Sēdes darba kārtībā bija iekļauts punkts par skulptūras aizvietošanu un nodošanu bez atlīdzības Limbažu novada domes īpašumā.

2018. gada rudenī Grobiņas novada dome un Alojas novada dome slēdza līgumu par skulptūras pārvešanu uz tās īstajām mājām pēc gadu desmitiem ilgiem klejojumiem pa Brāļu kapiem Priekules un Grobiņas novadā. Vienam no pēdējiem K. Zāles darbiem, kas veltīts Latvijas Brīvības cīņu dalībniekiem, alojieši saziedoja naudu. Piemineklis 1940. gadā būtu uzsliets Alojā, ja vien nesāktos padomju okupācija un pēc tam Otrais pasaules karš. Karavīra skulptūru sakopa un 2018. gada decembrī uzstādīja Alojā.

Termiņš līgumā plānotajai skulptūras aizvietošanai bija 2010. gada 30. aprīlis, tomēr tā nenotika. “Palika tukša vieta – pieminekļa pamatne,” teica Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Galeckis. “Ar Brāļu kapu komiteju šajā lietā iesaistīta arī Krievijas puse, kas uzstājot, ka piemiņas zīmēm kapsētā ir jābūt.”

Starpvalstu līgums nosaka, ka karavīru kapi Medzes pagastā ir Krievijas Federācijas jurisdikcijā. “Aizvietošana iet kā pa viļņiem,” atzīmēja A. Galeckis.

“Kā nāk 8. un 9. maijs, tā Krievija aktivizējas. Atceres dienas paiet, viss pāriet. Šogad Krievijas konsulāts aktīvi iesaistījās, atrādīja trīs metus Brāļu kapiem Medzē.

Vienu izvēlējās, ka to varētu likt augšā, lai iet darbi uz priekšu. Taču pieminekļa nav, ir miers un klusums.” Pašvaldība rūpējas par zāles pļaušanu un kārtību.

Jaunā Limbažu novada dome atsūtījusi iesniegumu ar lūgumu pagarināt skulptūras aizvietošanas laiku līdz šī gada beigām. “Alojas novada vairs nav, tagad Limbažiem viss ir krāgā,” “Kurzemes Vārdam” sacīja A. Galeckis. “Bija noruna: lai nepaliktu tukša vieta, noliekam te citu pieminekli.” To arī nevarot tā uzreiz izdarīt, jo mets ir jāapstiprina būvvaldei, tāpat jāapseko pieminekļa pamats, jāpārliecinās, ka tas nesagāzīsies.

Kāpēc tad nekas nevirzās uz priekšu? “Alojā bija izdomājuši, ka tas viss notiks par velti,” skaidroja A. Galeckis. “Mums tā naudas puse nav saistoša. Mēs pieminekli, kas šeit bija nodevām, viņi apsolīja uzlikt vietā. Pārējais mūs neinteresē, izņemot, ka negribētu tur saskaņot nezin ko. Mets bija gana neitrāls – nebija ar zobenu un zvaigzni pierē.”

Iepriekšējais Krievijas puses piedāvājums – betona skulptūra no kādas privātkolekcijas Liepājā – nav bijis pieņemams.

Par domes lēmumprojektā norādīto jauno termiņu pieminekļa aizvietošanai, šī gada 31. decembri, A. Galeckis norādīja, ka “jautājums stipri utopisks”. Domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atgādināja, ka Alojā nogādātais piemineklis joprojām “ir mūsu grāmatvedības uzskaitē”. Tas tur uzņemts 90. gados, grobiņnieki jau iepriekš vērtīgo skulptūru izglāba pēc Priekules Brāļu kapu memoriāla rekonstrukcijas 70. gados. A. Priedols rosināja jaunu termiņu – 2022. gada 1. maiju.

“Kā mēs varam nodot pieminekli bezatlīdzības lietošanā, ja viņi nepilda savu solījumu?” vaicāja deputāts Andrejs Radzevičs. Šāds lēmums arī netika pieņemts, apstiprināts domes priekšsēdētāja ierosinātais aizvietošanas termiņš, vai arī, kā teica A. Radzevičs, “gaidām vīru atpakaļ 30. aprīlī”.

Limbažu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Aivars Krūmiņš pastāstīja “Kurzemes Vārdam”, ka atbildība par K. Zāles skulptūras aizvietošanu bijusi Alojas novada domes priekšsēdētāja vietniekam Jurģim Rācenim. “Ar visu to novadu reformu, protams, viņš nedarīja neko, būsim atklāti. Šad tad atgādināju, ka vecais parāds karājas gaisā un kādreiz būs jānokārto,” norādīja A. Krūmiņš. Viņš apgalvoja, ka “vajadzētu aktualizēt tēmu” un noteiktajā termiņā izpildīt vienošanos.