Šogad dalībnieku ir ļoti daudz, tādēļ skolas čempionātu nācies rīkot nedaudz agrāk nekā iepriekšējos gados.

Lai vienlaikus klasē nebūtu jāuzņem 70 dalībnieku, notiks pieci turnīri pa klašu grupām: 1.–2., 3., 4., 5.–7., 8.–12. klases.

Šoreiz vislielākais dalībnieku skaits ir 1.–2. klašu turnīrā, tur startē 19 skolēni.

Šaha pulciņa vadītāja un spēles entuziaste Rudīte Bērziņa pastāsta, ka pirms deviņiem gadiem viņu uzrunāja skolas vadība, jo zināja, ka gan viņa, gan viņas meita aktīvi spēlē šahu.

“Lai mēs varētu atvērt šaha pulciņu, vajadzēja 10 līdz 12 bērnus. Taču notika brīnums, jo ieradās 75!

Man pie durvīm vienkārši stāvēja pūlis, kas skatījās acīs, un es nevarēju nevienam atteikt. Kolēģis mani mierināja, sakot, lai neuztraucos, ka daļa atkritīs. Sākām trenēties, un es tiešām cerēju, ka atkritīs, bet bija otrādi. Daži no tiem 75 sāka līdzi ņemt arī klasesbiedrus,” atminas R. Bērziņa.

Kādu laiku skolēniem mācīta spēles teorija un izspēlētas ātrās šaha spēles, tomēr R. Bērziņa saprata, ka kļūst nedaudz garlaicīgi. Tā radās doma par skolas čempionātu, kas skolēnos radītu nelielu spriedzi.

“Domāju, ka bērni tik ilgi neizturēs, jo čempionāts notiek no februāra līdz maijam. Bet finišēja pilnīgi visi!

Tas viņiem deva enerģiju, interesi. Rīkojam to katru gadu, un tam līdzi seko gan vecāki, gan vecvecāki un klasesbiedri. Katru gadu notiek arī apbalvošana ar medaļām uz pjedestāla, jo, godīgi sakot, izturēt turnīru, kas ilgst vairākus mēnešus, nav nemaz tik viegli.”

Paralēli šim čempionātam daļa bērnu piedalās arī Dienvidkurzemes novada skolu sacensībās un Latvijas skolu šaha olimpiādē, kur viņiem sokas labi.

R. Bērziņa ar saviem audzēkņiem lepojas, jo aptuveni 80 procenti no novada medaļām tiekot atvestas uz skolu.

Bērni esot dažādi – gan tādi, kuri spēlē savam priekam, gan tādi, kuri  grib iegūt medaļas un sacensties par vietām.

Pulciņa sauklis ir “Mēs šahu spēlējam ar prieku PRIEKAM”, jo tas esot galvenais – lai bērniem ir prieks spēlēt un iesaistīties ārpusskolas aktivitātēs.

“Vecās šaha figūras izlikām skolas gaiteņos un bibliotēkā. Bērni to izmantoja un šahu spēlēja arī starpbrīžos.

Uztraucāmies, ka figūras varētu pazust, bet visi bija ļoti saudzīgi, jo viņiem tas tiešām patīk,”

pauž pulciņa vadītāja.

Gan R. Bērziņa, gan skolas direktore Laila Roga ļoti novērtē vecāku atbalstu un iesaisti.

“Mēs runājam ar vecākiem un stāstām viņiem, cik daudz bērnam dod šahs – tas attīsta gan loģisko, gan stratēģisko domāšanu, veicina matemātiskās prasmes un iemāca bērniem pieņemt zaudējumu un priecāties par otra sasniegumiem. Vecāki, kas māk novērtēt  šaha spēles būtību, paši motivē savus bērnus iesaistīties,” stāsta L. Roga.

Direktore norāda, ka skolai ir arī sava šaha krustmāte – bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kura mēdz ierasties uz čempionāta apbalvošanu. “Viņa arī ar prieku ar visiem gribētājiem izspēlē simultānspēli!” sajūsminās L. Roga.

Pulciņa vadītāja piemin, ka no bijušās finanšu ministres skola saņēmusi dāvanu ar jaunām šaha figūriņām. Pulksteņi gan pašlaik esot veci, bet tas netraucējot spēlēt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.