Atkārtota dalība populārajā erudīcijas spēlē “Gudrs, vēl gudrāks”, kas vērojama Latvijas Televīzijā, Vaiņodes vidusskolas audzēknim Jānim Dambergam nesa cerēto. Pērn finālā viņš palika otrais, bet šogad izdevās tikt pie kārotās uzvaras. Divas piektdienas – 25. martā un 31. martā – vaiņodnieki pavadīja pie televizoru ekrāniem, turot īkšķus par savu novadnieku.

Ar otro vietu nav mierā

17 gadus vecais Jānis lielajā finālā nonāca, kļūstot par spēles 11. klases trešā pusfināla uzvarētāju. Finālā viņš startēja kopā ar vēl pieciem gudriniekiem no visas Latvijas. Šī reize ieies spēles vēsturē ar kādu unikālu gadījumu – tajā piedalījās divi dalībnieki no vienas skolas, tie bija Ernests Tomass Auziņš un Roberts Pavlovskis no RTU Inženierzinātņu vidusskolas. Viņi arī bija mūsu novadnieka nopietnākie konkurenti. “Ja es vēlreiz spēlētu ar Ernestu vai Robertu, domāju, ka viņiem zaudētu,” tagad spriež Jānis, uzsverot, ka konkurenti bijuši spēcīgi. “Viņiem vienkārši nestāvēja veiksme blakus.”

Piedalīties spēlē otru reizi Jānis nolēmis, jo nav bijis apmierināts ar iegūto otro vietu pērn. “Esmu pārsteigts. Gaidīju, ka mazliet aplauzīšos,” stāsta vidusskolēns, norādot, ka šaubījies, vai spēs parādīt tikpat labu sniegumu kā pirmajā reizē. Šķitis: “Nostrādās Mērfija likums, un pa vidu kaut kur izkritīšu.” Taču tā nenotika, un virzīšanās no kārtas uz kārtas bija visai pārliecinoša, par vairākiem punktiem apsteidzot pārējos. Jānis uzvaras garšu sajuta finālspēles trešās kārtas beigās. Un galu galā otrās vietas ieguvēju Robertu apsteidza pārliecinoši – par 15 punktiem.

“Jautājumi bija par tēmām, ko es lielākoties zināju,” secina gudrinieka titula ieguvējs. Par sevi pārliecināts viņš ir tādos mācību priekšmetos kā fizika, ķīmija, informātika. “Tie ir priekšmeti, kuriem uzreiz redzams ļoti taustāms pielietojums dzīvē.” Jānis ir aizrāvies ar elektroniku un jau pāris gadu darbojas Jaunsardzē.

“Tā tam vajadzēja būt, jo viņš ir tiešām gurds zēns,” par skolēna uzvaru erudīcijas spēlē saka viņa klases audzinātāja Elita Ozola. “Palīdzēja arī veiksme, bet noteicošais tomēr bija viņa zināšanas. Viņš tiešām ir enciklopēdija, viņam ir fenomenāla atmiņa – to, ko izlasa, ļoti labi atceras.”

Par uzvaru spēlē Jānis saņēma bagātīgu balvu klāstu, tai skaitā biļetes visai klasei uz 12. Pasaules uguņošanas festivālu Rīgā 4. maijā, kas ir gan Jāņa, gan audzinātājas E. Ozolas dzimšanas diena. Tāpat balvā bija iespēja piedalīties izdzīvošanas spēlē Liepājā, Karostā, vizīte pie Valsts prezidenta, spēles “Gudrs, vēl gudrāks” patrona Raimonda Vējoņa, kā arī planšetdators.

Uzmanība un kameras nemulsina

“Man patīk atrasties publikas priekšā,” teic vaiņodnieks, vaicāts, kā nolēmis piedalīties populārajā erudīcijas spēlē. “Vienkārši pamanīju šo projektu, kurā var arī izmuldēties visas republikas priekšā, un nolēmu pieteikties. Balvas arī ir tīri labas, process solījās būt interesants.” Savu pieteikumu spēlei gan sūtījis vairākas reizes, līdz beidzot uzaicināts. “Man nav ne jausmas, kas tiek paņemts. Varbūt meklē interesantus kandidātus.” Kameru priekšā Jānis juties brīvi. Vairāk koncentrējies spēlei, nevis tam, ka tiek filmēts.

Vai spēlei kaut kā īpaši gatavojies? “Ļoti maz,” Jānis ir atklāts. “Visu laiku bija doma, ka vajadzētu, arī apkārtējie – skolotāji, paziņas – to mudināja darīt, taču īstenībā neko sevišķu nedarīju. Manuprāt, spēlei īpaši sagatavoties nav iespējams. Jo nekad nevari zināt, ko paprasīs. Ja nu vienīgi jāpaskatās, kas pasaulē notiek. Bet tā diži vairāk jau neko arī nevar.”

Vaicāts, vai šobrīd, pēc triumfa, izjūt īpašu attieksmi no apkārtējiem, Jānis smaidot atbild apstiprinoši. “Pagājušajā gadā bija visjautrāk. Atradu informātikas kabinetā uz kāda datora savu portretu kā fona bildi. Biju pārsteigts, cik ļoti cilvēki par to var fanot.”

Vai plāno spēlē startēt arī trešo reizi, 12. klašu grupā? “Diez vai. Tehniski es varētu, bet tad jau drīzāk aizsūtīšu kādu paziņu ar rekomendāciju.” Jāpiebilst, ka iepriekš spēlē ir bijis vēl viens Vaiņodes vidusskolas audzēknis pamatskolas grupā, taču tik labi kā Jānim viņam neveicās.

Ar savdabīgu humoru

Pedagoģe E. Ozola piekrīt, ka līdz ar Jāņa iesaistīšanos spēlē piedzīvojums bijis visai klasei. Vaiņodniekam klātienē līdzi juta gan klasesbiedri, gan klases audzinātāja. Uz galvaspilsētu visi devās kopā ar skolas nodrošinātu transportu. Tāpat televīzija brauca uz skolu. “Katrā ziņā pasākums bija interesants un patīkams,” piebilst skolotāja.

Tā kā Jānis ļoti vēlējies uzvarēt jau pirmajā reizē, neesot bijis pārsteigums, kad uzzinājuši par viņa pieteikumu spēlai arī šogad. “Mums tas likās pat tā kā pats par sevi saprotams.” Vaicāta, ko skolēnam dod šāda spēle, skolotāja atbild, ka tā ir laba pieredze. “Izjust televīzijas vidi, kameras. Skatījos, ka Jānim tīri labi patika. Viņš ir tāds komunikabls, šķiet, ka sapazinās ar citiem un ieguva jaunus draugus

E. Ozola ir Jāņa klases audzinātāja kopš 5. klases, viņa savu audzēkni raksturo kā interesantu un ļoti zinošu cilvēku. “Viņam ir savdabīga humora izjūta, kas ne visiem ir saprotama. Eksaktie priekšmeti ir viņa lauciņš. Elektronika un datori – tie ir ļoti tuvi. Viņam ir ļoti oriģinālas idejas. Ja mums, klasei, ko tādu vajag, tad zinām, ka Jānis noteikti kaut ko ieteiks.” Puisis “Kurzemes Vārdam” arī apliecina, ka nākotni plāno saistīt ar IT jomu. Kādā profesijā tieši gribētu strādāt, jaunietis vēl nevar pateikt, jo nav konkrēti izlēmis.