Dziesmas sākotnējā versija radusies jau 2018.gadā, kad svinējām valsts simtgadi, atceras A. Pūpols, kura ikdienas darbs saistīts ar Grobiņu – viņš ir Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas pedagogs.

“Iepriekš Grobiņas dzimšanas dienas svinībās biju interesējies par pilsētas ģerboni, un man bija jautājumi – kāpēc dzērve, kāpēc akmens?” pastāsta mūziķis.

Viņu iedvesmojis stāsts par to, ka dzērve ir modrības simbols, akmeni vienā kājā tā satvērusi tāpēc, lai neaizmigtu, sargājot pilsētas mieru. Reiz, braucot pēc darba mājās,

Ainaram ienākuši prātā dziesmas vārdi un ieskanējusies arī mūzika. Turpat uz vietas to visu ierunājis un ieskaņojis telefonā.

Pirmoreiz dziesma solo versijā izskanēja Latvijas simtgadei veltītajā pasākumā Grobiņas novada vidusskolā. Aranžēt to mūziķi iedvesmojis notikums skaistā, saulainā 2019.gada pavasara dienā.

Kāda no klasēm devās pastaigā uz Grobiņas Skābaržkalnu, kas ir senā kuršu apmetnes vieta. Skolēni kalna virsotnē pēkšņi sākuši dziedāt “Dzērvi”. Skolotājai pārsteigums – tas noticis bez uzaicinājuma.

Tuvojoties Grobiņas dzimšanas dienai, dziesmu “Dzērve” uzticēts ieskaņot “Kuršu sievām”. Lai viņas nedziedātu vienas, vīru balsis pievienoja pats Ainars un skaņu operators Egils Mežs, kura studijā tapa ieraksts.

Pulcēties, lai kopā ierakstītu dziesmu, šajā laikā nav atļauts, tāpēc katru balsi un mūzikas instrumentu nācās ierakstīt atsevišķi.

Flautu spēlē skolniece Marta Cīrule, kokli – Agita Ēķe, A. Pūpols – ģitāru un basģitāru. Mūziķis priecājas par iepazīšanos ar Indru Pilskalnu – Austrālijā dzimušu latvieti, kas apmetusies uz dzīvi senču zemē Dunikā. Viņa ierakstā spēlē vijoli.

“Kuršu sievu” vadītāja Anita Elere atzīst, ka dziesmas ieraksts bijis pārbaudījums, jo lielākajai daļai grupas dalībnieču šī bija pirmā pieredze studijā.

“”Dzērve” iznākusi īstā etnostilā ar roķīgu pieskaņu,” viņa saka.

A. Elere vēlas ar “Kuršu sievām” līdzīgā stilā ierakstīt arī latviešu tautas dziesmas.

Dziesmu “Dzērve” Grobiņas dzimšanas dienas nedēļā no 22. līdz 27.februārim atskaņos Grobiņas novada Facebook kontā, kā arī plānots to piedāvāt radiostacijām un izveidot videoklipu.

Savukārt ikviens grobiņnieks ir aicināts sagatavot kādu mākslas darbu: zīmējumu, fotogrāfiju, aplikāciju vai ko citu, ko svētku nedēļas laikā izvietot Lielās ielas namu logos, tā sūtot sveicienus savai pilsētai, pastāsta Grobiņas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pastore.