Kurkst vardes, sisina sienāži. Durbes ezera istabā radīta
patiesa dabas izjūta. Tas ir viens no projektiem, kas šonedēļ piedalījās
“Liepājas rajona partnerības” Atvērto durvju dienā. Nākamnedēļ
tamlīdzīga risināsies vēl vairākos apkārtnes novados.

Trešdienas rītā viena grupa Durbes ezera istabā Skolas ielā 3 jau bijusi.
Aizputes Novada domes Attīstības nodaļas darbinieki. Viņiem ļoti paticis.

Ezera istabā izmantoti dažādi uzskates materiāli. Ir stilizētas lielizmēra
grāmatas, vitrīna ar zivju mulāžām, herbārijs. Zinātkārākie mikroskopā var
pētīt no ezera atnestos augus un dzīvās būtnes un pēc tam ar noteicēja
palīdzību atpazīt, kas tad īsti redzēts. Skārienjutīgais ekrāns ļauj uzzināt
informāciju par ezera attīstības stadijām, zivīm, augiem.

Par idejas īstenošanu atbildīga sabiedriskā vides pārvalde
“Durbe”, kas šogad atzīmēja 15 gadu jubileju. Organizācijas valdes
priekšsēdētāja Santa Brāle rāda, ka līdzīgas organizācijas šeit darbojušās arī
agrāk. 20. gados bijusi Durbes apkārtnes zvejnieku biedrība “Ezers”,
30. gados –  Durbes zvejnieku sabiedrība.

Istaba paredzēta ne tikai tūristiem un citiem interesentiem, bet arī
skolēniem, lai veidotu interesantākas mācību stundas. S. Brāle jau vizualizē,
ka vietējās vidusskolas bērni šeit varētu nākt mācīties bioloģiju. Rudenī, kad
bērniem sāksies ekskursiju laiks, ciemos gaida arī citu skolu audzēkņus. Viņa
cer, ka, izglītojot jauno paaudzi, izdosies mazināt cilvēka negatīvo ietekmi uz
dabas procesiem.

Jau rakstīts, ka pagājušajā gadsimtā ezers ļoti aizaudzis. Agrāk tā dziļums
bijis pat astoņi metri, tagad dziļākās vietas sasniedz vien divu metru atzīmi.
Piecus metrus biezs ir sapropeļa slānis, pārējās – dūņas. Ezera istabā
izveidots arī īpašs uzskates materiāls, lai šo situāciju būtu vieglāk
iztēloties.

Aizaugšana notikusi saimnieciskās darbības dēļ. “Tagad daudz kas ir
izdarīts, lai tā vairs nenotiktu. Sakārtotas attīrīšanas iekārtas, Līgutu notekūdeņus
vairs nenovada pa tiešo ezerā. No fermām ietecēja mēsli. Kolhoza laikā no gaisa
kaisīja minerālmēslus. Domājat, tas tika pārtraukts, kad kukuružņiks
virs ezera griezās otrādi?”

Ir idejas par sapropeļa izsmelšanu, taču, lai ezerā uzsāktu vērienīgākus
darbus, nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, kas prasa daudz laika
un līdzekļu. Joprojām nav apstiprināts arī apsaimniekošanas plāns. Tas
iestrēdzis valdības gaiteņos. Ezera Vecpils gals ir lieguma teritorija, tas
iekļauts “Natura 2000” dabas aizsargājamo vērtību sarakstā.

“No vienas puses, ir labi, ka mums ir tāda
bagātība. No otras puses, tas sasien rokas un liedz iespējas realizēt dažādas
ieceres,” S. Brāle prognozē, ka lieguma teritorija ātrāk pārpurvosies, jo
“tur nekas nenotiek”. Pārējā daļā brauc laivas, izraujot ūdenszāles,
un ezers ir dzīvs. Otrs veids, kā ezers tiek pasargāts no pilnīgas aizaugšanas,
ir krasta niedru pļaušana. Tam nepieciešamā tehnika nopirkta par cita projekta
līdzekļiem. Durbes ezera niedres jumtu veidošanai gan neesot piemērotas. Tās
veido biomasu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16. augusta numurā.

#kvards-20140816-06#