Kaut gan ar kokapstrādi buncenieks Imants Katlaps nodarbojas tikai pāris gadus, viņa darinātajiem cirvju un āmuru kātiem, pavārnīcām un karotēm, bet jo īpaši izkapšu kātiem tuvākajā apkārtnē pieprasījuma netrūkstot. Amatnieka prasmi I.Katlaps esot apguvis no Guntas Grenovskas, kas beigusi Liepājas Mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu.

Kad prasme bijusi rokā, viņš iegādājies nepieciešamos darbarīkus, nopircis nelielu kokapstrādes virpu un mājās – zemnieku saimniecībā “Bablāni”, kur saimniekojot kopā ar tēvu Rūdolfu un māti Mariju, – ierīkojis savu darbnīciņu. Tur tad nu ziemas vakari arī aizvadīti. Iztikšanu, darbojoties ar šādu vērienu, nopelnīt, protams, neesot iespējams, taču kaut kāds atbalsts dzīvošanai tomēr sanākot.

Darbietilpīgi esot izkapšu kāti, taču cilvēkiem tie nepieciešami, jo ne jau visur iespējams izmantot mehāniskos zāles pļāvējus. Izkapšu kātu darināšana prasot daudzas stundas, jo tos izgatavo saskaņā ar latviešu tradīcijām. Tie viegli guļ strādātāja rokās, bet vāls izdodas vienādi biezs.

Pagasta kultūras darba organizatore Malda Andersone pastāstīja, ka pavasara un rudens gadatirgos, ko rīko pagastā, amatnieki vienmēr tiekot mīļi aicināti ierasties un gan Imants Katlaps, gan Gunta Grenovska esot starp pašiem atsaucīgākajiem. Grūti iedomāties, ko buncenieki iesāktu, ja viņu nebūtu. Tad tiem nāktos pēc katra cirvja kāta braukt uz pilsētu.

Turklāt viņa piekrita, ka kokapstrādes firmu darinātā prece ne vienmēr ir pati labākā. Amatnieks no plaša patēriņa priekšmetu ražošanas uzņēmuma strādātājiem, domājams, atšķiras ar to, ka savā darbā ieliek sirdi. Pirms ķerties pie kaltiem un ēveles, viņš vispirms izvēlas koku, pēc tam nosaka tā struktūru, rūpīgi izpēta, kāda ir šķiedra un kā tā tiecas, un tikai tad, kad tas viss ir noskaidrots, ķeras pie darba. Tāpēc amatnieku darinājumi ir gan viegli un parocīgi, gan arī apbrīnojami izturīgi.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

 
Buncenieka Imanta Katlapa darinātie izkapšu kāti ir viegli un parocīgi.