Pēkšņi uznākušais sals un sniegs sagādājis lielas raizes mūspuses biteniekiem. Katra diena viņiem atnesot tikai un vienīgi zaudējumus. Ar Latvijas Biškopības biedrības Liepājas nodaļas vadītāju Māri Romanovu vakar sazinājāmies tieši tādā brīdī, kad viņš strādāja dravā. “Tās izmaiņas, kas tagad notikušas ar laika apstākļiem, ir tieši tas, ko vismazāk vēlējās piedzīvot dravnieki.

Siltās ziemas iespaidā bites vairs negulēja, bet bija sākušas rosīties pa stropu un perot. Daļa no bitēm pat uzdrīkstējās atstāt stropu, lai dotos ievākt pavasara ziedu putekšņus un ūdeni. Putenis tās pārsteidza ceļā, un medus vācējas vairs mājās neatgriezās. Līdz ar to saimes ir ļoti novārgušas un nav darboties spējīgas,” M.Romanovs pastāstīja. Saimju samazināšanās joprojām turpinoties. “Drava, kurā patlaban darbojos, atrodas dziļā ielejā. Spīd saulīte, un dienas vidū gaiss ir tā iesilis, ka var droši vilkt nost kamzoli, lai sauļotos. Arī bites šo siltumu sajūt un bariem atstāj stropu, bet, pacēlušās gaisā, tūdaļ nonāk ziemeļu vēja apskāvienos un aiziet bojā,” piebilda bitenieks.

Bitenieku nodaļas vadītājs uzsvēra, ka, lai saglabātu to, kas vēl ir palicis, dravniekiem nākšoties ļoti daudz strādāt. Vispirms viņiem jāgādā, lai stropos netrūkst barības. Bet vēlāk, kad pavasaris būs atgriezies uz palikšanu, vajadzēšot vairākas saimes apvienot vienā, lai tās kļūtu darboties spējīgas. “Vārgas, nespējīgas saimes turēt nav vērts, jo no tām nav nekāda labuma,” viņš teica, apsolot, ka par šīm lietām, kas jādara, lai dravas neizputētu, runāšot nodaļas dalībnieku tuvākajā sapulcē, kas paredzēta 11.aprīlī. Bet līdz tam laikam katram jāturas, kā viņš prot un spēj. Gluži kā ierakumos. Daudzi bitenieki satraukti zvanot, un M.Romanovs arī dodot norādījumus, kā rīkoties.

“Kurzemes Vārds”