Informāciju interaktīvā kartē apkopoja Saeimas deputāts un bijušais parlamentārais sekretārs Zemkopības ministrijā Edgars Putra, kas pirms tam aicināja visus lauksaimniekus, kas vēlas iesaistīties akcijā, iesniegt sava ugunskura koordinātes.

E. Putra paskaidro, ka lietuviešu un latviešu lauksaimniekiem ir līdzīgas problēmas tām, pret kurām šobrīd protestē vācieši.

“Protests ir pret kopējo lauksaimniecības politiku.

Prasības pret lauksaimniekiem ir neadekvāti aukstas attiecībā pret samaksu. Lietuviešiem arī ilgstoši ir piena krīze, līdzīgi kā mums, kur ir augsta pašizmaksa un zema samaksa. Tas pats ir arī graudkopībā – šis bija slikts gads.”

Lietuvā gan problēmas sagādājot arī pieaugošā akcīze gāzei. “Tur gāzi izmanto arī kā kurināmo graudu pirmapstrādei un dažādiem ražošanas procesiem lauksaimniecībā. Tagad viss sadārdzināts,” skaidro deputāts.

Viņš uzsver, ka šogad Latvijā atrisināta vēl viena problēma, kas nomāc lietuviešus. Tie ir ilggadējie zālāji, kurus zemniekiem ir jānodrošina arī tad, ja tos būtu vērtīgāk izmantot ražošanā.

E. Putra uzskata, ka nedz Latvijā, nedz Lietuvā nav tik liels lopu blīvums, lai būtu nepieciešami tik daudzi zālāji.

“Kopējā lauksaimniecības politika ir novedusi pie ļoti strauji pieaugošas birokrātijas, kas lauksaimniekiem traucē saimniekot.

No darba uz lauka ir jādodas sēdēt pie biroja galda. Tas ir smacējoši un daudzus apgrūtina,”

stāsta E. Putra.

Kamēr Latvijā ugunskuri tika iededzināti, parādot atbalstu, Lietuvā tas esot bijis brīdinājums valdībai.

“Viņi 12. janvārī ar traktoriem dosies uz galvaspilsētu. Arī pie mums situācija kļūst arvien saspringtāka. Lauksaimniekiem tika apsolīti grozījumi stratēģiskajā plānā, bet vēl nekādas darbības nav uzsāktas. Noteikti pastāv varbūtība, ka vienā brīdī uz Rīgu trauksies arī mūsu zemnieki.”

Deputāts informē, ka lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji Zemkopības ministrijā iesniedza vairāk nekā 70 priekšlikumus stratēģiskā plāna grozījumiem, bet līdz šim brīdim nav bijusi neviena sanāksme, kurā tie tiktu apspriesti.

“Kaut vai nacionālā līmenī varējām šim jau iziet cauri un vienoties par pamatnoteikumiem, kurus virzām tālāk uz runāšanu ar Eiropas Komisiju (EK). Es baidos, ka neviens no šiem pieteiktajiem grozījumiem šajā sezonā nebūs spēkā, jo tie nebūs saskaņoti ar EK. Tas nozīmē, ka vienu sezonu jau esam zaudējuši. Manuprāt, tas arī būs viens no galvenajiem nemiera cēloņiem,” atklāj E. Putra.

Tadaiķu pagastā ugunskuru iededza arī Dita un Rihards Baltaviči, kuri sajutās vienoti ar lietuviešu lauksaimniekiem.

“Kad Lietuva paziņoja par šo akciju, mēs sapratām, ka mūs saista kopīgas problēmas.

Visi saskaramies ar zemām piena cenām, subsīdiju samazinājumu, zaļajām joslām, principā ar visu to, kas saistīts ar lopkopību vai lauksaimniecību,”

stāsta D. Baltaviča.

Viņa uzsver, ka pagājušais gads bijis īpaši smags. “Nācās atbrīvoties no lopiem, lai segtu papildu izmaksas par barību un saimniecību noturētu. Tāpat problēmas bija arī ar sienu, kuru nevarējām savākt slikto laikapstākļu dēļ. Ja iepriekšējos gados savācām aptuveni pusotru tūkstoti ruļļu, tad šogad tie bija ap 500 vai 600,” atklāj saimnieki.

“Mēs, kā jau latvieši, paši savas kājas nepacelsim, bet, redz, leitis iet un dara. Tad mēs arī no savas puses gribējām parādīt, ka esam gatavi kaut ko darīt.”

Nepieciešamības gadījumā abi būtu gatavi doties streikot arī uz Rīgu. “Vienu brīdi gribējām jau likvidēties, bet, par spīti visam, cerējām uz labāko un nepadevāmies, meklējām alternatīvas. Tagad esam gatavi doties kaut vai nedēļu uz Rīgu!” pauž saimniece.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.