liepajniekiem.lv
Ziemas rapsis jāpārsēj
Portāls liepajniekiem.lv noskaidroja, ka visvairāk cietusī lauksaimniecības kultūra ir ziemas rapsis. Situācija saimniecībās gan atšķiras.
Kooperatīvā sabiedrība “Vērgale-1” audzē ziemas kviešus, ziemas rapsi, vasaras kviešus, miežus, auzas un zālāju – āboliņu zaļināšanai.
Valdes priekšsēdētājs Aigars Novads stāsta, ka viņu sējumi nav daudz cietuši:
“Ziemas kvieši pārziemojuši labi, bet izslīka viens rapša lauks, kas visu ziemu stāvējis slapjš.”
Lauksaimniecībā mēdz gadīties visādi, viņš saka, tāpēc neprāto, kā klāsies sējumiem turpmākajos mēnešos.
“Viss atkarīgs no laikapstākļiem. Kad paliks siltāks, tuvosies 10 grādiem, tad sāks attīstīties nezāles un būs pret tām jāsāk miglot,” A. Novads drošs par tuvāko.
“Vērgalē-1” minerālmēslu sēja nav pabeigta. Kamēr nāk slapjš no debesīm, ar smago tehniku uz laukiem arī nebrauks.
Medzes pagasta zemnieku saimniecībā “Sili” 260 hektāros audzē vasaras un ziemas kviešus, lauku pupas, rapsi.
Īpašnieks Normunds Sils saka:
“Ziemāji izskatās labi, varētu pat teikt – priekšzīmīgi. Rapsis pāris hektāros nav izdzīvojis, būs jāpārsēj, bet tiešā sējā to izdarīt ir samērā vienkārši.”
Atkārtotais darbs arī neiesitīšot jūtamu robu saimniecības budžetā.
Zemnieks nepavēsta neko jaunu, teikdams, ka zemkopību, pirmkārt, ietekmē laikapstākļi. Turklāt tie nav kā kādreiz, kad bija kārtīgas ziemas, pavasaris un ūdens tā neuzkrājās.
Taču tagad ziemā, kad jāsnieg, lietus līst aumaļām. Tāpēc “Silos” daudz neeksperimentē. Sēj kultūras, kas mūsu klimatiskos apstākļus iztur, – lai ir drošāk.
Sējumiem pāri nodara arī meliorācijas sistēmas, jo vecas. Lauku meliorēšanai liela nozīme, turklāt svarīgi, lai grāvji būtu iztīrīti arī kaimiņiem.
Ja vienā saimniecībā tos sakārto, bet blakus neko nedara, tad ūdens neaiztek.
“Šad tad kāds kaimiņš kaut ko nav izdarījis, tad viņam to pasaku, un grāvjus iztīra. Man pašam arī visu laiku jāskatās līdzi, vismaz tik daudz, kādas ir iztekas,”
Normunda Sila laukos vērienīga meliorācija nav bijusi, bet viņš paredz, ka nākotnē tā būs vajadzīga. Ir nopircis klāt zemi, kas jāmeliorē.
Uz jautājumu, kāds būs lauksaimnieka gads, viņš atbild: “Man jau liekas, ka normāls. Beidzot viss sakārtojies – pasaulē minerālmēsliem un graudiem cenas nostabilizējušās, un man tas labāk patīk nekā lielie lēcieni. Nu var plānot uz priekšu, kaut ko saprast, cik nopelnīsi. Bet bija divi gadi, kad te tu ļoti daudz nopelni, te atkal ļoti daudz zaudē.”
Vēl var uznākt sals
Kāda situācija ar ziemājiem ir Dienvidkurzemes novadā kopumā, portāls jautāja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Liepājas biroja augkopības speciālistam Mārtiņam Pružinskim.
Viņa novērojumi ir tādi, kā zemnieki jau stāstīja, – ka ir lauki, kuros ziemas rapsis aizgājis bojā. Savukārt kvieši pārziemojuši diezgan labi. Tāda situācija esot visā Latvijā.
“Tagadējie mainīgie laikapstākļi sējumus neietekmē,”
apgalvo M. Pružinskis.
“Cik saprotu, vēl būs temperatūra zem nulles, taču, cik zema, to grūti prognozēt. Ja sals nebūs liels, ne vairāk par mīnus 15, tad kviešiem un miežiem tas neko nenodarīs. Rapsim gan lapas varētu nosalt un pēc tam būs grūti atjēgties.“
Par salu aprīlī nebūtu, ko brīnīties.
“80. gadu beigās taču ir bijis pat sniegs maijā! Un atceros, ka 90. gados ap Jāņiem Vidzemē pilnīgi nosala zāle,”
turpina augkopības speciālists.
Arī viņš neizsaka minējumus par to, kā šogad varētu klāties zemkopjiem. To varēšot spriest, skatoties, kādas ir pamatlīdzekļu izmaksas un par kādu cenu tiks pārdota raža.
“Zemnieki šobrīd vēl pērk daudz ko, tāpēc ka pagājušajā rudenī viņiem naudas bija maz un nevarēja iegādāties visu vajadzīgo. Tagad pērk minerālmēslus, drīz – augu aizsardzības līdzekļus.”
Varbūt šis gads būs līdzīgs pērnajam, kad augi pavasarī nosala, vasarā izdega, rudenī slīka.
“Tas viss zemniekiem būtu mazākais, galvenā ir nauda – cik ieguldīta, cik saņemta. Ja bilance būs pozitīva, tad arī sausumam nevajadzētu būt lielai problēmai. Svarīgākais, kādi būs ieņēmumi pret izdevumiem. Bet visu pārējo var pārdzīvot.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
