ir nesakoptās meliorācijas sistēmas. Rajonā sastopami zemes īpašnieki, kas drenu iztekas un kolektorus nav tīrījuši kopš saimniecības dibināšanas un pat nezina, kur tie ir atrodami. Taču tieši neattīrītās iztekas un nesakoptie grāvji noved pie tā, ka grāvjos iemājo bebri, bet lauki applūst un sējumi aiziet bojā. Līdz ar to kopējā raža iznāk ļoti zema un neattaisno ieguldītās izmaksas.

Lai pierādītu, kā iespējams sakārtot atūdeņošanas sistēmas, J.Cielava pastāstīja, kā, sēžot pie traktora stūres, iebraucis novadgrāvja dziļajā ūdenī un ar traktora kausu izjaucis bebru radīto aizsprostu. “Ja grāvis iztīrīts un tajā nav dubļu, tad arī bebri nespēj atjaunot savu dambi un pārceļas dzīvot citur,” viņš paskaidroja.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Augkopēja gudrības pie “Gausēnu” saimnieka Jāņa Cielavas (no labās) smelties vakar bija atbraucis arī pazīstamais Dunikas cukurbiešu audzētājs Aldis Vecbaštiks, kuru uz graudkopību pārorientēties piespieda cukura reforma.