Pēc viņa vārdiem, darbi minētajā līnijā noritēs uzreiz vairākās vietās vienlaicīgi.

Projekta gaitā paredzēts pilnībā nomainīt elektrolīnijas vadus nesošos balstus – tie būs augstāki. Mainīsies arī stigas platums mežos – tagad esošās 110 kilovoltu (kV) līnijas stiga ir 26 metrus plata, bet pēc rekonstrukcijas tā būs 54 metrus plata. “Augstāki balsti nozīmēs to, ka postoši dabas apstākļi mazāk ietekmēs līnijas darbu, jo krītošie koki pamatā nesasniegs vadus,” stāsta Kirkovalds.

Līnija tiks būvēta paralēli jau esošajiem 110 kV līnijas balstiem. Līnija Grobiņa-Ventspils ir 118 kilometrus gara, vēl būs atzarojumi uz Aizputi un Alsungu.

Kirkovalds informē, ka patlaban notiek aktivitātes Rīgā un tā ir viena daļa no visa projekta. Savukārt otra daļa ir aktivitātes Kurzemē.

“Rīgas loka” pastiprināšana un sagatavošana jaunajam “Kurzemes loka” pieslēgumam sastāv no vairākiem maziem projektiem. Visi sauszemes darbi jau esot paveikti, atlikusi tikai tehniski sarežģītā Sarkandaugavas un Daugavas šķērsošana. “Rīgas loka” projektā 110 kV līniju plānots nodot ekspluatācijā šī gada beigās, bet 330 kV līniju – līdz 2012.gada beigām. Pašlaik “Rīgas loka” projekta kopējās izmaksas prognozētas ap 30 miljoniem eiro (21 miljonu latu), no kuriem pusi līdzfinansē Eiropas Savienība (ES).

Patlaban no Vides pārraudzības valsts biroja saņemts atzinums par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) “Kurzemes loka” posmam Grobiņa-Ventspils-Dundaga. Ņemot vērā IVN atzinumu, šim posmam vēl tiek veikta aizsargājamo putnu novērošana, ko veic profesionāli ornitologi.

Posmam Dundaga-Tume ir sagatavots projekts un IVN iesniegts atzinuma saņemšanai, savukārt Tume-Rīga posmam ir saņemta programma, kuras nosacījumi jāievēro IVN izstrādē. No vides viedokļa šis posms ir vissarežģītākais, jo šķērso Ķemeru nacionālā parka teritoriju, norāda Kirkovalds. Par šī parka šķērsojuma tehnisko risinājumu konkrēts plāns vēl nav pieņemts. “Tas tiks risināts, jau detalizēti izstrādājot šo līnijas posmu, taču ir apskatīti arī varianti, kad esošā līnija tiek pacelta augstāk, vai, ja šis risinājums nebūs iespējams, līnijas izbūve tiks veikta apkārt parkam, kas būtiski to pagarina un arī sadārdzina izmaksu jomā,” stāsta LET pārstāvis.

Savukārt rekonstrukcijas jomā posmam Grobiņa-Ventspils ir izstrādāts iepirkumu procedūras nolikums un publicēts paziņojums par pieteikšanos kandidātiem projektēšanas un būvniecības darbiem, kas apjoma ziņā ir lielākais iepirkums uzņēmuma vēsturē.

Kirkovalds stāsta, ka projekts ir ļoti sarežģīts un vērienīguma ziņā kopš Latvijas neatkarības enerģijas pārvades jomā nekā tik nozīmīga nav bijis. Tas ir lielākais gan finanšu, gan teritorijas un apjoma ziņā.

Pēc posma Grobiņa-Ventspils rekonstrukcijas beigām paredzēts ķerties pie posma Ventspils-Dundaga-Tume-Rīga, kas varētu tikt pabeigts 2018.gadā. “Pēdējais posms arī ir visgarākais un attiecīgi arī visdārgākais – līnija būs 220 kilometrus gara un kopā ar apakšstaciju rekonstrukcijām izmaksās ap 112 miljoniem eiro (78 miljoniem latu).”

Paredzēts, ka “Kurzemes loka” pievienošana “Rīgas lokam” varētu notikt 2018.gada beigās.

Jau ziņots, ka kopējās izmaksas varētu sasniegt 200 miljonus eiro (140 miljonus latu).