Sestdien Nīcas vidusskolā pulcējās čaklākie mazpulcēni no visas Kurzemes. Žūrijas vērtējumam tika nodoti tikai labākie darbi. Bērni šajā sezonā audzējuši gan sliekas un trušus, gan burkānus, lilijas un vēl daudz ko citu. Taču rezultāti apliecina, ka Liepājas rajona bērni ir galvas tiesu pārāki par citiem kurzemniekiem. Pavisam Kurzemes mazpulku forumā piedalījās 96 mazpulcēni no 23 mazpulkiem.

Un pārstāvēta tiešām bija visa Kurzeme, apstiprina Kurzemes novada mazpulku koordinatore Indra Zvirbule. Pavasarī bērni izstrādāja projekta pieteikumus, ko aizsūtīja uz Rīgu reģistrācijai Mazpulku padomē. Rudenī katrā skolā darbi tika izvērtēti, un no katriem pieciem projektiem viens labākais tika tālāk – uz Kurzemes novada skati.

Norādījumiem nepakļaujas

Vispirms mazpulcēni gatavoja instalācijas, kurās varēja aplūkot, kas sezonas laikā paveikts. Pie vienas no tādām cītīgi darbojas kāda kundze. “Mēs neklausām norādījumiem no augšas,” lepni saka Talsu rajona Pūņu mazpulka vadītāja Valentīna Milberga. Ciematā, kur visi iedzīvotāji savus dārzus jau likvidējuši, mazpulcēni darbojoties pushektāru lielā laukā. Tas atrodas netālu no trim daudzdzīvokļu mājām.

“Mums veicas pat brīnumlabi,” smaidot saka V.Milberga. Vispirms iestādījuši ķiršus, bet tad padzirdējuši, ka tie Kurzemē ļoti slimo. Tad nolēmuši audzēt daudz ko tādu, ko bagātie stāda savos dārzos. “Amerikas dzērvenes mums izauga nenormāli lielas,” kundze rāda nelielu groziņu ar īkšķa gala lieluma ogām. Turpat arī koši dzelteni smiltsērkšķu augļi. “Izrādījās, ka esam iestādījuši trīs sievas un nevienu vīru. Bet ogas ir vienalga. Pat pieredzējuši dārzkopji brīnās,” lepojas V.Milberga. Trešais brīnums ir krūmmellenes. Nepavisam neesot taisnība žurnālos rakstītajam, ka tās nevajag mēslot. Mazpulka vadītāja rāda arī avenes – kazenes hibrīdu. “Bagātie ļoti ķer, jo ogas ir ļoti veselīgas, palīdz pret vēzi,” zina teikt V.Milberga.

Vēl audzējot zemenes, iesējuši septiņas vagas burkānu. Bet vecākais mazpulcēns Armands uzcēlis divas siltumnīcas. Viena būšot vīnogām, otrā audzēs tomātus, papriku un puķu stādus.

Burkānus ravē piecas reizes

Bet skolas foajē kāda meitene sava mazpulka vadītājai atkārto, ko plāno stāstīt sava projekta prezentācijā. Tajā noklausās arī Otaņķu mazpulka dalībnieces Aiva Kupše un Inga Pirte. Inga stāsta, ka audzē gladiolas. “Mamma stādīja dārzā, un man arī iepatikās,” izvēli pamato meitene. Iestādījusi divas dobītes, katra esot aptuveni 10 soļu gara. “Pārāk grūti nebija. Izauga, kā paredzēts,” apgalvo Inga. Uzziedējušas dzelteniem, sarkaniem, brūniem, rozīgiem un pat violetiem ziediem.

Savukārt Aiva neko neaudzējot. Viņa izstrādājusi projektu par tematu “Manas dzimtas mantojums – Otaņķu vējdzirnavas”. “Audzēt kaut ko man liekas par grūtu,” meitene atzīstas. Rakstīt gan esot bijis viegli, jo pašai temats ļoti paticis. Darba gaitā Aiva noskaidrojusi, ka dzirnavām piešķirts kultūras mantojuma statuss. “Satraukums drusku ir,” viņa neslēpj pirms prezentācijas.

Papildu šādu projektu izstrādei bērni varēja piedalīties arī Zemkopības ministrijas, Mazpulku padomes un zemnieku saimniecības “Ezerkauliņi” izsludinātajā konkursā “Sarkans vīriņš, zaļa bārda”. Tas tika izsludināts februārī, kad mazpulkiem tika dāvinātas burkānu sēklas, skaidro I.Zvirbule. Vasarā “Ezerkauliņos”, kas ar dārzeņiem apgādā daudzus lielveikalus, rīkots seminārs mazpulcēniem, kuri iesaistījušies projektā. Viņi ar zemnieku saimniecības īpašniekiem arī varējuši noslēgt līgumu par ražas piegādi. No Liepājas rajona to vienīgā izdarījusi Ona Vecvagare no Krotes.

Burkānus audzēja arī Dora Brundzāta no Bārtas mazpulka. Iesējusi divas piecus metrus garas dobes. Visgrūtākais audzēšanas laikā esot bijusi ravēšana. “Kādas piecas reizes bija jāravē,” meitene stāsta. Viņa neslēpj, ka mazliet palīdzējusi arī omamma. Darba gaitā meitene novērojusi, ka burkānus var sēt agri pavasarī, ka tie ir jāravē un jāretina, ka šovasar nebija jālaista, jo bieži lijis lietus.

Raža gan iznākusi mazāka, nekā plānots. Daži burkāni pārsprāguši, daudzi sapuvuši. Tomēr Dora palielās, ka lielākais burkāns sver 631 gramu, garākais sasniedz 30 centimetru atzīmi. Jautāta, ko darīs ar izaudzēto, meitene saka: “Ēdīšu!”

Bet skatē bērni par paveikto stāstīja trijās darba grupās – bērnu, tīņu un jauniešu. Katrā izvirzīti divi labākie, kas novembrī dosies uz Zemkopības ministriju, kur cīnīsies par lielajām balvām. No Kurzemes uz Rīgu dosies Kristīne Āboltiņa no Kuldīgas rajona Pelču mazpulka, Renāte Linde no Purmsātu mazpulka, O.Vecvagare un Anete Gūtmane no Krotes, Madara Gofmane un Līga Baumane no Kazdangas mazpulka.

Labākie saņem flašu

Tikmēr zālē jau sākušās svinīgās foruma atklāšana uzrunas. “Ja stādi dienām, tad stādi puķes. Ja stādi gadiem, stādi kokus. Ja stādi mūžam, tad – atziņas,” pamāca I.Zvirbule. Viņa iepriekšējā vakarā atcerējusies seno patiesību – “Darbs dara darītāju”. “Tas varētu būt mūsu šīsdienas foruma moto,” spriež I.Zvirbule. Bet Mazpulku padomes priekšsēdētāja Ilze Kļava paziņo, ka 2007.gada mazpulku maratons sācies jau pirms nedēļas Augstkalnē, kur savus labākos darbus rādīja Zemgales mazpulcēni. Toties Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis, skatoties uz mazpulcēniem un viņu paveikto, guvis apstiprinājumu tam, ka Latvijas dvēsele tik tiešām mīt tās laukos. Savukārt Nīcas vidusskolas direktors Gunārs Grīnbergs vēlēja visiem veiksmīgi aizstāvēt savus projektus.

Pēc svinīgās atklāšanas foruma dalībnieki notiesāja gardas pusdienas un tad bija pilnībā gatavi prezentēt savus projektus. Tos vērtēja zemnieki un Jaunā Rīgas klubiņa dalībnieki – bijušie mazpulcēni, kas studē Rīgā un brīvprātīgi palīdz organizēt dažādus mazpulku sarīkojumus. Izcilu projektu autori saņēma flašu, bet ļoti labu darbu autoriem piešķīra lielo dvieli vai kādu darbarīku.

Bet foruma rīkotāja I.Zvirbule vēlas izteikt pateicību Nīcas vidusskolai, tās direktoram G.Grīnbergam, viņa vietniecei audzināšanas darbā Lāsmai Petermanei, Nīcas mazpulka vadītājai Dzidrai Grīnbergai, Nīcas Pagasta padomei, Liepājas rajona mazpulku koordinatorei Dzidrai Puzei un Nīcas folkloras kopai. I.Zvirbule saka paldies arī sponsoriem – Liepājas Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājai Ārijai Jerumanei, asociācijas “Kurzemes dārzi un ogas” vadītājam Imantam Lepsim, uzņēmuma “Elpa” direktoram Gundaram Sisenim, Aivaram Priedolam, Liepājas Rajona padomei un vaska sveču liešanas darbnīcas vadītājai Solveigai Jansonei.

Uzziņai

Labākie mazpulcēnu darbi

* Instalācijas

Kazdangas mazpulks;
Krotes mazpulks;
Snēpeles mazpulks.

* Mājdzīvnieki

Lauris Bergs (Striķu mazpulks) – truši;
Rūdis Strēlis (Krotes mazpulks) – Kalifornijas sliekas.

* Dārzkopji

Krista Reinkaite (Kazdangas mazpulks) – zemenes;
Dana Andersone (Krotes mazpulks) – gurķi;
Madara Butkus (Vaiņodes mazpulks) – sīpoli.

* Grupu projekti

Šķēdes mazpulks;
Snēpeles mazpulks;
Padures mazpulks.

* Sapņu stūrītis

Madars Grijnieks (Pelču mazpulks);  
Sabīne Gūtmane (Krotes mazpulks);
Minjona Laura (Krotes mazpulks);
Jānis Zaicevs (Aizputes mazpulks) saņēma Pateicības rakstu.

* Lilijas

Madara Strēle (Krotes mazpulks);
Zanda Vērniece (Vērgales mazpulks);
Anna Grasmane (Bārtas mazpulks).

* Pētnieki

Inese Dīķe (Nīcas mazpulks);
Gita Pocjus (Krotes mazpulks);
Līga Bernāne (Saldus 2.vidusskolas mazpulks).

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”

Mazpulcēni dzied mazpulku himnu. Tās vārdus, kā novērojām, daudzi nemaz nezina.

Indra Zvirbule priecājas, ka bērni bija apmierināti ar foruma norisi, jo diena bija notikumiem bagāta.

Kuldīgas rajona Snēpeles mazpulka instalācija tika atzīta par vienu no labākajām Kurzemes mazpulku forumā.