Balstoties uz Valsts kontroles (VK) revīzijas atklājumiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic pārbaudes par dažādām iespējamām nelikumībām vairākās pašvaldībās, tai skaitā arī saistībā ar saņemtajiem ziedojumiem un atalgojuma aprēķinu deputātiem.

KNAB ziņu aģentūrai apliecināja, ka pārbaudes sāktas par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto ierobežojumu iespējamu pārkāpšanu.

Pārbaudes vēl notiek, tāpēc par to gaitu un tajās iesaistītajām personām, kā arī pašvaldībām KNAB komentārus pašlaik nevar sniegt.

VK aģentūrā LETA noskaidroja, ka revīzijā par pašvaldību budžetiem konstatēts, ka 25 pašvaldības 2016. un 2017.gadā ir pieņēmušas vai lūgušas ziedojumus, nesaņemot augstākas amatpersonas vai domes atļauju. Tāpat 20 pašvaldības ir pieņēmušas ziedojumus vismaz 152 004 eiro apmērā no komersantiem un citām personām, ar kuriem iepriekš ir bijuši kādi darījumi un kuri nav uzskatāmi par neiesaistītām trešajām personām.

Savukārt četras pašvaldības saņēmušas ziedojumus no neidentificējamām personām vismaz 2810 eiro apmērā.

2016. un 2017.gadā Liepājas pilsētas pašvaldība saskaņā ar noslēgtiem ziedojumu līgumiem no komersantu saņēma ziedojumus 64 000 eiro apmērā. Ziedojumu līgumos bija norādīts, ka ziedojumi ir veikti ar mērķi atbalstīt Liepājas hokeja meistarības attīstību un izlietojami hokeja attīstībai. Pēc 64 000 eiro ziedojuma saņemšanas pašvaldība periodiski veica tā pārskaitījumus biedrībai “Hokeja klubs Liepāja”, tādējādi pārkāpjot pašvaldībai noteiktos ierobežojumus.

Savukārt kāds Rucavas novada pašvaldības deputāts balsojis par nekustamo īpašumu nodošanu bezatlīdzības lietošanā nodibinājumam, kurā ieņem algotu amatu kā palīgstrādnieks. Nododot īpašumus bezatlīdzības lietošanā, pašvaldība līdz revīzijas veikšanas brīdim nebija aprēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli, tā rezultātā negūstot ieņēmumus vismaz 3593 eiro apmērā.

Tāpat kādas Rucavas novada pašvaldības aģentūras vadītāja, parakstot patapinājuma līgumu, nodevusi biedrībai bezatlīdzības lietošanā telpas bez atbilstoša domes lēmuma, vienlaikus esot šīs biedrības valdes locekle. 2015.gadā iestādes vadītāja arī noslēgusi telpu nomas līgumu ar uzņēmumu, kurā ieņem algotu amatu, tā pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus.

Analizējot revīzijā iegūto informāciju par deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, VK noskaidrojusi, ka virknē pašvaldību, nosakot augstāku stundas likmi, deputātiem aprēķināta lielāka mēneša atlīdzība nekā to pieļauj Atlīdzības likums. Visi šie pārkāpumi notikuši 2017.gadā.

Tādi, piemēram, Grobiņas novada pašvaldībā deputātiem mēneša atlīdzība aprēķināta kopumā par 18 265 eiro lielākā apmērā nekā to atļauj Atlīdzības likums.