Grozījumiem, kas veikti lauksaimniecības risku fonda administrēšanas kārtībā, vajadzētu padarīt to zemniekiem pieejamāku. Taču Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Jānis Lots uzskata: lai arī fonds ir vajadzīgs, zemniekiem pietrūkst līdzekļu, lai tajā iesaistītos.

Valdība šomēnes apstiprinājusi Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.669 “Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda”.

Lai paplašinātu fonda dalībnieku loku, turpmāk lauksaimnieki iemaksām fondā drīkstēs pieteikt tikai vienas kultūras ziemāju vai vasarāju sējumu platības, informē Zemkopības ministrija. Līdz šim noteikumi paredzēja tikai visu ziemāju vai vasarāju sējumu platību pieteikšanu.

Grozījumi arī nosaka: kompensāciju atbalsta intensitāte lauksaimniekiem noteikumu projektā ir palielināta līdz 50 procentiem agrāko 30 procentu vietā.

Taču vismaz pagaidām Dienvidkurzemē lauksaimniecības risku fondā iesaistījušies ļoti maz zemnieku – pēc J. Lota teiktā, mazāk nekā 100 no apmēram desmit tūkstošiem saimniecību, kas bijušo Liepājas, Saldus un Kuldīgas rajonu teritorijās apstrādā laukus un tīrumus.

Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs uzskata, ka nepieciešamība pēc šāda fonda ir. “Taču pie pašreizējās rocības ir maz ļaužu, kas to var atļauties, naudas ir pārāk maz,” saka J. Lots.

Laukaugiem iemaksa fondā ir 1,2 – 7,6 lati par hektāru, kartupeļiem 18,6 – 22,2 lati par hektāru, lauka dārzeņiem – 43,02 lati par hektāru. Precīzu kārtējā gada iemaksu fondā pēc lauksaimnieka iesnieguma aprēķina Lauku atbalsta dienests.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”