10 gadu jubileja Klaipēdas Latviešu biedrībai un Baltu vienības dienas atzīmēšana – tas bija iemesls, kas sestdien Klaipēdā pulcināja kopā latviešus un arī lietuviešus no Klaipēdas apriņķa, Akmenes, Liepājas un rajona, kā arī Rīgas. Svētku reizē no jauna godā tika celts baltu tautu karogs.

Latvijas šokolāde tomēr labāka

Klaipēdas Latviešu biedrība tika dibināta 1998.gadā, un deviņus gadus tās priekšgalā ir Klaipēdas latvietis Gotfrīds Tapiņš, kura dzimtas saknes meklējamas Būtiņģē, kad tā vēl bija Latvijas teritorija. 2001.gadā viņš paplašināja darbību un nodibināja Klaipēdas apriņķa latviešu asociāciju “Atpūta”, lai aktivizētu arī ārpus Klaipēdas dzīvojošos latviešus.

Vairāku gadu laikā G.Tapiņš īstenoja projektu “Lietuva un Latvija – kopīgas saknes un esam tik tuvi”, kura laikā notika daudzi kultūras saiknes stiprināšanas pasākumi. Klaipēdā katru gadu tiek svinīgi atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena, Liepājas rajona mākslinieki un pašdarbnieki regulāri rīko fotoizstādes un sniedz koncertus Klaipēdā un tās apriņķi.

Arī Klaipēdas Latviešu biedrības jubilejā netrūka viesu, kuri par godu šim notikumam sniedza koncertu. Pasākumā uzstājās tautas mūzikas un deju ansamblis “Žemaitukas” no Klaipēdas, folkloras kopas “Silavoti” un “Laiva” no Rīgas, folkloras kopa “Vēlava” no Liepājas, etnogrāfiskie ansambļi no Nīcas, Otaņķiem un Bārtas, kā arī Rucavas lauku kapela “Paurupīte”.

Ar Klaipēdas Latviešu biedrību laika gaitā laba sadarbība izveidojās arī Rucavas Tradicionālās kultūras centra vadītājai Sandrai Aigarei, kura arī bija ieradusies sveikt pārrobežas tautiešus. Bez tam latvieši cienastā bija sagatavojuši kārtīgus nacionālos ēdienus un dzērienus – maizes kvasu, atspirdzinošu un sātīgu skābputru, kā arī rupjmaizi un medu, ar ko svētku viesi labprāt mielojās pasākuma neoficiālajā daļā. Īpašu dāvanu G.Tapiņam un pārējiem Klaipēdas latviešiem sarūpēja bārtenieki – par vienu no Latvijas zīmoliem dēvētu “Melno Rīgas balzamu”, kā arī “Laimas”  šokolādes. “Jūs visi taču saprotat, ka mūsu “Laimas” šokolāde tomēr ir labāka par Lietuvā ražotajām,” smejot konkurences dzirksti dāvanas pasniegšanas laikā uzšķīla Bārtas Kultūras nama vadītāja Gunta Klievēna.

Savukārt G.Tapiņš sabraukušajiem viesiem sacīja, ka viņš ir dziļi aizkustināts par atsaucību un sirsnību no saviem draugiem. “Vēl lielāks prieks ir par to, ka jūsu ir tik daudz,” viņš piebilda.

Izmanto sarunās ar Zviedrijas valdību

Klaipēdas Latviešu biedrības 10 gadu jubilejas svinības tika apvienotas ar Baltu vienības dienu, kas tiek atzīmēta 22.septembrī. Šī datuma izvēle saistās ar 1236.gada Saules kaujas norises laiku, kad lietuvieši kopā ar zemgaļiem sakāva Zobenbrāļu ordeni. Baltu vienības dienas būtība ir veicināt latviešu un lietuviešu – šodien pasaulē vienīgo baltu valodu runātāju – tuvināšanos un draudzību, kā arī sekmēt visu to, kas vieno Latviju un Lietuvu.

Par godu šai dienai G.Tapiņam radās ideja atkārtoti tautā laist baltu karogu, kas pagaidām tiek izmantots ļoti reti. Rīgas kara muzeja speciālists Krišs Kapenieks pastāstīja šī karoga rašanās vēsturi. 1943. un 1944.gadā vācu okupācijas laikā Rīgā pastāvēja nacionālā pretošanās kustība “Nacionālā sardze”, kurā piedalījās arī vēstures skolotājs Jūlijs Bračs. Viņš skolēniem mācīja Baltijas vēsturi un, spriežot par šo valstu nākotni, secināja, ka vienīgā pastāvēšanas iespēja ir Baltijas valstu vienotība. Tad arī radās doma par karogu, kas simbolizētu visas baltu tautas. To veido baltās krāsas josla no Igaunijas karoga, ķiršsarkanā no Latvijas un dzeltenā krāsa no Lietuvas karoga. Vienu “Nacionālās sardzes” dalībnieku Valentīnu Silamiķeli vēlāk vācieši iesauca leģionā un, karam beidzoties, 1945.gada maijā viņam kopā ar vairākiem citiem biedriem izdevās nokļūt Gotlandē, Zviedrijā. Tur bija ap 150 latviešu, igauņu un lietuviešu karavīru, kuri, sarunājoties ar Zviedrijas valdību par savu likteni, izmantoja baltu karogu. Tiesa, rezultāts nebija baltiešiem labvēlīgs, viņus tomēr izdeva PSRS.

Aicina mācīties baltu valodas

Baltu karogu atsāka lietot Atmodas laikā. To izgatavoja arī vēsturnieks Oļģerts Alns. Un šogad, kad janvārī pie viņa viesojās G.Tapiņš, viņš nolēma tos izgatavot un popularizēt Klaipēdas latviešu un arī lietuviešu vidū.

Svinīgā pasākuma laikā G.Tapiņš baltu karogus pasniedza vairākiem kolektīviem un cilvēkiem, kas piedalījušies Klaipēdas Latviešu biedrības aktivitātēs, tādējādi izsakot pateicību par sadarbību.

Uz svinīgi pasākumu bija ieradies arī Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Arnolds Treide, kurš savā uzrunā pauda prieku par iespēju kārtējo reizi tikties ar ļaudīm, kuriem ir vienāda domāšana un bijis vienāds liktenis. Viņš bija atvedis sev līdzi interesantu albumu, kurā ir 1994.gadā uzņemtas fotogrāfijas, kā arī Zviedrijas un Latvijas avīžu izgriezumi. “Baltu karogs nestāv tikai muzeju vitrīnās. Šo karogu izmantoja pieņemšanā Zviedrijas Ārlietu ministrijā. To nesa tie paši leģionāri, kurus Zviedrijas valdība savulaik izdeva PSRS režīmam. Un 1994.gadā Zviedrijas valdība un pat karalis viņiem oficiāli atvainojās par šo savulaik nodarīto pārestību. Baltu karogu leģionāri tad arī uzdāvināja Zviedrijas karalim. Tāpēc es ceru, ka baltu karogs ar laiku izies tautās plašāk un mēs pasaulei varēsim parādīt, ka baltiešiem ir pašiem savs karogs,” pastāstīja A.Treide.

Savukārt vēsturniece Inga Kapeniece klātesošos aicināja vairāk mācīties kaimiņtautu valodas. “Lai mēs labāk varētu viens otru saprast bez svešvalodu starpniecības,” viņa piebilda.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Klaipēdas Latviešu biedrības vadītājs Gotfrīds Tapiņš ir gandarīts, ka uz jubileju sabraukuši biedrības draugi no malu malām.

Svētku dalībniekiem par prieku uzstājās Intas Jaunciemas (centrā) vadītā Rucavas lauku kapela “Paurupīte”.

Sparīgu danci griež folkloras kopas “Laiva” dalībnieces māsas Paula un Ilga Ābeles.

Arnolds Treide rāda fotogrāfijas par baltu karogu izmantošanu Zviedrijas karaļnamā.