Sestdien pulksten deviņos Grobiņas pamatskolā Namiķa ielā interesenti aicināti uz “Labdarības skolas” noslēgumu. Notiks bērnu veidoto projektu prezentācija.

Šonedēļ Grobiņā turpinājās kustības “Labdarības skola” aktivitātes, kas sākās februārī. Pirms diviem mēnešiem pamatskolas 5. līdz 9. klašu skolēni kopā ar Talsu, Valmieras, Lielvārdes, Alūksnes un Rīgas skolēniem plānoja un darīja labus darbus. Tagad to turpināja 1.–4. klašu skolēni. Viņi piedalījās sakopšanas talkās Tāšu muižā, Grobiņas apkārtnē, “Dižvanagos”, gatavoja spēles pirmsskolas grupas audzēkņiem, viesojās vecāku darbavietās, ciemojās klasesbiedra Valtera Vuciņa ģimenē, pensionāru biedrībā “Tev un taviem draugiem”, devās pie Gaviezes Novadpētniecības muzeja vadītājas Almas Kāles, kas ir kāda audzēkņa vecmāmiņa. Nedēļas iesākumā skolēni noskatījās filmu “Labdarības līga”. 

Projektu nedēļa skolā tika ieplānota jau mācību gada sākumā, un arī tēmu bērni bija izvēlējušies paši, pastāsta Grobiņas pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā sākumskolā Inga Mikuļska. Vaicāta, vai un kā bērni izprot jēdzienu labdarība, viņa saka: “Pirmais, ko runājam, ir, ko bērni saprot ar šo vārdu, un pirmais, kas viņiem nāk prātā, ir Latvijas ziedošanas akcijas.” Tad bērniem teikts, ka labdarība ir arī tad, ja tiek pateikts kāds labs vārds klasesbiedram. Ar labdarību saistoties arī spēja savā starpā iztikt bez rupjiem vārdiem. “Bērni jāradina pie tā. Tas nenāk pats no sevis. Pieaugušajiem jārāda priekšzīme,” uzskata I. Mikuļska. Tāpēc šādi pasākumi esot tikai uzslavējami. “Visi gribam dzīvot labā pasaulē, un jāsāk ir ar sevi,” saka direktores vietniece. 

Prezentācijas dienā bērni rāda to, ko nedēļas laikā ir paveikuši. To būtu vērts apmeklēt, lai smeltos jaunas idejas par to, kā darīt labu, norāda I. Mikuļska. 

“Labdarības skola” ir kustība ar misiju iesaistīt Latvijas bērnus un jauniešus labdarībā. Tās mērķis – ar izglītošanu un praktisku līdzdalību veidot nākamo sociāli atbildīgo paaudzi, kura jūtas piederīga sabiedrībai un piedalās tās norisēs, kurai nerūp tikai pašlabums, bet kas izprot sabiedrības vajadzības un iesaistās tās problēmu risināšanā.

Dana France,
“Kurzemes Vārds”