Sestdien, 2.jūlijā, Grobiņas novadā, Brienamā purva apkārtnē, novērota jauna dienastauriņu suga Latvijā – kazeņu raibenis (Brenthis daphne), vēstīts portālā dabasdati.lv. Tas pamanīts arī Vaiņodes novada Kazbarupes apkārtnē. Gadījums ir visnotaļ unikāls, jo pārsvarā jaunās konstatētās sugas ir naktstauriņi.

Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis Uģis Piterāns norāda, ka Kazeņu raibeņa izplatības pamaterāls ir Eiropas centrālā un dienvidu daļa, kur tā ir bieži sastopama suga, taču virzienā uz ziemeļiem tā kļūst retāka un, piemēram, jau Polijā šī suga ir visai lokāla un reti sastopama. Tālākās zināmās atradnes uz ziemeļiem un vienlīdz arī tuvākās Latvijas robežai ir Lietuvas rietumu daļā – galvenokārt Tauraģes apkārtnē, taču ir konstatētas arī atsevišķas populācijas tuvāk Latvijas robežai, tāpēc Brenthis daphne Latvijas tauriņu pētnieku aprindās bija iekļauta potenciāli Latvijā sastopamo sugu sarakstā. Un tieši Kurzemes dienvidi bija atzīmēts kā reģions, kur teorētiski varētu šo sugu meklēt. 

B.daphne apdzīvo saulainas mežmalas, aizaugošus izcirtumus un meža laucītes u.tml. biotopus.  Sugai dots latviskais nosaukums – kazeņu raibenis, jo zilganā kazene (Rubus caesius) ir viens no galvenajiem šīs sugas barības augiem, taču kāpuri var baroties arī ar citām Rubus ģints sugām. 

Kā raksta kazeņu raibeņa atradēja Santa Bizuna, tad pirmais sugas novērojums 2.jūlijā bijis nejaušs un pavisam negaidīts.

“Sestdien izlēmām ar draugu izmest palielāku līkumu ar riteņiem, pie reizes pieķerot klāt arī manu mīļāko tauriņvietu Brienamā purva galā. Ārā +30 C, braucam. Kamēr visas grāvmalas izstaigāju, pagāja kāds laiciņš, tāpēc pēc pāris stundām jau aši, aši, tikai kaut ko retāk redzētu pieķerot klāt, braucām uz māju pusi. Šo tauriņu nofotografēju pa gabalu burtiski nenokāpjot no riteņa, jo pirmajā brīdī dēļ tumšajiem spārnu galiem likās, vai tik nav kāds agrs Atraitnīšu raibenis (Argynnis laodice) patrāpījies. Skatos – nē, vecais labais brūnvālīšu raibenis (Brenthis ino), kurš čum un mudž patreiz visās malās.”

Svētdien portālā dabasdati.lv starp tauriņu vērotājiem izvērtusies neliela diskusija par to, kā īsti atpazīt šo potenciāli Latvijā sastopamo B.daphne no biežā brūnvālīšu raibeņa, un šo diskusiju rezultātā Santa vēlreiz pievērsusi uzmanību šim vienam nofotografētajam tauriņam – nu jau konkrēti ar aizdomām, vai nevarētu būt B.daphne. Iegūtie fotoattēli bija pietiekami kvalitatīvi, lai tauriņu pētnieks Ivars Šulcs šo apstiprinātu kā Brenthis daphne. Divas dienas vēlāk, 4. jūlijā, Santa vēlreiz apmeklējusi tauriņa novērošanas vietu, kur izdevās atrast jau vismaz divus tauriņus – tātad šajā vietā ticams, ka ir sastopama pastāvīga sugas populācija.

Taču, kas vēl interesantāk, 4.jūlijā vienu kazeņu raibeni Vaiņodes novada Kazbarupes apkārtnē nofotogrāfēja arī Mārīte Ramša. Otra zināmā atradne Latvijā!

Divas dienas iepriekš, 2. jūlijā, netālu no šīs vietas vienu iespējamu kazeņu raibeņa eksemplāru nofotografējis arī Jānis Jansons, taču iegūtie fotoattēli diemžēl nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, lai sugu identificētu ar 100 procentu pārliecību. “Tātad arī šajā apkārtnē, visticamāk, ir sastopama pastāvīga kazeņu raibeņu populācija,” spriež U.Piterāns. Ņemot vērā šos divus atradumus, ir ticams, ka kazeņu raibeni ir iespējams atrast vēl kādās citās vietās Kurzemes pašos dienvidos – Grobiņas, Nīcas, Rucavas, Priekules un Vaiņodes novados.

Runājot par sugas noteikšanu, tad galvenā sajaukšanas iespējamība ir ļoti bieži sastopamo brūnvālīšu raibeni (Brenthis ino), norāda U.Piterāns. Dabā viena no pirmajām pazīmēm, kas abas sugas atšķir, ir izmērs – kazeņu raibenis ir lielāka suga un izmērs abām sugām nepārklājas. Visvieglāk abas sugas atšķiras pēc spārnu apakšpuses – kazeņu raibenim pakaļspārnu ārmala ir gandrīz pilnībā, vienmērīgi violetā krāsā, kamēr brūnvālīšu raibenim šī pakaļspārnu ārmala ir daudz raibāka, ar gaišāku laukumu centrālajā daļā. Spārnu virspusē viena no galvenajām atšķirībām ir pakaļspārnu tumšā ārmala, kas brūnvālīšu raibenim ir vairāk vai mazāk nepārtraukta, bet kazeņu raibenim – tā ir ar pārrāvumiem un viedo melnu plankumu rindu. Tiesa abām sugām virspuses zīmējumam pastāv neliela individuālā mainība (tumšāki un gaišāki īpatņi), tāpēc drošai noteikšanai vienmēr jācenšas ieraudzīt un nofotografēt arī spārnu apakšpuse. 

Kopumā Latvijā ir konstatētas vairāk kā 2500 tauriņu sugas un katru gadu, tiek atrastas jaunas sugas Latvijas faunai, taču pārsvarā jaunās sugas ir naktstauriņi, kas sastāda lielāko daļu no Latvijas tauriņu faunas daudzveidības.

Jaunas dienastauriņu sugas atklāšana ir visnotaļ unikāls gadījums, jo kopš 21. gadsimta sākuma ir atrasta tikai viena cita Latvijai jauna dienastauriņu suga – drudzeņu zilenītis (Maculinea alcon), ko 2013. gada 8. jūlijā Lilastes apkārtnē konstatēja Ivars Šulcs kopā ar somu kolēģi Jari Junnilainenu.