Mati stāvus

Biedrība, kas pārstāv mazos un vidējos lauku ražotājus, aizstāv viņu intereses gūt līdzvērtīgu atbalstu lielajiem zemniekiem. “Nauda jāpārdala mazām un vidējām saimniecībām, lai būtu zināms līdzsvars,” uzsver A. Hauka.

Saeimā izveidota deputātu grupa mazo un vidējo lauksaimnieku atbalstam. “Cenšamies un darām, bet mūsu lielie ir spēcīga lobiju organizācija.

Nav pareiza naudas pārdale, ka uz 80 procentiem mazo un vidējo lauksaimnieku no lielajiem pāri paliek 20 procenti naudas,” viņa norāda.

A. Haukas teiktais, ka konvencionālajiem lauksaimniekiem varētu būt piemaksas 10 eiro/ha par to, ka tie graudaugus pirms kulšanas nemiglos, izraisīja klātesošo bioloģisko zemnieku milzīgu sašutumu. “Mati stāvus!” to komentēja arī biedrības vadītāja, “cietumā ir jāliek, ja to vispār dara.” Taču ar likumu tas neesot aizliegts, un “tur mums vēl būs cīniņš. Līdz 16. augustam jāraksta vēstule,” solīja A. Hauka.

“Tas ir nopietni?” vaicāja ZS “Šuķi” īpašniece Laima Veidemane. “Cik lasu, visi stāsta, ka, nē, pie mums neviens to nedara. Tātad viņi atzīst, ka viņi to dara!”

A. Hauka norādīja, ka 6. septembrī plānota Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes gala sanākšana par 2023.–2027. gadu: “Tāpēc man ir svarīgi, ka es jūs satieku. Varēšu tur teikt – arī Rucavā mati stāvus visiem!”

Miglo arī bioloģiskie

Pesticīdu lietošana ir daudzkārt diskutēta problēma. To atliekvielas ir atrastas pat medū, un tas aizšķērso ceļu produkcijas eksportam, atzīmēja A. Hauka. Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas statistika apliecina, ka Latvijā glifosātus lietojot maz.

Taču statistika ir par visu zemes platību, arī bioloģiskajiem laukiem, kurus ar ķīmiju nemiglo, uzsvēra L. Veidemane. “Daudzi sapērk augu aizsardzības līdzekļus Lietuvā, un tie neuzrādās. Bioloģiskajiem zemniekiem aizliedz lietot citās valstīs atļautus nekaitīgus augu aizsardzības līdzekļus, jo Latvijā tie nav reģistrēti izmaksu dēļ,” viņa pastāstīja.

Turklāt iedzīvotājiem trūkstot informācijas par to, ka arī bioloģiskie lauksaimnieki var miglot laukus.

Tomēr savāktos parakstus, lai aizliegtu lauku miglošanu vismaz kilometra attālumā no mājām LZF vērtē kā nepamatotu traci. “Zemnieku saeima to uztaisīja par tādu ārprātu, ka nu vairs neviens neko nemiglos. Protams, nevar braukt un miglot pie cita mājas, bet tas jau nenozīmē kilometru. Vajag vienkārši buferjoslu, tāpat kā gar upēm un ceļmalām. Vajadzīga tikai normāla saruna ar videniekiem, Saeimas deputātiem un lauksaimnieku organizācijām. Ārvalstīs ir izpētīts, ka pietiek ar 25 metru joslu,” atzīmēja A. Hauka.

Kuģi griež citā virzienā

Jaunais attīstības dokuments viesīšot skaidrību, kas ir zemnieks – no 3 ha zemes uz augšu, norādīja A. Hauka. “Piemājas saimniecība nav zemnieks, bet tā ir ļoti svarīga, lai pašiem un radiem būtu uzturs. Mūs virza uz to, ka visa produkcija ir jāpārdod. Vai es saviem bērniem tirgošu kartupeļus?” viņa iebilda.

Tāpat biedrībai nav pieņemami, ka politikas veidotājiem trūkstot izpratnes, ka arī zāles audzēšana ir ražošana. “Lai izaudzētu lopu, tam vajag zāli. Bet pagriež uz visiem, ka tas, kurš audzē zāli, ir dīvāna zemnieks. Protestējam, ka samazināta nauda par zālājiem. Bioloģiskajiem lauksaimniekiem arī visu laiku grib samazināt naudu,” sašutusi bija A. Hauka.

“Uzstādījuma par atbalstu mazai un vidējai lauksaimniecībai īsti nav. Daži ķeksīši. Mēs gribētu, lai visi vidējie zemnieki varētu nopirkt traktoru.”

Dunalkas augkope Aiva Kasparoviča rosināja, ka svarīgs būtu atbalsts laistīšanas iekārtu iegādei. “Šogad ieguldīju 1500 eiro, lai atvieglotu zemeņu laistīšanu. Īpaša programma nebūtu slikta, jo pēdējos gados tā ir neatņemama sastāvdaļa, lai kaut kas izaugtu,” viņa teica.

“Kāpēc mēs ļaujam sevi apbižot?” bioloģisko zemnieku apbēdinājumu pauda Arvils Timbra. “Jūs esat ļāvuši sevi apbižot jau iepriekšējos plānošanos periodos,” norādīja A. Hauka. “Tagad ļoti cenšamies kuģi pagriezt citā virzienā. Mūs glābj ES nostādne – vairāk jāatbalsta mazie un vidējie, lai saglabātos lauku apdzīvotība. Viņi ir sapratuši, ka lielās saimniecības iztukšo laukus. Ja būs nepieciešams, rakstīsim Eiropas Komisijai, lai izgaismotu, cik tad ļoti Latvijā atbalsta mazo, vidējo un zaļo.”

Pārceļ un nomet

Pretrunas starp lielo un mazo lauksaimnieku interesēm izgaismo arī zemes iegādes problēmas. Sandijs Upmalis Dunikā veido bioloģisko saimniecību gaļas lopu audzēšanai. “Gribēju blakus savai dzīvesvietai iegādāties zemi. Tevi uzreiz apspiež kāds lielais, kurš par pusotru – diviem tūkstošiem vēsā mierā paņem, pārceļ tevi un nomet. Tā nu viņa zeme sākas turpat aiz manas mājas, viņš mierīgi pa dienu miglo. Sanāk, ka mēs lielajiem traucējam dzīvot,” secinājis lauksaimnieks.

Turklāt – ja lielais lauksaimnieks pie reizes nomiglo arī bioloģiskā kaimiņa lauku un kontrole tur atrod miglošanas pēdas, ir sods par neatļautu līdzekļu lietošanu.

Zemes iznomātāju lēmumi arī finansiāli graujot lauksaimniekus. L. Veidemane norādīja, ka gaļas lopu audzētājiem projektu saistības esot spēkā septiņus gadus, nevis piecus kā citiem. “Ja ceturtajā gadā īpašnieks noņem nomas hektārus nost, jo pats grib kaut ko darīt, tad par šiem četriem gadiem saņemtais bioloģiskais maksājums valstij jāatdod atpakaļ,” viņa pastāstīja.

“Es par savu saimniecību maksāju ap 800 eiro tikai par bioloģisko sertifikāciju. Ja kaut kas nav kārtībā, atbalsta naudu vēl noņem nost.”

A. Hauka šajā situācijā šaubās, kā Latvija sasniegs zaļināšanas mērķus un kā tiks līdz 20 procentiem bioloģisko lauksaimnieku. Daudzi izvēloties vairs nebūt bioloģiskie, jo tas izmaksā pārāk dārgi, vēlas pāriet atpakaļ uz konvencionālo saimniekošanu.

Uzziņai

Izmaiņas salīdzinājumā ar 2014.−2020. gada plānošanas periodu

No 2021. līdz 2022. gadam lielāko daļu atbalsta pasākumu turpinās pēc esošajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Lielākās izmaiņas skars atbalsta pasākumu “Ieguldījumi lauku saimniecībās”, kur, lai nodrošinātu, ka atbalstu saņem lielāks skaits lauksaimnieku, tiks samazināts maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs – 1 milj. EUR, tiks noteikts ierobežojums traktora un kombaina iegādē – attiecīgi no katra pa vienam.

Izdalītas trīs saimniecību grupas esošo divu vietā – mazās saimniecības ar apgrozījumu 15 000−70 000 EUR, vidējās saimniecības ar 70 001–350 000 EUR, lielās saimniecības virs 350 000 EUR.

Noteikta obligāta prasība veikt investīcijas vides/klimata un labturības jomā − vidējai saimniecību grupai 30% apmērā, lielām saimniecībām ar apgrozījumu virs 500 000 EUR – 100%.

Specifiski atbalsta instrumenti mazo un vidējo saimniecību grupai – kā kombinēts finanšu instruments, t.i., aizdevums ar daļēju pamatsummas atmaksu, ja izpildīti biznesa plānā definētie mērķi. Šī instrumenta īstenošana tiks uzsākta ar 2023. gadu.

Kopējā Latvijas tiešo maksājumu aploksne 2021.–2027. gadam būs 2,48 miljardi eiro, savukārt finansējums lauku attīstībai būs 848 miljoni eiro.

Papildus ir piešķirts ES finansējums 85 miljonu eiro apmērā lauku attīstības pasākumiem, lai veicinātu atgūšanos no Covid-19 krīzes.

Zemkopības ministrijas mērķis – panākt, lai līdz 2027. gadam Latvijā vismaz 20% lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb 398 000 hektāru būtu izmantota bioloģiskajā lauksaimniecībā, virzoties uz ES zaļā kursa mērķi, 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes 2030. gadā.

Avots: ZM