Vīna svētku gaisotne pagājušās nedēļas nogalē bija pārņēmusi visu Sabili. Lielajā vīna degustācijā piedalījās arī Liepājas rajona pārstāvis Mārcis Jukšis. “Tad nu gāju no viena vīna pie cita, pie tiem garšīgākajiem atgriezos arī otrreiz,” viena sārtvaidze sabiliete uz ielas stāstīja otrai, nākot no Vīna kalna pakājes, kur pulcējās vīndari. “Un kā tu domā, ko viņi dara ar to melleņu vīnu, ka nogulsnes neveidojas?” lietišķi apvaicājās otra. Vīna svētki Sabilē notikuši nu jau desmito reizi. Astoto reizi to laikā notika arī Latvijas vīndaru un vīnkopju saiets.

Šoreiz svētki ilga piecas dienas, tajos bez sarīkojumiem, saistītiem ar vīna raudzēšanu, dzeršanu, apdziedāšanu, notika arī teatralizēts gājiens, jaunrades darbnīcas, koncerti, sportiskas aktivitātes un citas lietas. Sabiles Karātavu kalnā aizdedzināja arī vietējā skolotāja un mākslinieka Andra Millera veidoto iespaidīgo uguns skulptūru.

M.Jukšis uz Sabili braucot katru gadu. Šoreiz gavieznieks, kurš “Vēžos” ar vīna raudzēšanu nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadu, turp vedis ķiršu, upeņu, ērkšķogu, arī ābolu un pīlādžu vīnu. “Cik cilvēku, tik gaumju,” Gaviezes vīndaris atbild uz “Kurzemes Vārda” jautājumu par Latvijā darināta vīna modes tendencēm. “Laukos cilvēkiem labāk patīk sarkani, bet pilsētā iecienītāki balti un sausāki vīni,” viņš novērojis.

Sabilē Abavas otrajā krastā, tālāk no svētku burzmas, “Kurzemes Vārds” sastapa arī vietējo vīndari Alfonu Elertu, kurš šogad gan Lielajā vīna degustācijā nepiedalījās, tomēr pacienāja ar vienu no saviem darinājumiem. “Šis ir salds, priekš latviešiem un pensionāriem, ārzemniekiem jau patīk tie baltie un skābie,” viņš teica, liedams glāzē sarkanu vīnu no pudeles ar uzrakstu “Alfona Elerta mājas vīns”.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”