Mūspusē pēdējā laikā traģiski noziegumi, kā, piemēram, Alūksnes pusē, nav notikuši. Taču ekonomiskās krīzes dēļ mantiskie likumpārkāpumi nomaļajā pierobežas zonā notiek aizvien biežāk – aplaupīta uzpildes stacija, nolaupīts seifs un bankomāts. Tādēļ saprotams, ka cilvēki, bažīdamies par drošību, kalkulē, vai turēt pa rokai cirvi, vai labāk ar sāli pielādēt plinti.

Laukos un mazpilsētās dzīvojošie ir vienisprātis, ka viņiem dzīve drošāka nekā lielpilsētā. Vaiņodes veikala “Mini Top”, kur tika nolaupīts bankomāts, pārdevējas Vizma un Baiba teic, ka nav nobijušās pat pēc notikušā. “Šis mūspusē nebija pirmais likumpārkāpums. Jau iepriekš bija mēģinājums bankomātu aizvest. Pirmajā reizē laupītājus izbiedēja ugunsdzēsēji, kas steidzās dzēst netālu degošo ēku,” tā Vizma, piebilstot: “Par drošību tā īpaši nepiedomāju. Vakaros, mājās ejot, tā neomulīgi ir, bet es paļaujos uz likteni.” 

Vairāk nekā dāmas, par drošību pierobežā nobažījušies kungi. Vaiņodes pievārtē dzīvojošais Jānis ir sašutis: “Kāda tur drošība, ja vienīgais likumsargs apkaimē ir vietējais policists. Citus kārtības sargus jau kur tas laiks neesam manījuši. Kaut patiesībā, ja mājā iebruks ar lomiku bruņojies laupītājs, policists jau neko nevarēs līdzēt – nepaspēsi viņu pat pasaukt.”

Pierobežā aizstāvi neatrast

Valsts robeža mūspusē, kas ir iekšējā robeža, patlaban vispār netiek pieskatīta. Kopš pievienošanās Šengenas zonai, kad robežkontrole vairs nenotiek, jau tā strādāja maz robežsargu. Bet tagad, kad Robežsardzes Liepājas pārvaldē jau atlaists ievērojams skaits robežsargu un ar aprīli sakarā ar štata samazināšanu paredzēts atlaist vēl vairāk nekā 20 robežsargu, kontroles uz zaļās robežas praktiski nav.

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Arturs Vaiteiks atzīst, ka saistībā ar taupības režīmu policija patrulēšanu pierobežā šogad vēl nav veikusi: “Viens šāds izbraukums maksā ievērojami. Ņemot vērā, ka vienai mašīnai degvielas norma mēnesī ir 150 litru, ir jāpadomā, kā tos lietderīgāk izmantot. Kontroli nomaļākajās vietās veic iecirkņu inspektori.” 

Taču policijas priekšnieks nepiekrīt, ka situācija noziedzības jomā mūspusē pēdējā laikā būtu krasi pasliktinājusies. Kopējais likumpārkāpumu skaits šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laikposmu samazinājies par 35. Pilsētā noziedzība samazinājusies, taču rajonā, kaut neliels, vērojams pieaugums. Ja pērn uzsākts 61 kriminālprocess, tad šogad – 76. Zādzību skaits pieaudzis no 25 līdz 38, bet mājokļu apzagšanas gadījumi samazinājušies no 8 līdz 4. 

A.Vaiteiks tomēr uzskata: “Satraukumam vismaz pagaidām nav pamata.” Viņaprāt, dzīve laukos ir drošāka: “Pilsētā ir lielāka cilvēku koncentrācija un proporcionāli augstāka noziedzība.” “No rajona saņemam maz sūdzību, vairāk tādu ir pilsētā.”

Liepājas PRPP priekšnieks Arturs Vaiteiks atgādina sen zināmus drošības noteikumus, lai pasargātu sevi un savu īpašumu

– Pirmkārt, jāaizslēdz durvis.
– Otrkārt, nevar atstāt personīgās mantas bez uzraudzības. Zagt, protams, tādēļ nav atļauts, taču nevajadzētu tīšām izaicināt likteni.
– Vēlams būtu, lai mūsu sabiedrība pārņemtu veco Eiropas Savienības valstu pieredzi un sekotu tam, kas notiek apkārt – pamanījuši aizdomīgas personas, informētu policiju.
– Nedrīkst dzīrot kopā ar svešiniekiem, kā arī ievest viņus mājās.
– Par šiem jautājumiem jārunā ar bērniem.

Plašāk par drošību nomaļajos rajonos lasiet Unas Zāģeres publikācijā laikraksata “Kurzemes Vārds” 16.narta numurā.

Amatnieks Ivars Eidiņš pagaidām laukos, kur ļaudis cits citu pazīst, jūtas droši. Taču viņš bažījas, ka vasarā varētu sākt sirot dārziņu un kūtiņu izlaupītāji.