No Bendorfa ceļa līdz pat jūras malai, kilometru un 156 metrus, Pāvilostā Brīvības ielas svētkos sestdien mēroja to dalībnieki. Viņi nesteidzoties, atspirdzinoties koku paēnā ar viesmīlīgo iedzīvotāju piedāvātajiem dzērieniem un gardumiem, vairāk nekā trīs stundas ilgajā ekskursijā iepazina vēsturi un cilvēku dzīvesstāstus.

Biedrības “Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs” vadītāja Marita Horna sapulcināja ekskursijas dalībniekus vietā, ko Pāvilostā sauc par Brīvības ielas galu. Otrs ir jūras gals, jo visas ielas šai pilsētā beidzas pie jūras. 

Reiz Brīvības ielā bijis daudz iestāžu – meteostacija, policijas iecirknis, bērnudārzs, bibliotēka. Bija smēreļļu un alkohola tirgotavas, baznīca, tējnīca, bulciņu ceptuves, armijas daļa. Vismaz trīs kalēji, trīs koka amatnieki, trīs dažādu slimību apvārdotāji, kuģu kapteiņi, muzikanti, divas vecmātes un viens rakstnieks – Arnolds Reimanis. Mājas palikušas cilvēku atmiņā ar kādu konkrētu auru, taču laika gaitā tā mainījusies. Tā noticis ar pašu pirmo māju Brīvības ielas galā jeb 33. numuru. Kopš uzcelšanas tā vienmēr bijusi vientuļnieku māja. Dažas gājiena dalībnieces lietoja vēl precīzāku vārdu – tautā saukta par vecmeitu māju. Gatavojoties svētkiem, atklājies priecīgs notikums – nu te dzīvo Jāņa Siliņa ģimene, kurā ir trīs bērni.

Brīvības ielai šogad ir savas jubilāres. Izcilā rokdarbniece Nellija Hofmane, kam trīs meitas, 15 mazbērni un 18 mazmazbērni, un Tautas frontes aktīviste Mudīte Vija nosvinējušas 85. gadskārtu. Te, 27. mājā, Mudīte ir ienācēja, šī vieta piederējusi Luteriem. Brāļi Jānis un Andrejs bijuši izcili kalēji, strādājuši kuģubūvētavā. “Tas noslēpums ir atstāts vēsturei, kāpēc barons izdeva baroneses istabmeitu Lizeti pie turīga, tomēr 15 gadus vecāka vīra Jāņa,” par saviem vecvecākiem teica Kurzemes tautas tērpu centra vadītāja Lia Mona Ģibiete.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7. augusta numurā.

#kvards-20180807-06#

62Skatīt galeriju