Lai arī īstā labības kulšana gaidāma pēc dažām dienām, kooperatīvās sabiedrības “Vērgale-1” kombaini jau strādā uz lauka. Tā sakot, noņem pirmo provi, pastāstīja uzņēmuma izpilddirektors Ēriks Lūks.

“Masveidā kulšana vēl nav sākusies. Labības gatavība ir uz robežas, bet vēl īsti gatava tā nav,” spriež Ē. Lūks. Taču īstā kulšanas sezona sākšoties nākamnedēļ. Tiesa, tas atkarīgs no laika apstākļiem, jo piemēram, vakar laiks bija apmācies, un lietus kulšanu iztraucēja.

Tomēr “Vērgale-1” uz mazākiem labības laukiem jau izsūtījusi savu pērn par Eiropas naudu iegādāto moderno kombainu “New Holland”, kas kopumā izmaksājis 100 tūkstošus latu, un tas jau ir iekūlis pirmo ražu. Lai jaunā kombaina ekspluatācijā sezonā atmaksātos, tam jānokuļ 750 hektāru labības.

Ē. Lūks stāsta, ka kooperatīvā sabiedrība “Vērgale-1” ir apsējusi zemi 630 hektāru platībā. Aptuveni 250 hektāru ir ziemas kvieši, tikpat daudz miežu un mazliet arī vasaras kviešu un rapsis. Sējumu kultūra dažādota, lai pagarinātu kombaina sezonas noslogojumu. Lai tas aktīvu kulšanu sāktu apmēram jūlija vidū un strādātu līdz septembra vidum. Tāpat “Vērgale-1” labprāt sniedz kulšanas pakalpojumus citiem zemniekiem.

Jau nākamgad kooperatīvā sabiedrība apsēšot papildus vēl apmēram 250 hektāru zemes, ko ņemšot nomā, saka kooperatīvās sabiedrības izpilddirektors. Apstākļi tam esot piemēroti, jo nomas nosacījumi kļuvuši pieņemamāki un arī cena kritusies.

Labības laukos rosās arī divi SIA “Kalniņmuiža” kombaini. “Kā jau pirmajās dienās. Šo to tehnikai vajag pieskrūvēt, šo to pieregulēt,” situāciju raksturo uzņēmuma kaltes vadītājs Broņislavs Vītoliņš. Taču kopumā labība ir augusi labāk nekā pērn, kad liela daļa iesētās kultūras izslīka vai nosala.

SIA “Kalniņmuiža” izaudzējusi kviešus, miežus un rapsi apmēram 800 hektāru platībā. B. Vītoliņš rēķina: ja netraucēs laika apstākļi un nepievils tehnika, visu saimniecības labību varētu dabūt zem jumta apmēram divu nedēļu laikā.

SIA “Kalniņmuiža”  gan pati nodarbojas ar maizes cepšanu, gan arī nodod graudus pārstrādei. Tikai cenas šogad esot diezgan zemas. Piemēram, par maizes graudu tonnu uzpircēji solot 82 latus, par lopbarības graudu tonnu – 70 latu, bet par miežu tonnu – 60.

Akciju sabiedrības “Rīgas dzirnavnieks”  ģenerāldirektors Sandis Jansons jau izteicies, ka šogad graudaugu cenas būšot zemākas nekā pērn. Šovasar graudaugu raža kopumā būšot laba, pašlaik rudzu un ziemas kviešu lauki izskatoties ļoti daudzsološi gan kvalitātes, gan apjoma ziņā.

Nedaudz sliktāka situācija vērojama vasaras kviešu laukos, jo liela daļa to ir ar izteiktiem diviem stāviem, kas ir priekšnosacījums lielam zaļo graudu īpatsvaram. “Svarīgi šos neizlīdzinātos vasaras kviešus nolikt atsevišķi, jo, sajaucoties ar labajiem graudiem, var ievērojami pasliktināties kopējie kvalitātes rādītāji,” skaidro S. Jansons.

Par rosību ir iepriecināta arī Vērgales pagasta lauksaimniecības organizatore Rudīte Bērziņa. “Ir patīkami dzirdēt, ka pa dienu visapkārt rūc traktori, un redzēt, kā vēlu vakarā no lauka uz darbnīcām atgriežas kombaini. Tas nozīmē, ka vismaz mūspusē zemnieku rosība nav rimusi,”  priecājas R. Bērziņa.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Kooperatīvās sabiedrības “Vērgale-1” jaunais kombains, Gunāra Ansona vadīts, pļauj  ziemas kviešu lauku.