Pāvilostas ostā, Sakas upes labajā krastā, pašreiz norit sparīgi zemes darbi. Tur top zvejas kuģu piestātne, kuras garums būs 128 metri. Ostas pārvaldnieks Zigmumds Smirnovs teica, ka ekspluatācijā jaunbūve jānodod jau novembrī. Zvejas kuģu piestātnes projekts, ko izstrādājusi firma “Consulting” Rīgā, izpelnījies 200 tūkstošus latu lielu Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Kā zināms, tas tiek izmaksāts tikai pēc tam, kad objekts ir nodots ekspluatācijā.

Tādēļ Sakas Novada dome celtniecības finansēšanai paņēmusi kredītu bankā. Galvenais būvdarbu veicējs ir lietuviešu firma “Lokis”, kas bāzējas Klaipēdā. Kaimiņvalsts uzņēmēji ar līdzīgu uzdevumu jau strādājuši Skultē. No turienes ceļā uz Pāvilostu patlaban devies peldošais celtnis. Zigmunds Smirnovs atzina, ka darbi zvejas kuģu piestātnē esot nedaudz aizkavējušies, tādēļ bažas viešot, kā notiks betonēšana. Taču lietuvieši solījuši, ka viss tikšot izdarīts paredzētajā termiņā.

Pagājušās nedēļas nogalē no Hannoveres Vācijā uz Pāvilostu atveda pirmo metāla kravu, kas paredzēta rievsienas celtniecībai. Alūksnes firmas “Starptautiskie pārvadājumi” šoferis teica, ka brauciens ar 28 tonnas smago vedumu noritējis normāli un tagad viņš došoties uz Hannoveri pēc nākamās kravas. Cik braucienu būs nepieciešams veikt, viegli aprēķināt, ja zināms, ka ar vienu kravu iespējams uzcelt 20 metru rievsienas, bet pavisam jāuzbūvē 128 metri. Zigmunds Smirnovs sacīja, ka metāla otrā krava sasniegs ostu jau šodien.

Piekrastes zvejnieki, protams, ir apmierināti, ka viņu kuģīši saņems jaunu piestātni, jo vecajā vietā, kur nācās darboties līdz šim, kā teica Pāvilostas zvejnieks Vairis Vaskops, “varēja kājas izlauzt”. Tomēr, viņaprāt, arī pēc projekta pabeigšanas kopējo iespaidu par ostu turpināšot bojāt tā piestātņu daļa, kas atrodas iepretī administratīvajai ēkai. Iebraucot ostā no jūras puses, tā izskatoties vienkārši briesmīga. Turklāt tur tāpat varot “kājas izmežģīt”. Otra lieta – pirms projektēšanas uzsākšanas neesot uzklausīts pašu zvejnieku viedoklis. Bet viņi vēlējušies, lai dabīgā lunka jeb upes ieloce, kas bija izveidojusies, piestātni iekārtojot, netiktu norakta. Tā taču veidojusi kuģiem labu aizsardzību ledus iešanas laikā. Tagad, kad krasta izvirzījums norakts, ledus gabali bojāšot kuģus. Zvejnieki cerot, ka projekta pirmajai kārtai sekos vēl arī otrā, jo svarīgi ir, lai būtu vieta, kur lomus izkraut.

Arī Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons atzina, ka pirmajai piestātnes būvdarbu kārtai, ja tā izdosies, kā pienākas, vajadzētu sekot nākamajai. Tādi plāni jau arī loloti. Bijis domāts uzcelt zivju saldētavu un zivju tirgu. Taču pašvaldība to nav varējusi. Tomēr viņš neizslēdzot iespēju, ka nākotnē tas arī notiks. Tuvākajos gados Eiropas Savienības struktūrfondiem tikšot atvēlētas milzīgas naudas summas, un uzņēmējiem ir jābūt gataviem tās apgūt. Arī novada pašvaldība, kad būs saņemti Eiropas maksājumi un nokārtots aizņēmums, neapstāšoties pie sasniegtā.

Celtnieki izkrauj no Hannoveres atgādāto metāla kravu, kas paredzēta rievsienas būvei.