Lielajai talkai
neierasti piemērotie laika apstākļi mazliet paretināja talkotāju rindas
novados. Lauksaimnieki sestdien steidza apstrādāt laukus, sēt un stādīt. Tomēr
bija arī tādi, kas varēja atvēlēt laiku kopēji veicamam darbam.

Ap pulksten deviņiem no rīta Virgas
centrā manāmas tikai divas sievietes. Viņas centīgi grābj lapas pie dīķīša.
Esot jāsakopj Tautas nama apkārtne. Virgas pagastā Lielās talkas kalendārā
ierakstītas arī baronu Noldes kapenes, kas atrodas muižas parkā, netālu no cita
dīķīša. Tomēr tur neviena talkotāja nemana. Nav arī par šo vietu atbildīgās
Rutas Balodes. Kad “Kurzemes Vārds” viņai piezvana pa tālruni,
pagasta pārvaldniece stāsta, ka kapenes jau pa nedēļu sakopuši skolēni. Pati
bijusi aizbraukusi un par to pārliecinājusies.

R. Balode piebilst, ka dzirdējusi
– organizēta talka sestdienā notiek Purmsātos. Tomēr arī tur neviena neredz ne
pie Speciālās internātpamatskolas, ne stadionā. Viss ir kluss un jau sakopts.

Toties dažādi atkritumi – papīri,
pudeles, polietilēna maisiņi – mētājas ceļmalās. Sevišķi daudz to ir vietās,
kur aug krūmi vai ir mežs. Kalētu pagasta nomalē ceļa malā redzami kaudzē
sakrauti gružu maisi. Kāds šeit jau talkojis.

Talcinieki rosās arī Kalētu centrā. “Tā
jau ir tradīcija, citādi nevar,” saka bibliotekāre Mirdza Liepiņa. Viņa
kopā ar Elitu Jaunzemi, kas ir par šo talkas vietu atbildīgā, un vēl vairākām
meitenēm ierīko puķudobes. Gabaliņu tālāk bērni grābj pērnās lapas. Vairākas
brigādes aizsūtītas uz citām pagasta vietām.

“Mums jau te nav ne dārznieka, ne
sētnieka. Tā sauktie bezdarbnieki visu nevar izdarīt,” norāda M. Liepiņa.
Viņa piekrīt, ka nodarbinātības programmās iesaistīto iedzīvotāju palicis
krietni mazāk nekā krīzes laikā. “Ja kādreiz bija desmitiem, tad tagad
tikai pāris,” E. Jaunzeme papildina, ka Lielās talkas laikā tiek
sakoptas tās vietas, kam ikdienā pietrūkst laika un darbaroku.

Kopā atnākuši aptuveni 30 cilvēku,
rēķina E. Jaunzeme. Viņa piebilst, ka tie, kas nāk, to dara regulāri. Lai
arī daudz ir skolēnu, viņiem strādāšana sestdienā neesot brīvprātīgi obligāts
pasākums. To apliecina Laura Ķere: ‘”Pašas nācām. Māsas negribēja, tās gan
vilku līdzi.” Kāpēc tas ir vajadzīgs? “Lai Kalēti būtu tīrāki,
sakoptāki, lai pašiem prieks, ka te ir skaisti,” paskaidro Laura. Zemesdarbs
meitenēm neesot svešs. Gandrīz visiem laukos ir mazdārziņi, viņas norāda.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 28. aprīļa numurā.

#kvards-20140428-06#