Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar pašvaldību vadītājiem 16. septembrī svinīgi pārgrieza simbolisko lentīti uz atjaunotā valsta autoceļa Priekule–Vaiņode. “Šogad mums bija laime nelaimē, jo, pateicoties Covid-19 krīzei, valdība piešķīra papildu līdzekļus ceļu remontam,” atzina ministrs. Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska un Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons teica lielu paldies ministrijai, kas ieklausījusies reģionu vajadzībās.

No sapņu puses

Pirms ceļa atklāšanas Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji apskatīja bijušo Vaiņodes dzelzceļa staciju, kurā pašvaldība veido centru uzņēmējdarbībai. Vēlāk Priekules novada domē notika saruna ar pašvaldību vadītājiem. To, pa kādu ceļu iedzīvotāji ilgus gadus kratījušies un lauzuši savus automobiļus, demonstrēja Vaiņodes novada domes darbinieku samontētais video, kurā paralēli parādīti braucieni 2016. gadā un tagad. “Pat man, nelabojamai optimistei, jau bija nolaidušās rokas,” teica V. Jablonska. Cerība parādījusies, kad abas pašvaldības aizrakstīja vēstuli ministrijai par to, ka šis ceļš ir ļoti liela bēda.

T. Linkaits gan norādīja, ka liela loma bijusi veiksmīgai sakritībai: “Mēs satikāmies 2019. gada sākumpusē. Bijām jauni politiķi, salikti amatos, un vēl nebijām pieredzējuši to problēmu gūzmu, kas metīsies virsū nākotnē. Jūsu problēma iekrita prātā. Jāatzīst, ka pēc tam nāca arī visi pārējie stāstīt par saviem ceļiem. Labi, ka valdība šogad piešķīra papildu 75 miljonus eiro, kas noteiktā termiņā bija jāiztērē vienkāršiem ceļu darbiem. Veidojot nākamā gada budžetu, ieplānoti papildu 50 miljoni eiro ceļu remontam un uzturēšanai.”

Tikpat liela sāpe Priekules novadam ir briesmīgā stāvoklī esošais ceļš uz Skodu Lietuvā. Ministrs atgādināja, ka šis ceļš nav tik vienkārši sataisāms. Būvprojekta gatavošana ir iekļauta nākamā gada plānā. Vai ceļu varēs sākt labot 2022. gadā, esot atkarīgs gan no finansējuma, gan projekta sarežģītības. Ministrijas pārstāvji uz Vaiņodi brauca cauri Embūtei pa grants ceļu, un T. Linkaits uzskata, ka arī šis ceļš būtu jāsaved kārtībā, lai autobuss uz Rīgu varētu viscaur braukt pa asfaltu, taču tas vairāk esot “no sapņu puses”. Arī asfaltēts savienojums Priekulei ar Rīgas šoseju caur Kroti pagaidām netiek solīts.

Dzelzceļš paliek vēsturē

Apskatījis Vaiņodes staciju, T. Linkaits pauda prieku, ka tai ir atrasts pielietojums: “Tur būs uzņēmējdarbības atbalsta vide un būs dzīvība.” Būvdarbi jāpabeidz līdz nākamā gada 17. janvārim. Telpu nomas tiesību izsole plānota uz pavasara pusi, vasarā uzņēmēji varētu sākt darbu, pastāstīja Vaiņodes novada domes projektu vadītājs Oskars Zvejs. “Pēc projekta realizēšanas šeit vajadzētu būt trim uzņēmējiem un astoņām darba vietām. Pašvaldība sakārto telpas līdz tā sauktajām baltajām sienām. Tālāk uzņēmējs dara visu atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām. Interese ir, bet, kā viņi paši saka, jāredz, kāda būs cena un citi nosacījumi. Uzņēmējiem kopumā šeit jāiegulda 114 tūkstoši eiro. Projekts paredz, ka pirmajā stāvā ir ēdināšanas uzņēmums, bet neuzliek to par pienākumu. Ja neviens nepiesakās, tad te var būt kaut vai šūšanas darbnīca,” viņš norādīja.

V. Jansons pieļauj, ka pēc stacijas atjaunošanas pie tās varētu būt arī autobusu galapunkts.

Satiksmes ministrs interesējās, cik veca ir stacija, un uzzināja, ka tā celta 1887. gadā Liepājas–Romnu dzelzceļa līnijai. V. Jansons atzīmēja, ka sliedes ir labas un iet līdz Reņģei. “Oficiāli līnija uz Lietuvas pusi vēl pastāv, taču uz Liepāju gan ir pilnībā likvidēta un kļuvusi par vēsturi. Saglabājusies tā daļa, kas potenciāli varētu būt vajadzīga tikai Lietuvai. Pieņemu, ka lietuvieši jau prātā to ir norakstījuši, viņiem ir citi plāni,” teica ministrs.

“Dzelzceļam ir grūti laiki,” T. Linkaits atkārtoja vairākkārt. “Bēdīgi ar kravu pārvadājumiem, tranzītu un to, kā piepildīt ostas, tāpēc nākas ekonomēt. Ja līnija 90. gados nebūtu slēgta, uz Liepājas ostu no Mažeiķiem varētu vest kravas, netiktu bojāti ceļi.”

Mājas jau dreb

Par jau tā sliktā Skodas ceļa bojāšanu un nebeidzamiem putekļu mākoņiem uz grants ceļiem ministram stāstīja gan V. Jablonska, gan Gramzdas pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Kudums. Šī gada laikā strauji pieaudzis kravas automašīnu skaits, kas brauc no Lietuvas uz Liepājas ostu. “Gramzdas iedzīvotāju mājas jau sāk drebēt. Ja tagad veiktu uzskaiti, jūs redzētu pamatīgus ciparus. Tāpēc šis ceļš ir tik svarīgs,” teica pārvaldnieks. V. Jablonska atzīmēja, ka no Mažeiķiem ved degvielas maisījumu šķidrumu, no rūpnīcas Īlaiķos – rapšu eļļu, savukārt Priekules uzņēmēji uz Lietuvu ved kokmateriālus un granti ceļu būvei.

T. Linkaits no Liepājas uzņēmējiem zinot, ka kravu vedēji izmanto visādus malu ceļus, lai nemaksātu par vinjeti. “Domāju, perspektīvā to vinjetes maksājumu aparātu uzliksim, tad vairs nebūs motivācijas braukt apkārt pa šejieni,” viņš izteicās.

Lietuvas transporta ministram esot interese par pierobežu, tai skaitā Skodas pusi. Abu valstu ministri pārrunājuši sabiedriskā transporta iespējas. “Protams, divpusējās attiecībās uz ātriem rezultātiem nevar cerēt. Ar Autotransporta direkciju esam runājuši par to, ka Latvijas pusē autobusu varētu finansēt. Gan kovids pamaisīja, gan arī tas, ka Lietuvā vēlēšanas tuvojas. Tiklīdz būs pretī jauns ministrs, atsāksim sarunas,” solīja T. Linkaits.

V. Jablonska norādīja ministram uz telefona sakaru problēmu pierobežā. Aizvīķu sociālās aprūpes iestādē esot tikai viena vieta, par kuru vadītāja zina, ka no turienes var piezvanīt. Kalētu pagasta Ozolu ciemā Latvijas mobilo operatoru nav nemaz, ir tikai Lietuvas pārklājums. T. Linkaits piekrita, ka esot tādi melnie plankumi, kur nav pārklājuma. Viņš aicināja par to rakstīt oficiālu vēstuli: “Tad mēs runājam ar operatoriem un prasām, kuram no būtu interese uzlikt papildu staciju.”

12Skatīt galeriju